Vīrietis tumšās drānās izsteidzās uz klāja viņu sveicināt, pamezdams skatienu visapkārt, it kā gaidot vēl kādu.
- Lords Borīls… viņš iesāka.
Taču Koulteres kundze vīrieti pārtrauca: Viņam jābūt citviet. Vai spīdzināšana jau uzsākta?
- Jā, Koulteres kundze, skanēja atbilde, tomēr…
- Es taču liku uzgaidīt, sieviete atcirta. Viņi sadomājuši mani neklausīt? Šķiet, uz šī kuģa prasīt prasās pēc stingrākas kārtības.
Kundze nolaida kapuci. Serafina Pekkala dzeltenajā gaismā skaidri saskatīja viņas seju: lepnu, karstasinīgu, raganas acīm tik jaunu.
- Kur tad pārējās raganas? Koulteres kundze noprasīja.
Kuģa vīrs atbildēja: Visas projām, kundze. Aizlidoja uz dzimto zemi.
- Bet kuģi taču vadīja ragana, sieviete iebilda. Kur viņa palika?
Serafina ierāvās ēnā, acīmredzot kutera stūresvīram jaunākās vēstis gājušas secen. Garīdznieks pameta skatienu visapkārt, bet Koulteres kundzei pietrūka pacietības pārlaidusi paviršu skatienu klājam, viņa papurināja galvu un kopā ar dēmonu, kas gaisā meta dzeltenu nimbu, iesteidzās atvērtajās durvīs. Vīrietis viņai sekoja.
Serafina Pekkala, izvērtēdama savu stāvokli, aplaida skatienu visapkārt. Viņa bija paslepusies aiz ventilatora šaurā klāja posmā starp margām un kuģa galveno korpusu; no šejienes, pametot skatienu lejā zem tilta un dūmeņa, varēja labi redzēt salonu, kam logi (nevis iluminatori) izgāja uz trim pusēm. Tieši tur viņi nupat iegāja. No logiem uz miglā aprasojušajām margam krita duļķaina gaisma, neskaidri atklādama f'okmastu un ar brezentu pārklāto lūku. Viss, izmircis līdz pēdējam, tagad salā sāka stingt. Serafina nemanīja nevienu dzīvu dvēseli, taču, lai redzētu ko vairāk, bija jāpamet slēptuve.
Drūmas izredzes. Uz priedes zara Serafina mierīgi aizlaistos, ar nazi un loku varētu cīnīties. Bet nu, paslēpusi zaru aiz ventilatora, viņa slīdēja pāri klājam līdz pirmajam logam. Tas miglā bija aprasojis un necaurredzams, arī balsis nedzirdēja. Ragana atkāpas atpakaļ ēnā.
Atlika viens, bet ai, kā negribējās to darīt! Pārgalvīgs risks, kas izsūc tevi līdz pēdējam, taču citas izejas, šķiet, nebija. Tā bija sava veida buršana Serafina spēja kļūt neredzama. īstu neredzamību, protams, panākt nevarēja tā bija psihiska burvestība, neganti sasprindzināta pieticība, kas izpildītāju neredzamu nevērsa, bet neuzkrītošu gan. Uzturot pienācīgu spriedzes pakāpi, Serafina prata iziet cauri pārpildītai telpai vai aizslīdēt garām vientuļam ceļotājam, pati palikdama nemanīta.
Patlaban viņa, pilnība koncentrēdamās, centās sakopot visas prāta spējas pārtapšanai bija jānorit tā, lai raganas uzvedība nepievērstu ne mazāko uzmanību. Pagāja vairākas minūtes, iekams Serafina jutās pārliecināta. Viņa nolēma pamēģināt, iznākdama lauka no slēptuvēs un nostādamās tieši ceļā jūrniekam, kas ar darbarīku kasti šķērsoja klaju. Jūrnieks izvairīgi pakāpās malā, Serafmu pat neuzlūkojis.
Viss kārtībā! Piegājusi pie spoži apgaismotā salona durvīm un tās atvērusi, Serafina atklāja, ka telpa ir tukša. Atstājusi ārdurvis plaši vaļā vajadzības gadījumā pa tām varēs aizbēgt -, Serafina salona tālākajā stūrī ieraudzīja citas durvis, kas veda uz kāpnēm, bet tās savukārt tālāk kuģa iekštelpās. Nokāpusi leja, Serafina nokļuva šaurā gaitenī. Sienas bija klātas ar baltu cauruļvadu tiklu; telpu apgaismoja liels daudzums gāzes lampu. Gaitenis stiepās visā kuģa garumā, abpus ta sienām rindojas durvis.
Serafina ausīdamās klusītēm gāja tālāk, līdz sadzirdēja balsis. Izklausījas, ka tur norit kaut kas līdzīgs padomes apspriedei.
Serafina atvēra durvis un iegāja telpā.
Ap lielu galdu bija sasēdies kāds ducis cilvēku. Viens otrs uz mirkli pacēla skatienu, izklaidīgi uzlūkoja raganu un turpat arī aizmirsa. Serafina, klusītēm stāvēdama pie durvīm, vēroja. Sapulci vadīja vecāks kungs kardināla tērpā, pārejie izskatījās pēc šādiem tādiem garīdzniekiem, izņemot Koulteres kundzi; viņa bija vienīga klātesoša sieviete. Kažoku Koulteres kundze bija nometusi uz krēsla atzveltnes, viņas vaigi kvēloja: kuģa iekštelpās bija karsts.
Vērīgi palūkojusies visapkart, Serafina Pekkala ievēroja, ka istabā ir vēl kāds vīrietis ar kalsnu seju un demonu-vardi sev līdzās. Viņš sēdēja pie galda, kas bija stāvgrūdām nokrauts ar grāmatām ādas iesējumā un pavirši izmētātām sadzeltējuša papīra kaudzēm. Sākumā ragana nosprieda, ka tas būs kāds ierēdnis vai sekretārs, bet tad viņa ieraudzīja, ko vīrietis dara acis neatraudams, viņš lūkojās milzīgam pulkstenim vai kompasam līdzīgā zelta ierīcē, vai ik minūti novērsdamies un piezīmēdams novērojumus. Pa brīdim atvēris vienu no grāmatam, viņš lietišķi pētīja rādītāju, ielūkojās vērēs un tikai tad, visu pierakstījis, atkal pievērsās ierīcei.
Serafina, saklausījusi vārdu ragana, atkal pievērsās diskusiju galdam.
- Raganai kaut kas ir zināms par bērnu, ierunājās viens no garīdzniekiem. Viņa atzinās. Par bērnu esot dzirdējušas visas raganas.
- Interesanti, kas par viņu zināms Koulteres kundzei, teica kardināls. Gribētos zināt, vai ir kas tāds, par ko viņai jau iepriekš vajadzēja mums pavēstīt?
- Jums nāksies izteikties saprotamāk, ledainā balsī attrauca Koulteres kundze. Eminence, jūs aizmirstat, ka esmu sieviete, nevis izsmalcināts Baznīcas aristokrāts. Kāda patiesība gan man par šo bērnu būtu jāzina?
Kardināla seja runāja savu valodu, taču teikt viņš neko neteica. Iestājās klusuma bridis, un tad cits garīdznieks, gandrīz kā atvainodamies, teica: Jādomā, ka ir kāds pareģojums. Tas attiecas uz bērnu, jūs saprotat, Koulteres kundze. Par to liecina itin viss. Kaut vai apstākļi, kādos viņa piedzima. Arīdzan ģiptiešiem [2] kaut kas zināms runājot par meiteni, viņi lieto tādus izteicienus kā raganas eļļa un purva uguns, pati saprotat baisi -, ar to izskaidrojami viņas panākumi, vadot ģiptiešu vīrus uz Bolvangaru. Kur tad vēl pārsteidzošais varoņdarbs, gāžot no troņa lāču karali Jofuru Raknisonu lai nu kas, bet vienkāršs bērns viņa nav. Varbūt fra [3] Pāvils varēs pavēstīt mums ko vairāk…
Garīdznieks vērsās pie vīra ar kalsno seju, kas nodarbojās ar aletiometra lasījumiem; samirkšķinājis acis, vīrietis tās saberzēja un uzlūkoja Koulteres kundzi.
- Varbūt jums zināms, ka šis ir pēdējais aletiometrs, kas mums atlicis, neskaitot to, kas vēl atrodas bērna rokās, viņš teica. Visi pārējie ar tiesas lēmumu konfiscēti un iznīcināti. Ierīce man nupat paziņoja, ka meitene instrumentu ieguvusi no Džordanas koledžas direktora un nolasīt to iemācījusies pati, turklāt viņa prot to izmantot bez skaidrojošajām grāmatām. Ja pastāvētu iespeja aletiometram neticēt, es tā darītu, nekādi netieku gudrs, kā ierīci var izmantot bez grāmatām. Lai gūtu jelkādu sapratni, vispirms desmitiem gadu vaiga sviedros jāstudē. Bet meitene sāka to nolasīt jau pēc pāris nedēļām un sasniegusi teju vai nevainojamu meistarību. Nevaru iedomāties, kurš mirstīgais zinātnieks spētu ar viņu sacensties.
- Kur meitene ir šobrīd, fra Pāvil? vaicāja kardināls.
- Citā pasaulē, sacīja fra Pāvils. Nokavējām!
- Ragana zinās! ierunājās vīrs, kura dēmons-bizamžurka vienā laidā grauza zīmuli. Pēdējais laiks izdabūt no viņas liecību! Spīdzināšana jāturpina, kad es jums saku!
- Kas tas par pareģojumu? uzstāja Koulteres kundze, aizvien vairāk iekaisdama. Kā jūs uzdrīkstaties kaut ko tādu no manis slēpt?