Pats par sevi saprotams, būs pietiekami daudz pierādījumu tam, ka kuģa vrakā vēl atrodas dzīva apkalpe. Sūtīt lejup glābšanas komandu šķitīs niecīgs risks, jo visa apkārtne degs gaišās liesmas un visi mūsējie, kuri nav kaujinieku vienības, bus labi pamanami uz ceļiem un jūrā, šķietami bēgoši paniskās bailēs.
Varrens apklusa un palūkojās uz saviem oficieriem.
Sloans plati smaidīja, viņa acis kvēloja. Kelso labsajūtā staroja un klusu murmināja: «Cilvēk, ak, cilvēk…»
Varrens no Sloana un Kelso kaut ko līdzīgu arī tika gaidījis, un abi viņu nebija pievīluši. Drīzāk viņš bažījās par citiem. Pat Fīldinga, kura, šo plānu uzzinājusi, gan neatteicās no tālākās sadarbības, pārlieku skaidri demonstrēja savu nepatiku. Hainds, nīgri saviebies, blenza pār komisko briļļu rāmjiem. Hatons no dzirdētā izskatījās gluži vai apdullis, un tomēr galu galā runas spējas atguva tieši viņš.
— Tātad mums būs jāsagrauj pilsēta, ser?
Cik tas gan ir dīvaini, Varrens nodomāja, pret nelieliem postījumiem vēlas iebilst tieši tas vīrs, kura tehniskās spējas un iinpro- vizatora talants ir tik ārkārtīgi nozīmīgi bēgšanas priekšrocību īstenošanā. Hatons pamazām kļuva pārlieku jūtīgs, un Varrens lāgā nesaprata, vai te dusmoties, vai priecāties.
— Baidos, major, ka mums nāksies tā darīt, — viņš enerģiski attrauca. — Es jau sacīju, ka mēs darīsim visu, kas uzlabo mūsu izredzes. Un arī jūs piekritīsiet, ka pēc bēgšanas pilsētas stāvoklim vairs nebūs nekādas nozīmes — lai arī es tagad vēlreiz uzsveru, ka ziņas par apzinātu Andersontaunas sagraušanu patlaban ir stingri slepenas. Major, arī bez jums noteikti atradīsies sentimentālu jūtu pārņemti pilsētas aizstāvji, kuri sagādās mums liekas rūpes.
Un tagad, pirms sākam tuneļa būvi — tātad visai ilgstošu darbu, nāksies evakuēt vēl dažas fermas bēgšanas rajona apkaimē. Diemžel šais fermās dzīvo stūrgalvīgi ļaudis, tāpēc es vēlētos ar jums aprunāties, kā lai viņus no turienes dabū prom …
XIII
No augstā kokā ierīkotas novērošanas platformas Nikolsones postenī pilsēta izskatījās miermīlīga un nekaitīga — un tieši tā tam arī vajadzēja būt, jo šobrīd sargkuģis atradās virs pilsētas. Līcī nesteidzīgi slīdēja dažas zvejnieku laivas, bet cilvēki ielās pastaigājās apzināti lēni, tēlojot ļaudis, kuriem nav īpaši daudz darāmā.
Varrens atzinīgi pamāja un pavērsa teleskopu uz izraudzīto vietu pusjūdzi tālāk dienvidos. Bija mīnus simt septiņdesmit otrās B-dienas pēcpusdiena.
— Lamatu tunelis un kaujinieku telpas ir gatavas, ser, — teica blakus stāvošais Hatons. — Pusstunda darba, lai izraktos virspusē, kad makets būs savā vietā. Tagad mēs ķersimies pie sakaru tuneļu būves, — viens koku pudura virzienā, kur atrodas novērošanas punkts un slēpnis, otrs — uz pretējo nogāzi. Manuprāt, visus slēpņus derētu savienot ar rezerves tuneļiem gadījumam, ja kosmoprāmis nosēstos neparedzētā vietā un kādu tuneli aizbērtu. Ja darba grupām liktu strādāt caurām diennaktīm, mēs to paveiktu laikā.
— Piekrītu, rīkojieties, — atbildēja Varrens.
Viņš domāja, ka tagad jāpavēl ierasties Sloana desantniekiem un uz pilsētu jāatsauc arī Hatona skafandru un sprāgstvielu ražotāji. Rezultātā Andersontauna kļūs pārapdzīvota, ja tikām neizdosies iekustināt uz pārvākšanos šeit vēl palikušos civilistus. Bez tam, nepārtraukti papildinoties materāliem un ierodoties aizvien jauniem cilvēkiem, kļuva neiespējami apgalvot, ka tuneļu būve ir tikai treniņuzdevuma izpilde. Un ja civilisti atklātu, ka par operācijas vietu izraudzīts apgabals gandrīz vai pilsētas centrā, viņi varbūt izrādītu pretestību.
Tagad kaujinieku vienībām bezformīgos skafandros būs jāpierod virzīties pa šaurajiem, pustumšajiem un dubļainajiem tuneļiem un uzturēties tādos apstākļos stundām ilgi. Viņiem būs jāsaglabā spēki cīņai pēc ilga gavēņa un jāmācās tikt galā arī ar citām problēmām, kuras varētu rasties. Varrenam nebija alternatīvas.
*
Mīnus četrdesmit trešajā B-dienā postenī ieradās flotes kapteinis Peterss un lūdza audienci. Varrens piekrita, un Peterss tika ievests birojā, kur gan nevaldīja tāds troksnis un burzma kā Hatona Kalnā, tomēr Varrenam radās sajūta, ka daudzi noslēpumu kurus viņš bija vēlējies saglabāt, vairs nebija noslēpumi, jo pretējā gadījumā flotes kapteinis tagad te nesēdētu.
Petersam ienākot, Varrens piecēlās. Tā bija liela pieklājība, kādu Varrens jau gadiem nebija izrādījis kādam no vecākajiem virsniekiem, taču tagad, kad flotes kapteinis apsēdās, nesveicinājis un neteikdams «ser», Varrens jutās pagalam pārskaities.
— Es nevēlējos parādīt necieņu, — ievērojis Varrena sejas! izteiksmi, paskaidroja Peterss, bet viņa turpmākos vārdos skanēja galvenokārt rūgtums:
— Tas nozīmē vienīgi to, ka darba drēbēs es nedrīkstu salutēt — I bez tam man vairs nav nekādu tiesību uz kaujas tērpu, jo pirms četriem mēnešiem esmu sasniedzis pensijas vecumu. Maršal, es baidos, ka beidzot esmu kļuvis īsts civilists.
Varrens īgni nodomāja, ka pēdējos mēnešos par šo un par to sākuši gausties gan Hainds, gan Hatons, gan vēl citi, taču tagad to pašu darīja arī opozīcijas vadonis — un smeldzīgās žēlabas no tik augstas pakāpes oficiera kā Peterss šķita visļaunākās. Varrens ar pūlēm piespiedās būt laipns. — Tagad mums noteikti jābēg, komandor. Pensija par četriem mēnešiem un vēl citi labumi ir pārlieku svarīgi, lai tos neņemtu vērā.
— Maršal, nevajag mani mierināt, — Peterss mierīgi atbildēja, — tik ļoti vecs es tomēr vēl neesmu.
Varrens atteicās no domas demonstrēt savu laipnību. — Jūs gribējāt ar mani aprunāties, — viņš vēsi noteica. •— Tagad jums šāda iespēja ir, taču palūgšu runāt īsi.
— Es domāju, ka esmu iesācis aplam, ser, — Peterss klusu noteica. — Man ļoti žēl. Es atnācu jūs lūgt bēgšanas mēģinājumu atlikt … atteikties no tā …
— Nolādēts, par ko smieties! — viņš piepeši eksplodēja, tad gandrīz vai izmisīgi turpināja, — es zinu, jums tas izdotos, ja vien jūs to gribētu. Divarpus gados jūs paveicāt manuprāt neticamas lietas. Jūs ieguvāt Kelso savā varā, un viņš pildīja visu, ko jūs uzskatījāt par vajadzīgu, lai gan mēs pārējie gaidījām pretējo. Tiepīgos Komitejas vīrus jūs piespiedāt brāļoties ar Nekomitejas oficieriem, galu galā tie dibināja pat ģimenes. Jūs apgriezāt visu Komiteju kājām gaisā, atteicāties no slepenības un neviens neko neiebilda! Nemaz nerunājot par precētajiem oficieriem un bērniem, tie jums burtiski ēd no rokas, jo tieši jūs rūpējāties par viņu drošību un pēcteču pienācīgu izglītošanu. Un tad vēl nemetāliskas tehnoloģijas radīšana, sakaru līdzekļi, satiksme, pētniecība, efektīvs medicīniskais dienests! Un tas viss beigu beigās izrādījās tikai viena vienīga viltība, lai iemidzinātu mūsu aizdomas un dabūtu no bēgšanas rajona prom visus, kuri nav jūsējie!
— Un nemēģiniet noliegt to faktu, ka par bēgšanas vietu izvēlēta Andersontauna! — Peterss dusmīgi turpināja. — Pārāk liela izdarīšanās notiek jau ap tā dēvētajiem treniņtuneļiem vien. Un to apliecina arī citas pazīmes. Acīmredzot jūs esat nolēmis iznīcināt pilsētu!
Varrens nemēģināja liegties.
— Kad jūs apzināti vairījāties sastapties ar mani, — Peterss turpināja, — un uzsākāt visus šos pārveidojumus, es iedomājos, ka esat nostājies mūsu pusē un gribat sagraut Komiteju no iekšienes. Tolaik man bieži vien bija iespēja izjaukt dažus jūsu plānus, taču tā vietā es jums palīdzēju, saprotams, slepeni, lai Kelso un pārējiem nerastos aizdomas. Tagad es saprotu, ka esmu ticis maldināts, bet savulaik es iedomājos, ka tik autoritatīvs un inteliģents vīrs kā jūs …