Taču dievi neapmeklēja Zemi tikai tādēļ, lai apmierinātu savas miesiskās vajadzības, viņi arī apmācīja cilvēkus dažādās mākslās. Sumeri nešaubījās, ka viņu gandrīz no nekā radusies kultūra atvedināma uz sastapšanos ar anunnakiem, kas iedeguši viņu kultūras liesmu. -20. gadsimta vēsturnieki un arheologi šajā sakarā redz sevi konfrontētus ar vienu no lielākajām vēstures mīklām. - Sumeri katrā ziņā visas savas zināšanas, pasaules pirmās civilizācijas milzīgos novatoriskos sasniegumus pieraksta saviem debesu skolotājiem. No rītiem, pamodušies skaistuļu apskāvienos, dievi dalījās ar priesteriem savās zināšanās, kas tika nodotas tālāk tempļu skolās. Sajās pasaules pirmajās universitātēs tika mācīta ģeogrāfija un botānika, zooloģija, mineraloģija, arhitektūra un matemātika, astronomija, astroloģija, teoloģija un jurisprudence, literatūras zinātnes, kā arī politoloģija. Tā zinātnieks Helmuts Ūligs apgalvo, ka "šumeru universitātei" mācību un pētniecisko programmu ziņā ir daudz kopīga ar augstskolām, kas darbojās vēl 20. gs. pēc Kristus. Un tas viss pirms 6000 gadiem! "Vēsture sākas Šumerā," konstatē amerikāņu šumerologs Noass Semjuels Krāmers un uzskaita veselus 39 cilvēka novatoriskus sasniegumus Divupē, tostarp pirmās skolas, pirmais divpalātu parlaments, pirmā likumdošana, pirmās literārās debates, pirmā mīlas dziesma, pirmais morālo ideālu formulējums, pirmā historiogrāfija. Sumeru valstu politiskā sistēma tiek aprakstīta gan kā "teokrātisks sociālisms", gan kā "demokrātijas agrīna forma".
īpaši augsti attīstīta bija medicīna. Arheologi atraduši no māla izgatavotus svarīgāko orgānu modeļus ar precīziem apzīmējumiem, ar kuru palīdzību apmācīti studenti, kas gribējuši kļūt par ārstiem. Viņiem bija jāpārzina visi trīs šumeru dziedniecības mākslas veidi, proti, bultitu (terapija), šiper bci imti (ķirurģija) un urti mašmašše (lūgšanas un afir- mācijas). Tikai pēdējos gados modernā rietumu medicīna aptvērusi, cik svarīgs ir līdz šim nepamatoti novārtā atstātais trešais komponents, - ka pozitīvā domāšana un cieša ticība paātrina, jā, pat preventīvi ietekmē ārstēšanās procesu. Gan izpratne par placebo efektu, respektīvi, aktīvas vielas nesaturošu cukura tablešu pierādītu iedarbību uz slimnieku, gan psihosomatika, kas ļoti lielu nozīmi saslimšanā ar daudzām slimībām, tostarp vēzi, piešķir psihiskajam faktoram, mums pamazām iemācīja, cik nepilnīga bijusi mūsu izpratne par medicīnu, kas cilvēka ķermeni uzskatīja par remontējamu mehānismu, turpretī dvēseli atstāja novārtā. Mācīties no šumeriem nozīmē atklāt nākotni!
Medikamentus ražoja no augiem un ūdenī šķīstošiem minerāliem, kā tas izriet no kādas farmakoloģijas "rokasgrāmatas" teksta, ko amerikāņu arheologi no Pensilvānijas universitātes trīsdesmitajos gados atrada izrakumos Nipūrā (Nibruki). Šis atradums darīja mums zināmu, ka šumeru medikamenti tika izgatavoti no augu, dzīvnieku un minerālu sastāvdaļām. Bieži izmantoja nātrija hlorīdu un kālija nitrātu, kā arī pienu, čūsku ādas un bruņrupuču bruņas. Tomēr galvenās bioloģiski aktīvās vielas tika iegūtas no augu valsts -no dateļpalmu, bumbieru, vīģeskoku, tāpat arī priežu sēklām, saknēm, zariem, augļiem, mizas un sveķiem. Šumeru ārsti parakstīja tīrību un mazgāšanos, karstas vannas ar minerālvielām bagātās dūņās un pulverus, kas tika iemaisīti alū, vīnā un medū. Dezinfekcijai lietoja alkoholu, kuļu. No šī vārda cēlies arābu al kohl.
Tie, kuri netika galā ar saviem pienākumiem dziedniecības mākslā, tika smagi sodīti. Stingri likumi regulēja ne vien ārstu honorārus, bet arī sodus par neveiksmēm. Šī informācija mums cita starpā dara zināmu vēl daudz ko par šumeru medicīnas pārsteidzošajām iespējām. Tā varam uzzināt, ka kādam ķirurgam, kurš, caurdurot plakstiņu, bija savainojis pacienta aci, tika nocirsta roka. Kādā šumeru ziņojumā teikts, ka "ēna, kas sedza vīrieša aci", tātad audzējs, tikusi izoperēta. Šumeru kapenēs atrastie galvaskausi pierāda, ka viņu ārsti patiešām veikuši sarežģītas ķirurģiskas operācijas.
Arī matemātikā šumeriem bija spoži sasniegumi. Viņi bija reizināšanas un dalīšanas meistari, aprēķināja skaitļu kvadrātus un kubus, vilka kvadrātsaknes un kubsaknes, darbojās ar reciprokiem skaitļiem un eksponentfunkcijām, summēja laukumus un tilpumus, kas bija nepieciešami trešās pakāpes vienādojumu risināšanai. Turklāt viņi izmantoja seksagezimālo skaitīšanas sistēmu (ar pamatskaitli 60), t. i., "cilvēku skaitli" 10, reizinātu ar "dievu skaitli" 6. Daudzās valodās, tostarp vācu un angļu, pieņemtais skaitīšanas veicis, kur skaitļa vārdu 11 un 12 darināšana atšķiras no decimāl- sistēmā pieņemtās, ir šumeru mantojums. Riņķa dalījums 360 grādos un dienas iedalījums 2 x 12=24 stundās, katrā pa 60 minūtēm, tāpat atvedināms uz viņiem kā 12 mēneši, gada 365,24 dienas un 12 zodiaka zīmes, kuras sauca par ulhhe (spožajiem pavardiem). Atsevišķu zodiaka zīmju nosaukumi bija šādi:
GU.AN.NA ("Debesu vērsis") = Vērsis MAŠ.TAB.BA ("Dvīnis") = Dvīņi DUB ("Knaibles") = Vēzis UR.GZLA ("Lauva") = Lauva
AB.SIN ("Viņas tēvs bija Sins, Mēness dievs") = Jaunava
ZI.BA.AN.NA ("Debesu liktenis") = Svari
GIR.TAB ("Skrāpējošs un dzeļošs") = Skorpions
PA.BIL ("Aizstāvis") = Strēlnieks
SUHUR.MAŠ ("Kazaszivs") = Mežāzis
GU ("Ūdeņu pavēlnieks") = Ūdensvīrs
SIM.MAH ("Zivis") = Zivis
KU.MAL ("Lauku iemītnieks") = Auns
Karsti un nežēlīgi dedzināja spožā tuksneša saule, kad britu arheologs Henrijs Ostins Leijards lika atrakt no putekļainajām tuksneša smiltīm Bībelē minētās Nīnives drupas. Dienu pēc dienas viņa palīgi atsedza smilšu kāpu klātos kādreiz slaveno ķieģeļu būvju pamatus Irākas ziemeļos. Un līdz ar tiem arī milzīgās spārnotās sfinksas, kas tagad apskatāmas Britu muzejā Londonā. Šodienas Irākas ziemeļos atraktā Nīnive kādreiz bija kareivīgās Asīrijas impērijas galvaspilsēta, 7. un 8. gadsimtā pirms Kristus ziedoša metropole.
Ia bija Bībelē minētā pilsēta, uz kuru Dievs sūtīja pravieti Jonu, lai tas sludinātu draudošo atmaksu, taču sods tomēr netika izpildīts, jo pilsētnieki bija saprātīgi un nožēloja grēkus. Pilsētas dibināšanas laikā, kad tika celti varenie mūri pie Eifratas, Šumeras valsts eksistēja vairs tikai cilvēku atmiņās. Kopš plaukstošo pilsētvalstu pastāvēšanas beigām bija pagājis gadu tūkstotis. Uz to drupām radās jaunas valstis, vispirms babiloniešu, pēc tam asīriešu, kuras ar pārākas kara tehnikas palīdzību pakļāva pilsētu pēc pilsētas un izveda to dārgumus. Gigantiskas pilis aiz augstiem vārtiem liecināja par to valdniekiem un katram apmeklētājam iedvesa dziļu cieņu, kas pienācās "ķēniņu ķēniņam", Asīrijas valdniekam. Taču Leijarda svarīgākais atklājums bija nevis ķēniņu monumenti, lai cik dziļu iespaidu tie atstāja uz zinātnieku, bet gan ķēniņa Ašurbanipala pils bibliotēka ar tās 25 000 ķīļraksta plāksnīšu, kas smagā darbā tika atšifrētas tikai vēlākajās desmitgadēs. Kaut arī uzraksti bija asīriešu valodā, daudzu aizgūtu šumeru vārdu izmantošana ļāva secināt, ka tie ir senāku tekstu tulkojumi. Turklāt bieži bija sastopama piezīme: "Tulkots no šumeru valodas." Augsti izglītotais Ašūras ķēniņš Ašurbanipals saviem rakstu zinātniekiem bija uzdevis savākt un pārtulkot visus no šīs senās civilizācijas pārmantotos tekstus. Tā Nīnivē izveidojās vienreizēja bibliotēka, sava laika zināšanu kopuma krātuve. Ķēniņš sevi cildināja iekaltā uzrakstā: "Rakstu zinātnieku dievs piešķīris man spējas pārvaldīt šo māku. Esmu iepazīstināts ar rakstības noslēpumiem. Es spēju izlasīt pat sarežģītās plāksnītes šumeru valodā. Es saprotu mīklainos akmenī iekaltos vārdus no pirmsplūdu laikiem."