Romiešu IX leģionam uzbrūkot, arī eseni paslēpa savus rakstus drošībā alās virs klostera. Arī viņu ordeņa namu sagrāva romieši, laiku pārdzīvoja tikai pergamenti. "Rakstu ruļļi no Nāves jūras" līdz pat šodienai liecina par Kumranas sektas slepenajām zināšanām, par cilvēkiem, kas kopa sensenas tradīcijas.
Kumranas deviņās alās kopumā atrasti 40 000 fragmenti, kas bieži vien bija tikai pastmarkas lielumā. Tie veido 800 tekstus, kas aptver visas ebreju agrīnās vēstures fāzes, daži, kā teikts, - pat laika posmu pirms grēku plūdiem. Tajos aprakstītas visas detaļas, kā cilvēku rīcībā nonākuši me, kaut arī esenu laikos šis šumeru jēdziens vairs nebija pazīstams.
Kādā no rakstu ruļļiem, kura četri fragmenti atrasti 4. alā, stāstīts par milžiem, seno dienu varoņiem, par laiku pirms grēku plūdiem. Citā visos sīkumos atspoguļoti ar Noasa dzimšanu saistītie apstākļi. Taču vissensacionālākais atradums alās pie Nāves jūras ir fragments no "Enoha grāmatas", kas arī atrasts 4. alā, tāpēc Kumranas pētnieki to apzīmējuši ar numuru 4Q201,201. fragments no 4. Kumranas alas.
Tajā rakstīts:
"…Taču jūs esat izmainījuši savu darbu un neesat izpildījuši Viņa pavēli, un esat sacēlušies pret Viņu; ar savām netīrajām mutēm esat runājuši netaisnus un skarbus vārdus pret Viņa Augstību, jo jūsu sirdis ir nocietinājušās. Jums nebūs miera… Jūsu vadoņi un jūs visi ņēmāt par sievām tās, kuras jūs izvēlējāties, un sākāt ar tām gulēt un aptraipījāt sevi ar tām, un mācījāt viņām maģiju un lāstus, un sakņu griešanu, un iepazīstinājāt tās ar zālītēm. Un viņas kļuva grūtas no jums un dzemdēja milžus, trīstūkstoš olekšu garus."
Šeit acīmredzot runāts par "Dieva dēliem", kurus mēs jau pazīstam no 1. Mozus grāmatas 6. nodaļas. Nefilimi, kas vēroja, ka cilvēku meitas bija skaistas, ņēma tās par sievām un radīja milžus. Taču viņu īstais pārkāpums bija nevis sabrā- ļošanās ar zemiešiem, bet gan zināšanu nodošana: savām rotaļu biedrenēm viņi mācīja slepenas mākslas: maģiju, medicīnu, dziedniecību, apiešanos ar zālītēm un vēl daudz ko citu. Zemietis Enohs acīmredzot pildījis Dieva sūtņa funkcijas. Kādā citā fragmentā no Kumranas 4. alas, kas apzīmēts ar numuru 4Q227, teikts:
"Enohs, kad mēs viņu bijām mācījuši… sešus svētus gadus… [devās atpakaļ] pie cilvēku dēliem un liecināja pret viņiem visiem un arī pret sargiem. Un viņš visu pierakstīja, debesu noslēpumus un to pulku un svēto ceļus… tāpēc taisnīgie netika maldināti."
Tas nozīmē: nefilimu pārkāpums nepavisam nebija cilvēku apmācīšana. Vienīgi viss notika nepareizā kārtībā. Anunnakiem bija savs plāns ar kodētu nosaukumu "Akiti projekts" - "Dzīvības radīšana uz Zemes", kam vajadzēja pildīties pakāpeniski: rūpīgi vadītai cilvēces attīstībai bija jānotiek soli pa solim. Baudkāro "Dieva dēlu" patvarīgie pārkāpumi sagrāva šo plānu. Tagad bija nepieciešamas korekcijas. Notika grēku plūdi. Un Enohs bija atbildīgais par "dievišķās kārtības" atjaunošanu.
Kumranas atradumu sensacionalitāte neslēpjas to apjomā. Enoha grāmata ir pazīstama jau kopš 19. gadsimta. Ir pārmantotas divas tās versijas: daži īpaši izglītoti rabīni Austrumeiropā kā lielu dārgumu glabā "Enoha noslēpumu grāmatu", turpretī etiopiešu ebreju un koptu kristiešu vidū cirkulē pati "Enoha grāmata". Neraugoties uz ebreju tradīciju, kas apgalvo, ka abas grāmatas tapušas pirms grēku plūdiem un Noass to oriģinālus pašrocīgi ienesis savā šķirstā, zinātnieki apšauba to lielo vecumu. Tiek uzskatīts, ka tās varētu būt tapušas 3. vai 4. gadsimtā pēc Kristus. Taču, kā izrādās, Kumranas fragmenti atbilst "Enoha grāmatas" 7. nodaļai, tātad tie apstiprina etiopiešu versijas precīzu pārmantošanu. Atliek tikai konstatēt, ka šī ļoti vecā grāmata bijusi pazīstama jau 2. gadsimtā pirms Kristus un tikusi iekļauta esenu bibliotēkā. Kāpēc tā nav kļuvusi par "kano- niskās" Bībeles sastāvdaļu un vienmēr tikusi uzskatīta par apokrifu (slepeno mācību), var izskaidrot ar Enoha tradīcijas ezoterisko saturu. Šeit runa nav par grēku plūdu cēloņiem, bet gan par to, kādā ceļā uz Zemes nonākušas slepenās zināšanas.
Nefilimi nolaidušies uz Hermona kalna netālu no Baalbekas vai kaut kur šajā apvidū. Viņi atnesuši sev līdzi ne vien neremdināmas alkas pēc cilvēku vairošanas, bet arī zināšanas - me: par medicīnu, dziedniecību, maģiju; arī "zināšanas par to, kā apstrādājami Zemes metāli", par "astroloģiju", "zināšanas par konstelācijām" (t. i., astronomiju), "zināšanas par mākoņiem" (meteoroloģiju), "Mēness ceļu" (respektīvi, kalendāru) un daudz ko citu.
Eņģeļi, tā teikts, novērojuši viņu pārpratumiem pilno darbošanos, tad vērsušies pie "Visaugstākā" ar apsūdzībām: ka nefilimi iemācījuši visas nelikumības uz Zemes, bet visvairāk par to, ka tie atklājuši uz Zemes "mūžīgos noslēpumus, kas tiek glabāti debesīs". Šajā formulējumā "mūžīgo noslēpumu, kas tiek glabāti debesīs" pieminēšana var nozīmēt vienīgi neveiklu mēģinājumu kaut kā pārtulkot šumeru vārdu me. Tieši me bija radīšanas noslēpumi, ko greizsirdīgi sargāja dievi. Un tāpēc tie nolēma nekavējoties iejaukties. Nefilimiem bija jāsaņem sods, gluži kā Prometejam, kurš atnesa cilvēkiem uguni, vai Zu, kurš nolaupīja Enlilam me.
Uz šī pamata "debesu sargi" saistījās ar vienu no nedaudzajiem taisnīgajiem uz Zemes, kuru viņi ieveda liesmu apņemtā "kristāla mājā", kas viņu nogādāja "debesīs". Tur viņi to instruēja. Viņa pirmais uzdevums: atjaunot kārtību uz Zemes. Visam vecajam, visam, kas nebija kārtībā, vajadzēja tikt iznīcinātam grēku plūdos. Enoham savukārt vajadzēja likt pamatus jaunām zināšanām, jauniem likumiem. No viņa līnijas, tā tika nolemts, vajadzēja būt dzimušam tam cilvēkam, kas pārdzīvo grēku plūdus un kļūs par jaunas cilvēces ciltstēvu: Noasam. Pamatojoties uz to, viņam visu izrādīja, ievadīja debesu un Zemes noslēpumos. Viņš redzēja Sauli un Mēnesi, zvaigznes un konstelācijas, mākoņus un vējus, kalnus un upes, četrus pasaules stūrus un galus. Un pēc tam, kad viņš to visu bija apguvis, pienāca izšķirošais brīdis, viņam tika nodoti me, "debesu plāksnītes", kā teikts "Enoha grāmatā".
Un [eņģelis] runāja uz mani: "Redzi, Enoh, šīs debesu plāksnītes un lasi, kas uz tām rakstīts, ievēro katru lietu." Un es aplūkoju debesu plāksnītes un lasīju visu, kas bija rakstīts, un sapratu visu…
Tā Enohs kļuva par visu zināšanu tēvu.
"Viņš bija pirmais cilvēkdēls, kurš mācījies rakstus un zināšanas, un gudrību, pirmais no tiem, kas dzimuši uz Zemes. Un kurš grāmatā pierakstīja debesu zīmes to mēnešu kārtībā, tā ka cilvēkdēli iepazina gadalaikus to kārtībā, pēc katra to mēneša… Viņš redzēja un uzzināja visu, un pierakstīja savas liecības, un nodeva šīs liecības uz Zemes visiem cilvēkbērniem un paaudzēm", tā viņš tiek slavināts patriarhu hronikā, ebreju "Svēto gadu grāmatā", kuras fragmenti tāpat tika atrasti Kumranas 4. alā. "Enohs" nozīmē "saprātīgais", "zinātājs". Korānā viņš tiek saukts par Idrīsu, islāmā tiek uzskatīts par nozīmīgāko Dieva pravieti. Viņš tiek aprakstīts kā "trīsdesmit grāmatu autors", kurš tās pierakstījis, "pirms devās uz Ēģipti un tur kļuva par ķēniņu".
Ja ticam Josefam Flāvijam, "Jūdu senatnes" autoram, pateicoties kuram esam ieguvuši zināšanas par daudzām detaļām no Jēzus laikiem un jūdu kara, Enohs ir pielīdzināms ēģiptiešu kultūras lielajam viedajam Hermejam Trismegistam, kurš bija dievu sūtnis. Vārds "Trismegists" nozīmē ne vairāk, ne mazāk kā "trīskārt diženais". Tā hellēnisma laikmeta grieķi, kuri valdīja Ēģiptē no Aleksandra Lielā līdz Kleopatras laikiem, sauca senēģiptiešu mitoloģijas gudrības dievu Totu. Tots bija tas, kurš mācīja savam skolniekam Imphotepam, pirmo piramīdu cēlājam, rakstu mākslu, dziedniecību, astronomiju, arhitektūru un citas lielās zinātnes, kas vēlāk padarīja slavenu Ēģiptes vārdu. Lielā neoplatonisma filozofa Jambliha laikā, kurš 4. gadsimtā pēc Kristus dzīvoja Aleksandrijā, ēģiptiešu priesteri glabājuši vēl 42 grāmatas, kuras esot sarakstījis pats Hermejs/Tots personīgi. 36 no tām ietver cilvēces zināšanu vēsturi, sešas citas - visas medicīnas jomas: anatomiju, patoloģiju, acu slimības un ķirurģijas instrumentus.