ROBĒRS MERLS UN VIŅA ROMĀNI
Pazīstamais franču prozaiķis Robērs Merls pieder pie tiem rakstniekiem, kuru biogrāfija un literārā darbība cieši saistīta ar otrā pasaules kara traģiskajiem notikumiem. Robērs 2ans 2oržs Merls dzimis 1908. gadā Alžīrijā, vēlāk beidzis Sorbonas universitātes literatūras fakultāti ar filozofijas licenciāta un literatūrzinātņu doktora grādu. Draudošās fašistiskās agresijas priekšnojaus- mas, kas dziji satrauc katru domājošu cilvēku, ir izšķīrēji faktori jaunā zinātnieka garīgās pasaules veidošanā, pievēršot viņa uzmanību vēsturiskās īstenības un atsevišķa cilvēka personīgās nostājas sarežģītajiem savstarpējās mijiedarbes jautājumiem.
Vēl saasinātākā formā šī problēma izvirzās, kad Robērs Merls jau ar pirmajām kara dienām tiek ierauts militāro notikumu virpulī. Kā mobilizēts karavīrs viņš pats pieredz franču un angļu apvienoto bruņoto spēku asiņaino sagrāvi pie Dinkerkas, bet pēc tam trīs gadus pavada karagūstekņu nometnē, līdz mielēm iepazīdams šeit valdošo brutālo necilvēcību.
Pēc vācu fašistu sagrāves topošais literāts kopā ar saviem nedienu biedriem atgriežas mierīgā dzīvē. Daudzus gadus viņš strādā par angļu literatūras profesoru Rēnas, Tulūzas, Alžīras un Parīzes universitātēs, līdztekus rosīgi nododamies literārajam darbam. Robēra Merla pirmā grāmata — atbilstoši viņa zinātniskajai specialitātei — ir pētījums par angļu rakstnieku Oskaru Vaildu. Tuvu šai literārās aktivitātes līnijai ir arī Robēra Merla tulkojumi no angļu valodas,' kuros viņš franču lasītājus iepazīstina ar Dž. Vebstera, Dž. Svifta un E. Koldvela grāmatām. Taču drīz vien viņš plašu slavu iemanto kā romānists, uzrakstīdams virkni aktuālām mūsu laikmeta problēmām veltītu darbu, no kuriem vairāki kļūst ne tikai par izcilu notikumu franču literārajā dzīvē, bet izraisa vairāk vai mazāk plašu atbalsi visā civilizētajā pasaulē.
Robēra Merla pirmais oriģinālromāns «Nedēļas nogale Dienvidu piekrastē» iznāk 1949. gadā. Šajā grāmatā attēloti Dinkerkas notikumi godīga, pacifistiski un humānistiski noskaņota, taču nevarīga inteliģenta Žiljēna Maija skatījumā. Karš viņa acīs ir baismīga haosa un absurda iemiesojums, kas iznīcina visus krietnākos cilvēka centienus. Atsevišķs indivīds šajā asiņainas varmācības atvarā ir bezspēcīga skaidiņa, kas ne tikai nespēj ietekmēt apkārt notiekošo, bet nespēj kontrolēt pat savu paša rīcību. Tāpēc neatliek nekas cits kā izmisums un nāve, ja vien cilvēks negrib nokļūt atraisītu zvērisku instinktu varā. Robēra
Merla romāna varonis nespēj sev piedot pat to, ka viņš nogalinājis divus neliešus, kas izvarojuši meiteni un apdraudējuši arī viņa dzīvību. Neraugoties uz šādām pārprasta humānisma ieskaņām, kas nosoda jebkādus varas līdzekļus pat tādā gadījumā, ja tie pielietoti patiesas cilvēcības aizstāvēšanai, Robēra Merla pirmais romāns iegūst lielu popularitāti, saņem brāļu Gonkūru prēmiju un tiek pārtulkots daudzās valodās. Ne tikai romāna problemātikā, bet arī mākslinieciskajā formā, kas atbilstoši varoņa traģiskajām izjūtām iezīmējas ar ekspresīvu kompozīciju un stilu, kara šausmas pārdzīvojusī cilvēce saklausīja atbalsojamies nesen pieredzēto un izciesto.
Jaunu posmu autora uzskatu attīstībā nosprauž viņa otrais, 1953. gada publicētais romāns «Mans amats ir Nāve», kurš uzskatāms par vienu no visizcilākajiem darbiem franču literatūrā pēckara gados. Vispirms tas apliecina lielu soli uz priekšu rakstnieka filozofisko un politisko uzskatu nobriedumā. Šeit Robērs Merls vairs nepauž vienkāršu, sociāli vēl diezgan izplūdušu sašutumu pret kara izraisīto varmācību, bet vēršas pret konkrētiem ļaunuma iemiesotājiem. Pats autors vēlāk gan izteicies, ka viņš savu romānu rakstījis, vadīdamies no morāliem un psiholoģiskiem apsvērumiem, un tikai reakcionāro aprindu neapvaldītais sašutums kā pašā Francijā, tā jo sevišķi Rietumvācijā licis viņam saprast uzrakstītās grāmatas politisko nozīmi. «Sis romāns atstāja uz mani, romāna autoru, dziļu iespaidu,» Robērs Merls paskaidroja. «Tas bija man pirmais solis rakstnieka pienākuma atskārsmē-.»