Vectēvs bija lūdzis, lai viņi izbeidz tā mokošo dzīvi, un viņi piekrita, bet ar noteikumu, ka uzreiz mantos “Ārmstron-ga stilīgās dāvanas”.
Arturs staroja aiz lepnuma. Viņš bija puišus pareizi audzinājis -ja reiz tiem vajadzēja viņu nogalināt, tad ar tiesībām prasīt atlīdzību.
Taču, kad pienāca īstais laiks, to izdarīt nebija viegli. Vecais vīrs bija tuvu nāvei, tomēr instinkts lika ķermenim pēdējiem spēkiem pretoties. Ar divām nesaskaņotām rokām bija grūti noturēt spilvenu pietiekami ilgi un pietiekami stipri, lai nosmacētu večuku līdz galam.
Uz priekšā noliktajām kartītēm drukātiem burtiem ar flomāsteru bija rakstīts:
ASVP
Lielbritānijas PM
Japānas PM
Vācijas kanclers Ķīnas prezidents Indijas PM
Tas būs globāls trieciens. Seši Zemes ietekmīgākie politiskie līderi. Visi kopā viņi valdīja pār pusi zemeslodes iedzīvotāju. Viņu rokās bija trīs ceturtdaļas pasaules bagātību. Praktiski visa pasaules tehnoloģiskā varenība.
Faktiski varētu iekļaut arī Krieviju, Franciju un Dienvidkoreju. Šīs trīs kartītes bija noliktas malā izmantošanai kaut kad nākotnē.
“Pārāk vērienīgi,” Čārlzs teica.
“Pārāk vērienīgi?” Bendžamins pārjautāja.
“Bēmovska argumenti par labu pakāpeniskākai pieejai bija pamatoti,” Čārlzs sacīja. “Un, tā kā Maklērs ir miris, varbūt viņam taisnība. Bez Maklēra naudas un resursiem BZRK kļūs nespēcīga. Varbūt tagad mums ir vairāk laika.” Pie mehāniskām rokām bija piestiprināti divi monitori, kas pieskaņojās Dvīņu kustībām. Katrs monitors bija savienots ar kameru, un katra kamera bija pievērsta vienai pārāk platās sejas pusei. Tā viņi varēja redzēt viens otra seju. Ne tikai runāt viens otram blakus, bet redzēt viens otru aci pret aci.
Rakstāmgalda virsma bija skārienjutīgs ekrāns ar iz-vēlnēm labajā un kreisajā malā. No turienes varēja ieslēgt kameras it visur. Piecdesmit devītajā stāvā, kur strādāja pārmijnieki. Divpadsmit laboratoriju stāvos, izmēģināju-mu nodaļā divdesmitajā un divdesmit pirmajā stāvā, zemāk esošajos administrācijas stāvos, dāvanu veikalā pirmajā stāvā, pazemes garāžā un liftos, kas apkalpoja Tulpi.
Viņi varēja ieslēgt ari skaņu un attēlu no galvenā Nexus Humānus biroja Holivudā un satelītbirojiem Vašingtonā, 1 ondonā, Berlīnē, Maskavā, Buenosairesā un dažus kvartālus tālāk Manhetenā.
Viņi varēja redzēt arī simtiem veikalu “Ārmstronga stilīgās dāvanas” lidostās, dzelzceļa stacijās un tūrisma ielās lielākajā daļā pasaules.
Viņi varēja novērot vadošo darbinieku mājokļus, redzēt, kas ieradies ciemos, novērot viņu ģimenes, skatīties, kā viņi strīdas, iet dušā, gatavo vakariņas vai mīlējās.
Viņus ar impēriju, kas tiem piederēja, savienoja tūkstošiem slēpto kameru - sistēma, kas bija viņu un tikai viņu rīcībā. Čārlzs un Bendžamins Ārmstrongi, kas nevarēja iziet laukā, skatījās tā, ka neviens viņus neredzēja un nevienam neradās nekādas aizdomas.
Bet pagaidām viņi lūkojās viens uz otru. Ieskatījies brālim acī, Bendžamins saprata, ka Čārlzs nerunā nopietni, tikai tēlo sātana advokātu. Bendžamins iecietīgi pasmaidīja.
“Jo ilgāk gaidīsim, jo lielāks risks, ka mūs atklās,” Bendžamins teica, atgādinādams jau pieņemto lēmumu. Atkārtodams to kā liturģiju. Tas iedrošināja. “Dažas bīstamas situācijas jau bijušas.”
“Tehnoloģiju var atklāt kuru katru brīdi,” Čārlzs piekrita.
“Mēs zinām, ka FIB bija ieguvis nanobotu. Ja nu mēs nebūtu paspējuši to atgūt?”
“Un mēs zinām, ka MI5 notiek izmeklēšana.” “Anonīmais atkārtoti centies iefiltrēties gan mūsu ĀSD tīklā, gan Nexus Humānus ,” Bendžamins sacīja.
“Jā, hakeri dzen mums pēdas.”
“FIB pagaidām ir apturēts. Bet MI5 neliekas mierā.”
“Ir ziņas, ka interesējas arī Mossad .”
“Zviedrijas izlūkdienests mēģināja iefiltrēties Nexus .” “Mums pievēršas pārāk daudz acu, brāl.”
Šī doma satrauca abus vīriešus. Parasti vēroja viņi, nevis viņus.
“Maklēra nāve novājinājusi BZRK, taču nav iznīcinājusi,” Bendžamins brīdināja.
“Nolādētais BZRK,” Čārlzs niknojās.
“Fanātiķi.”
“Nāves sekta.”
Iestājās ilgs klusums, kamēr Ārmstrongi aplūkoja kartītes. Trešā acs slinki klīda apkārt. Zem kartītēm uz ekrāna bija redzams laboratorijas darbinieks, kurš ievada datus. “Mums nav daudz laika.”
“īstais laiks ir klāt.”
“Ja gribam, lai viss izdodas, brāl.”
Atkal ilgs klusums.
“Seši mērķi,” dziļi nopūzdamies teica Bendžamins. Kad viņš nopūtās, āda starp abām galvām nostiepās, mazliet izkropļojot Čārlza muti. “Četri vīrieši un divas sievietes, ko nepārtraukti uzmana. Katram vajag pilnu brigādi, vadošo pārmijnieku, rezerves pārmijnieku, uzkopējus, apsardzi… vismaz desmit cilvēku vienā brigādē. Un katrs ir potenciāls mērķis. Katru var atklāt.”
Čārlzs nopūtās. “Kukaiņcilvēks. Kims. PapilddzīvTba. Alfredo. Dītrihs.” Viņš savilka lūpas. “Bēmovskis. Seši labākie.”
“Kāds ir vidējais vecums? Septiņpadsmit gadu, izņemot Bēmovski?”
“Pārmijnieki,” Čārlzs teica, nikni nosprauslādamies. “Jauni un iedomīgi, gudri un nelīdzsvaroti.”
“Vēl divdesmit divi otrajā līmenī. Septiņdesmit viens trešajā.”
“Attiecīgi riskanti un nederīgi šādam darbam.”
Ar visām trim acīm viņi paskatījās lejup uz kartītēm. Bendžamins pielika pirkstu pie tās, uz kuras bija rakstīts “Vācijas kanclers”, un pastūma to malā. “Viņš nākamajās vēlēšanās zaudēs. Veltīgi izniekoti resursi.”
“Tātad pieci,” Čārlzs piekrita. “ASV, Ķīna, Japāna, Indija un Lielbritānija.”
“Pieci.”
“Tagad, nevis vēlāk.”
“Tagad,” Bendžamins apņēmīgi piekrita.
Pa pulēto grīdu istabā ierikšoja viņu bīglu šķirnes suns un sāka berzēties gar Bendžamina kāju. Čārlzs izņēma našķi no burkas, kas stāvēja uz galda, un iemeta dzīvniekam mutē.
“Še, Meisij,” Čārlzs dūdoja. “Laba meitene.”
“Tas tavs suns,” Bendžamins purpināja. “Kāpēc viņa vienmēr berzējas gar mani?”
Viņi jau devās uz dušu, kad ar jaunumiem ieradās sulainis Hārdijs - vecs vīrs, kam piemita brīnišķīga spēja neviebties, redzot abus savus saimniekus.
Hārdijs pasniedza planšeti ar atvērtu ziņojumu. Viņi to lasīja, kamēr Hārdijs viņiem palīdzēja tikt laukā no apģērba, kas bija šūts pēc pasūtījuma, ar neparastiem rāvējslēdzējiem un atverēm.
“Slazds,” Bendžamins teica.
“Vinsenta mušu slazds,” Čārlzs piebilda, un abi sirsnīgi pasmējās par šo asprātību.
ARTEFAKTS
Adresāts: vinsents Sūtītājs: līrs
Turpiniet apgādāt Platu un Kītsu.
Piezīme: Jāaptur uzbrukums ANO Ģenerālajai asamblejai. Neviena dzīvība vai morālie apsvērumi nav svarīgāki par šo uzdevumu.
Izpildi pavēles, Vinsent. Tas būs tavs glābiņš.
ARTEFAKTS
Adresāts: Č. un b. Ārmstrongi Sūtītājs: korporācijas "Ārmstronga stilīgās dāvanas" nodaļa "Spēcīgā Amerika"
Statuss: pilnĪgi SLEPENI ŠIFRĒTS. Izlasīt un nekavējoties izdzēst.
Nesen Vikipēdijas šķirklī iekļauta informācija, kas kaitē mūsu interesēm (sk. 3. rindkopu). Tagad šī informācija ir izdzēsta. tīmeklī tā atradās tikai divpadsmit minūtes. Pastāv aizdomas, ka avots ir KSI - Zviedrijas izlūkdienests.