Budistu klostera noslēpums

-    Kad man nācās aizbraukt, vairs nebija laika tevi gaidīt te, Timpu. Aizsūtīju uz Litangu savu cilvēku Sakja Sengi, lai vēro ikvienu tavu kustību un lai ir tavā rīcībā, ja tevvajadzētu palīdzību. Turklāt šajā lietā darbojās vēl daži no manējiem, viņi pūlējās noskaidrot, kas ir tie, no kuriem tev jabaidās. Kapteinim Sakja Sengem uzdevu klosterī tēlot stingru čostimpu, kas nedrīkst pret tevi būt saudzīgs. Lai tie, kuri tur ložņā apkārt, meklēdami Lhamo Dordže, notic, ka tu esi mierīgs zinātnieks, kuru interesē tikai Tharpačenpo varianti.

-Arī to izdomāji tu?

-    Neko neizdomāju. Litangā patiesi glabājas kāds satraucošs rokraksts. Gan jau rinpoče Ņemdens tev to parādīs. Mani cilvēki sistemātiski sūtīja ziņas, galvenokārt, strādāja arhīvos un piegādāja attiecīgus avīžu rakstus. Man katrā ziņā vajadzēja tevi brīdināt, lai neizdari ko tādu, kas varētu jūs ieraut briesmās. Sapratu, ka vismērķtiecīgāk būs, ja materiālu saņemsi ar kokspieduinu grāmatām, jo par tām - ja arī kāds atrastu - ikviens noticētu, ka tu tikai vēlies remdēt zināšanu slāpes.

-    Čostimpa, tas ir, Sakja Senge taču ar mani varēja parunāt divatā.

-    Tas varētu būt liktenīgi, ja kāds pamanītu viņu izlavāmies no tavas istabas. Sakja Senge bija saņēmis pavēli tev neatklāties. Droši vien pamanīji, ka gribēju ar tevi citādi nodibināt sakarus. Kad uzzināju, kas ir Moda Benda un misters Stīvenss, mēģināju tradicionālā veidā darīt tev zināmu… diemžēl neizdevās.

Domingu nejautāja. Viņš skaidri zināja, kas ir tradicionālais veids.

Toties es vēl arvien kaut ko nesapratu.

-      Kāpēc mums neizdevās… sarunāties tā? Es visu dariju pēc norādījumiem.

Es domāju par meditāciju un sagatavošanos, kada jāveic, ja gribam ar kādu runāt tā.

Jondons glāstīja pliko pakausi.

-    Nevaru iedomāties neko citu kā to, ka mūki, nāves saucēji, ir mūs traucējuši. Viņi trīs dienas pārmaiņus kliedza, lai izvilinātu Lhamo Dordže dvēseli no ķermeņa, kur tā bija paslēpusies. Konkrēti, no tavējā. Šie kliedzieni… hm…

Domingu neticīgi purināja galvu.

-     Lama Jondon, vai jūs nopietni domājat, ka tas, ko jūs runājat… mēs runājām, ir realitāte? Kāds spēj… kāda dvēsele spēj pāriet cita ķermenī?

-    Pārdzimt, - Jondons pamāja. - Spēj.

-    Taču te ir runa ne jau par to, - Domingu, ūsas glastīdams, turējās pretī. - Šī nav vienkārša pārdzimšana. 11 ir burvestība vai nez kas. Tai nav daudz kopēja ar Būdas mācību.

Jondons skatījās sev priekšā un daudznozīmīgi smaidīja.

-    Es jums, rinpoče Domingu, varu teikt tikvien, cik esmu dzirdējis 110 saviem meistariem. Cienījami skolotāji, lamas, tolaik man mācīja, ka sarkankapuču mūku zināšanas ir tik lielas, ka mēs, dzeltenkapuču mūki, viņiem līdzi netiekam. Viņi ir īsti burvji, dvēseļu valdnieki. Viņi spēj dvēseli ievietot citā miesā vai arī sameklēt pazudušas dvēseles. Viņi spēj valdīt pār dvēselēm.

-Jūs gribat sacīt, ka tibetieši bija sarkankapuču mūki?

-    Daži no viņiem noteikti, - Jondons palocīja galvu.

Arī es nojautu, ka lama ar lielajām ūsām, kaut gan uzģērbis dzeltenkapuču ģērbu, piederēja pie sarkano sektas. Dzeltenkapučainie neatstāj uz galvas nekādu apmatojumu. Un tas ar plakano cepuri… Viņam bija tāda galvassega kā bona ticības burvju priesteriem pirms lamu ticības.

-    Čed nav mūsu ticības rituāls, - Jondons skaidroja. - Mēs šādu praksi noraidām.

-    Un tomēr… notika tas, kas notika. Lhamo Dordže dvēsele bija pazudusi, pārcēlusies uz rinpoči Blobzangu, pēc tam uz Dongenu. Sasodīts, nu jau es runāju kā māņticīga vecmeita - spiritiste. Vai tā var būt realitāte? Vai patiesi notika tā?

-   Var, - Jondons pamāja.

-Vai var būt, ka notika citādi?

-   Arī var but, - mūks atkal pamāja.

-    No jums gan viegli uzzināt patiesību, - Domingu nelikās miera. - Vai drīkstu vēl ko jautāt?

-    Protams, - Jondons smaidīja.

-    Pirmām kārtam, par asiņojošiem deguniem. Rinpoče Blobzangs skaidroja, ka degunu asiņošana bijusi no nāves saucēju kliedzieniem un tikai salmi uz galvas var to novērst. Vai var būt, ka tā notika?

-Var būt, - Jondons palocīja galvu.

-Vai var būt citādi?

-    Protams, - Jondons pamāja. - Tajā laikā te kalnos bija neparasta meteoroloģiska parādība. Gaisa spiediens samazinājās, turklāt pamatīgi. Deguni varētu asiņot ari tāpēc, un… dažiem rādījās vīzijas. Piemēram, tika redzēti divi bāli mūki, kas pēc leģendas esot Būdas mi|o mācekļu Anandas un Sarputras gari, ieguvuši miesu, viņi nākot palīdzēt pārdzimt dvēselēm, kas nomaldījušās. Varbūt tie patiesi bija viņi, varbūt daži redzēja vīzijas zemā atmosfēras spiediena dēļ.

-     Labi, - Domingu nepacietigi atvēcinājās. - Un tā pēdējā spēle? Kad Dongens, es gribu sacīt, Lhamo Dordže iekliedzās un pie mums nāca mirušie? Kā tas iespējams? Kā to izskaidrot atbilstoši dabaszinlbām?

Jondons uzrāva uzacis.

-    Rinpoče Domingu, jūs man iedalāt savādu lomu. Es esmu Butanas mūks, kam jāpārstāv mistika, bet jūs mani spiežat uzstāties dabaszinību aizstāvja lomā. Nu, labi. Kas attiecas uz notikumiem, ko jūs saucat par nobeiguma spēli: tajā blāvajā, nevienmērīgajā sviesta lampiņu gaismā ikviena seja šķiet divaina. Ari Dongena.

-    Bet tā kliegšana un vētra?

-   To varēja radīt ari caurvējš. Kaut kur atvēra durvis, tad varbūt vēl vienas… ejās sākās caurvējš, norāva auklās pakārtos mirušos un aizlidināja pie jums. Neaizmirstiet, ka mūmijas ir vieglas kā tauriņi.

-    Un čed? - Domingu tvarstīja gaisu. - Kad dievi pārvērtās putnos un aprija viņu.

-    Rinpoče Domingu, jūs redzējāt tikai putnus… Un vispār… kāpēc mums jāmeklē visam atbilde? Jūs, rietumu cilvēki, atšķiraties no austrumniekiem ar to, ka gribat visu zināt. Kāpēc kas noticis, kāds iemesls? Es nekad neesmu jums uzdevis jautājumu, kalabad vajadzīga šī milzum lielā zināšana. Vai nav labāk tikai novērot notiekošo un priecāties, ja efekts ir labvēlīgs. Jo reizēm jau viss pavēršas arī uz sliktu. - Viņš piecēlās un pasmaidīja. - Nu man jāiet. Rīt atkal tiksimies.

Diemžēl, nākamajā dienā ar Jondonu nesatikāmies, arī trešajā dienā ne. Viņam bija jābrauc uz Indiju, vismaz viņš bija mums atstājis tādu ziņu. Tā nu Domingu domāja, ka nekad neuzzinās, kas viņu vajā, kāds ļaunais gars pa puspasauli.

Drīz viņš to uzzināja.

2.