Saņēmusies doktore Malone atsāka rakstīt, un atbildes jau atkal sparīgi izlēca bez manāmas pauzes.
Prāts, kas atbild uz šiem Nē. Bet cilvēkiem esam jautājumiem, nav cilvēka prāts, pazīstami no laika gala. vai ne?
Jūs? Jūs esat vairāk nekā viens? Neskaitāmi miljardi. Bet kas jūs esat? Eņģeļi.
Mērijas Malones galvā viss griezās. Viņa bija audzināta katoļu garā. Vēl vairāk kā Lira atklāja Mērija savulaik bija bijusi mūķene. No ticīguma doktorē nekas nebija atlicis, tomēr par eņģeļiem viņa zināja. Sv. Augustīns bija teicis: "Eņģelis ir to amats, nevis nosaukums. Ja tu meklē viņu dabas nosaukumu, tas ir gars; ja tu meklē viņu amata nosaukumu, tas ir eņģelis, pēc savas būtības viņi ir gars, pēc darbības eņģeļi."
Apskurbusi, drebedama doktore Malone rakstīja tālāk:
Vai eņģeļi ir Ēnu matērijas Struktūras, būtnes? Putekļu? Kompleksifikācijas. Jā.
Vai Ēnu matērija ir tas, Pēc būtības mēs esam
ko mēs saucam par garu? gars; pēc darbības -
matērija. Matērija un gars ir viens.
Mērija Malone notrīcēja. Tie noklausījās viņas domas.
Un vai cilvēku evolūcijā Jā.
jūs iejaucaties?
Kāpēc? Atriebība.
Atriebība par ak! Dumpīgie Sameklē meiteni eņģeļi! Pēc debesu kara un zēnu!
Sātans un Ēdenes dārzs Vairāk laika nešķied!
?
bet tas taču nav tiesa? Tev jāuzņemas
Vai to jūs bet kāpēc? Čūskas loma.
Nocēlusi rokas no tastatūras, doktore saberzeja acis. Kad viņa atkal paskatījās, vārdi vēl tur bija.
Kur Aizej uz ceļu, ko sauc
par Sanderlendas avēniju, sameklē telti! Apmāni sargu un ieej! Krājumus sarūpē garam ceļojumam. Tu būsi aizsargāta. Rēgi tev nepieskarsies.
Bet es Pirms aizej,
iznicini šo iekārtu!
Nesaprotu kāpēc es? Tu tam esi gatavojusies
Un kas tas par ceļojumu? kopš savas dzīves sākuma Un Šeit tavs darbs ir beidzies.
Pēdējais, kas tev šai pasaulē jādara, jānovērš iespēja ienaidniekiem pārņemt vadību. Iznīcini iekārtu! Dari to tūlīt un nekavējoties!
Atgrūdusi krēslu, Merija Malone trīcēdama piecēlās. Piespiedusi pirkstus deniņiem, doktore atklāja, ka elektrodi joprojām ir pievienoti ādai. Viņa tos nevērīgi noņēma. Varētu jau apšaubīt to, ko viņa nupat bija darījusi un kas vēl joprojām vīdēja ekrānā, tomēr apmēram pēdējās pusstundas laikā viņa bija pārdzīvojusi kaut ko visnotaļ neapšaubāmu un ticamu. Kaut kas bija noticis, un viņa tika mudināta.
Doktore izslēdza detektoru un pastiprinātāju. Pēc tam, nelikdamās ne zinis par drošības noteikumiem, formatēja datora cieto disku, izdzēsdama to tiru, pēc tam pārtrauca interfeisu starp detektoru un pastiprinātāju, kas bija ierakstīts īpaši adaptētā kartē, un tad, uzlikusi karti uz sola, sašķaidīja to ar kurpes papēdi, jo nekas cietāks pie rokas negadījās. Atvienojusi vadus no elektromagnētiskā vairoga un detektora, doktore failu skapīša atvilktnē sameklēja vadu shēmu un pielaida tai uguni. Ko vēl viņai vajadzētu izdarīt? Olivera Peina zināšanām par šo programmu neko daudz nodarīt nevarēja, taču specifiskā datortehnika gan tika veiksmīgi iznīcināta.
Šādus tādus papīrus doktore pārlika no atvilktnes savā mapē, beigās noņēma plakātu ar I Ching heksagrammām un sarullējusi iebāza sev kabatā. Pēc tam nodzēsa gaismu un devās prom.
Drošībnieks stāvēja kāpņu galā, runādams pa mobilo tālruni. Kad Mērija Malone nokāpa lejā, viņš tālruni nolika malā un klusēdams pavadīja doktori līdz sānu ieejai, caur stikla durvīm vērodams, kā viņa aizbrauc.
Pēc pusotras stundas Mērijas mašīna iegriezās ceļā netālu no Sanderlendas avēnijas. Viņai tā bija jāsameklē Oksfordas kārtējo šis pilsētas kvartāls doktorei bija svešs. Līdz šim viņa rīkojās, apspiezdama satraukumu, taču, izkāpjot no mašīnas neilgi pēc pusnakts, nakts vēsuma, klusuma un miera apskautai, zinātniecei uzmācās stiprs bažu vilnis. Un ja nu tas ir tikai sapnis? Ja nu smalki nostrādāts joks?
Nu uztraukties jau bija par vēlu. Viņa bija izšķīrusies. Izcēlusi mugursomu, kas bieži bija likta plecos ceļojumos ar teltīm Skotijā un Alpos, Mērija apsvēra, ka zina kaut tik kā izdzīvot ārpus mājām: ja notiks visļaunākais, jebkuru brīdi viņa spēs aizbēgt, doties kalnos…
Ērmoti.
Lai nu kā, doktore uzmeta mugursomu plecos un, atstājusi mašīnu, iegriezās Benberijas ceļā, pa kuru nosoļoja divsimt vai trīssimt metrus līdz vietai, kur no ceļa apļa pa kreisi nogriežas Sanderlendas avēnija. Laikam gan nekad iepriekš viņa nebija jutusies tik muļķīgi.
Tomēr, nogriezušies gar stūri un redzēdama dīvainos, it kā bērnišķīgos kokus, kurus bija redzējis arī Vils, Mērija saprata, ka vismaz kads patiesības grauds šaja pasākumā slēpjas. Zem kokiem zālē, ceļa galā uzslieta stāvēja neliela taisnstūrveida sarkanbalta neilona telts, kādas elektriķi ceļ, lai darba laikā varētu paslēpties no lietus, un līdzās teltij bija novietots balts Transit furgons bez kādas zīmes, ar tumši stiklotiem logiem.
Ko tur daudz raustīties! Mērija devās taisni uz telti. Kad viņa jau teju bija klāt, mašīnas aizmugures durvis atsprāga vaļā un pa tam izkāpa policists. Bez ķiveres viņš izskatījās pavisam vēl zēns; ielas laterna zem lapu tumšā zaļuma pilnībā apspidēja viņa seju.
- Kundze, vai drīkstu jautāt, kurp jūs ejat? policists jautāja.
- Uz telti.
- Baidos, ka nevarēsiet. Esmu saņēmis rīkojumu nevienu nelaist tai tuvumā.
- Labi, Mērija teica. Priecājos, ka vieta ir aizsargāta. Taču es nāku no Dabaszinātņu departamenta; sers Čārlzs Letroms lūdza mūs sagatavot pārskatu par priekšdarbiem un ziņot, lai pēc tam var tos pienācīgi caurlūkot. Svarīgi to veikt laikā, kad visapkārt nav drūzmas, nešaubos, ka saprotat, kāpēc.
- Jā, protams, policists atbildēja, bet vai jūs varat pierādīt, kas esat?
- Nu protams, Mērija atbildēja un nocēla no pleciem mugursomu, lai samekletu dokumentu. Starp lietam, ko viņa laboratorijā izņēma no atvilktnes, bija arī veca Olivera Peina bibliotēkas lasītāja apliecība. Piecpadsmit minūšu darbs pie virtuves galda, un fotokartīte no Mērijas pases pārceļoja uz dokumentu, ko, cerams, par viltojumu neatzīs. Policists, paņēmis laminēto dokumentu, vērīgi to aplūkoja.
- Doktore Olivera Peina, viņš lasīja. Vai jūs gadījumā nepazīstat Mēriju Maloni?
- Protams! Mana kolēģe.
- Vai zināt, kur viņa patlaban uzturas?
- Mājās, savā gultā, ja viņai ir kaut cik saprāta. Kāpēc tā jautājat?
- Nu, cik man zināms, Malones kundze no jūsu iestādes atbrīvota un šeit nedrīkst rādīties. Faktiski esam saņēmuši rīkojumu šāda mēģinājumā gadījumā viņu aizturēt. Ieraudzījis sievieti, es, dabiski, iedomājos, ka tā varētu būt jūs, ja saprotat, ko gribu teikt. Atvainojiet, doktore Peina!
-Ā, tagad man ir skaidrs, teica Mērija Malone.
Policists vēlreiz ieskatījās dokumentā.
- Jā, viss, šķiet, ir kārtībā, atdodams apliecību Mērijai, policists teica. Satraukts un gribēdams parunāties, viņš turpināja: Vai zināt, kas tajā teltī ir?
- Nu, no pirmavotiem ne, Mērija atbildēja. Tāpēc jau es tagad te esmu.