Pagaidām nebija noskaidrots, kā pārejiem patikušas šis pārvērtībās. Ikviens bija tik ļoti aizņemts ar sevi un jaunakajiem notikumiem, ka Min varbūt nemaz nepamanīja.
- Tas jau nu ir par traku! - Domingu nervozi piespēra kāju. - Man vajadzētu katru dienu saņemt norādījumus, ko es drikstu aiztikt, ko nedrīkstu. Nemaz negribētos, ka rinpoče Ņemdens pēc atgriešanās mani apsūdzētu līguma laušanā. Pietiek nepatikšanu jau tā, tiešām pietiek.
Atkal misters Stīvenss bija tas, kurš izvilka mūs no peļķes.
- Piedošanu, ka atkal iejaucos, - viņš sacīja, pieklājīgi paceldams roku. - Kaut gan esmu tikai grāmatvedis un tādam kā man neklātos iejaukties citu darīšanās, taču te pastāv kaut kāda hierarhija, vai ne?
Čostimpa noslaucīja pieri.
- Hierarhija? Tads mūks mūsu klosterī nedzīvo.
- Kurš ir tūlīt… aiz… rinpočes Ņemdena pakāpē augstākais?
Čostimpa nolieca galvu.
-Rinpoče Dendrubs.
- Tad jau skaidrs, - suciņūsiņu valkātājs misters Hārtlends saberzēja plaukstas. - Mister de Karvalju, jūs mierīgi varat apspriesties ar Ņemdena vietnieku.
Čostimpa papurināja galvu.
- Rinpoče Dendrubs ir vietnieks tikai reliģijas jautājumos. Viņam nav tiesību, hm… dot norādījumus… attiecībā uz viesiem.
- Velns parāvis! - ducināja Džeina Parisa. - Kad ieradāmies, neviens neteica, ka mums līgums jāslēdz ar fantomiem.
-Varbūt rinpoče Ņemdens atradīsies,-Ernijs Boss mierināja.
- Un ja neatrodas?
Domingu nikni piecirta kāju.
- Man nav laika te cūkoties! Nevis nedēļu, bet pat septiņas minūtes ne. Man skaidri jāzina, ko darīt. Zem manas mašīnas ir paverusies zeme, es nezinu, kas notiks, kad mašīnu izvilksim no cauruma.
Čostimpa pasmaidīja.
-Jūsu stāvoklis, rinpoče, ir skaidrs.
De Karvalju bija satriekts.
- Skaidrs? Man gan tā nešķiet. Ja rinpoči Ņemdenu ir aprijis ne… gribu sacīt, ja viņš kaut kur medite un Dendrubs nav tiesīgs… kurš tad? Lūdzu, sakiet, rinpoče, vai šajā… klosterī ir cilvēks, kurš tiesīgs…?
Čostimpa palocīja galvu.
-Ir.
- Nevelciet mūs uz moku sola! Kurš? Čostimpa ņirdzīgi pavērsās uz manu pusi. -Rinpoče Blobzangs.
It kā tuvumā būtu sprāgušas mīnas. Visi sastinguši, sašļukušām sejām lūkojās uz mani.
-Viņš? - De Karvalju tvarstīja elpu. - Kā tad viņš?
- Rinpoče Ņemdens, pirms gāja prom, man atstāja tādu rīkojumu.
- Tad to nu mēs būtu noskaidrojuši, - misters Vorloks saberzēja plaukstas. - Karalis miris, lai dzīvo karalis! Tad jūs, mister Lorenc, nu esat šeit tāds moderns, eiropeisks abats?
- Mjā… tas nav tik vienkārši… - es murmināju un vēl ilgi būtu tvarstījis gaisu, ja Domingu nebūtu mani saķēris aiz rokas.
- Man nav laika cūkoties. Kas būs ar mašīnu?
- Laikam vispirms būtu jāatrod senjors Longavilja.
-Viņu meklē Esperanca un misters Rīglers.
- Eū, efi! Kas notiks ar mums? - misters Vorloks saķēra mani aiz otras rokas. - Lai tie kungi rok ārā savu mašīnu, bet mēs pa to laiku kāpsim pagrabā. Vai tā būs pareizi, rinpoče čostimpa?
Čostimpa neatbildēja. Šķiet, gaidīja manu lēmumu.
- Pareizi! - nobrēca viena no Mačado raganām, laikam Izabella. No šā brēciena visi sarāvāmies. Dongens palīda zem mana apmetņa. - Pazemē! Es gribu pati šausmināties, ne tikai nākamos klientus šausmināt. Ak Dievs, ja padomāju, ka vēl nekad neesmu bijusi lamu klostera pagrabā…
-Tikai lai pēc tam mums nenāktos nožēlot, - raizējās Freds Šorejs. Tiesa kas tiesa, viņu man vieglāk bija iedomāties ar augstu baltu pavāra cepuri galvā, nekā mīcoties pa tumšu kazemātu netīrumiem.
- Nerunājiet tā! - viņu apsauca Moda Benda. - Tur lejā tumsā būs tik satraucoši. Ja labi uzvedīsieties, varēsim salīst kopā.
- Mierā, Moda! - Ernijs Boss viņu apsauca.
- Nu? - De Karvalju atkal raustīja mani aiz piedurknes. - Sakiet taču kaut ko!
Pāris mirkļa desmitdaļas vēl pakavējos pie nule izlidojušā tauriņa - pie mis
Vorlokas ceļgaliem, tad nonācu pie nopietna secinājuma.
- Atliksim šo pastaigu pa pazemi, - sacīju.
- To nu gan ne! - protestēja misters Vorloks, kaut gan viņam šis gājiens nebija svarigs. - Tikai tāpēc, ka šis zellis kaut ko ievārījis?
- Ne jau tāpēc, - atbildēju. - Bet tāpēc, ka nav viena no darbu vadītājiem.
- Gan atradīsies.
-Vai drīkstu partraukt? — jautaja Ernijs Boss..lajau tas, kāviņtursauc puisis tiešām ir pazudis un to mašīnu nevarēs izcelt…
- Izcelsim, - sacīju.
- Kurš izcels?
- Misters Stīvenss.
Bijušais grāmatvedis satrūkās.
-Es?
-Jūs teicāt, ka protot.
- Neapšaubami, tomēr es esmu tikai grāmatvedis un…
- Mans priekšlikums: palīdzēsim senjoram de Karvalju atbrīvot mašīnu un sameklēt darbu vadītāju. Kad būsim to paveikuši, varēsim doties pazemes ekskursijā. Vai piekrītat, rinpoče čostimpa?
Čostimpa mani pat ar mājienu nepagodināja.