viņš laikam bija aizsnaudies uz dažām sekundēm, varbūt minūtēm, jo sarāvās, izdzirdis skaņu, kas līdzinājās vieglam šļakstam, it kā sīks vilnītis atsistos pret kādu šķērsli, varbūt tā bija vēja pūsma, varbūt Dēzija vai Džims ostā sakustējās, delfīniem ir trausls miegs, viņi nepārtraukti peld pat miegā vai pussnaudā un nemitīgi kustas arī pa vertikāli, pēc regulāriem starplaikiem uz- nirdami virs ūdens, lai ieelpotu gaisu, Sevilja ieklausījās, bet, neko neredzot, bija gandrīz neiespējami noteikt, no kuras puses nāk troksnis, viņš dzirdēja tepat līdzās uz jumta elpojam gulētājus un atskārta, ka dzirdējis elpošanu jau kopš paša sākuma, bet tūlīt abstrahējies no tās, atzīdams šo skaņu par nenozīmīgu, un tagad, kad viņš ieklausījās tumsā, maksimāli sasprindzinājis dzirdi, haotiskais, nenoteiktais, neritmiskais elpošanas troksnis par varēm lauzās ausīs un kaitināja ar savu skaļumu gluži kā tīši radiopārraižu traucējumi, atkal kaut kas it kā viegli nošļakstēja, bet vai tas bija ostā, vai kaut kur citur uz salas, vai jūrā, kur mazākais iedobums klintī vai tikko manāma ūdens saviļņošanās varēja radīt bezgala daudz skaņu, Sevilja izstiepa roku pa kreisi, uzdūrās starmetim, taustījās tik ilgi, kamēr sataustīja slēdzi, tomēr nē, ja nu viņi nav ostā, bet ir man aiz muguras, aiz mājas, tad vajag tikai uz brīdi iedegt starmeti, un viņi mani atklās, viņi mani redzēs, bet paši paliks neredzami, un tad pietiks ar vienu labi notēmētu granātas sviedienu, Sevilja juta sasprindzinājumu pieaugam, nervi bija uzvilkti kā stīgas, plaukstas gluži slapjas no sviedriem, bet tai pašā laikā viņš jutās mierīgs, ar skaidru apziņu, kreisās rokas rādītāja pirkstu viņš turēja uz slēdža un klausījās, gulētāju elpošana viņu vairs netraucēja, bet traucēja kāds cits, daudz tuvāks, daudz stiprāks un ritmiskāks troksnis, paša sirds puksti, tās dobjie sitieni atbalsojās deniņos, bez kādas pārejas tumsa dažās sekundēs bija 'mazinājusies, tā vairs nebija tik necaurredzama, un šoreiz viņš nemaldīgi saskatīja «Karibī» tumšpelēko siluetu pret melnajām debesīm, tad viņš pavisam skaidri dzirdēja vienu pēc otra divus diezgan skaļus šļakstus, no kurienes tie nāca? no aizmugures? no ostas? aiz «Karibī»? pirksts ciešāk uzgula slēdzim, bet viņš vēl vilcinājās iedegt,