Krūšu nozīmei ir atrodams prototips šumeru tradīcijā. Eposā "Inannas nokāpšana pazemē" stāstīts, kā dieviete nolaidās pazemes valstībā, lai atņemtu troni savai māsai Ereškigalai, pazemes valdniecei. Bīstamajai misijai viņa sagatavojās, izmantojot me, kurus pirms tam bija ieguvusi no Enki, liekot lietā savu sievišķo šarmu. Tālāk teikts, ka šim nolūkam viņa izgatavoja arī krūšu plāksni, kurā ievietoja vienu no me. Tas acīmredzot kalpoja sakaru nodrošināšanai, katrā ziņā to sauca "nāc, nāc". Kādu citu krūšu plāksni izmantoja mītiskais varonis Gilgamešs, gatavojoties cīņai ar briesmoni Humbabu: "Viņš uzlika sev krūšu plāksni, ko sauca "varoņu balss" un kas svēra trīsdesmit šekeļus; viņš to uzlika, kaut arī parasti valkāja vieglu apģērbu", teikts eposā par Gilgamešu. Ari šī vieta skaidri parāda, ka izraēļi pārņēmuši šumeru mantojumu un ir uzskatāmi par dievišķā me glabātājiem.
Kāda veida bija šīs zināšanas, vai tie bija me ierakstīti un ar to palīdzību atklājušies pareģojumi? Atbildi uz šo jautājumu sniedz kāds piemērs, "dievišķajā datorčipā" ierakstītās informācijas sava veida "izdruka".
Ar šo "izdruku" domāts viens no apbrīnojamākajiem tekstiem cilvēces vēsturē, Tora, piecas Mozus grāmatas. Ebrejiem Tora ir Mozus pierakstītā Dieva vārda atklāsme, kas acīmredzot uztverta ar "likumu akmeņu" palīdzību. Jau 3500 gadu tā tiek glabāta kā vislielākais dārgums.
Katrā sinagogā tās noraksts tiek glabāts īpašā vietā "Toras šķirstā", ietīts grezni izšūtā samtā. Rakstu ruļļa koka rokturi bieži izgreznoti ar sudraba kroņiem, nereti to aizsargā sudraba apvalks. Ebreju rakstībā Toras tekstā starp atsevišķiem vārdiem nav intervālu. Jūdaisma tradīcijā tā ir Dieva rakstība. Tiek uzskatīts, ka Abraāmam tā no jauna atklāta ar terafima palīdzību un, izmantojot krūšu plāksni, kalpoja pravietiskām atklāsmēm. Tora sastāv no 304 805 zīmēm. Ikreiz, kad tika izdarīts noraksts, tās bija jākopē ar vislielāko rūpību - pietika nepareizi ierakstīt, izlaist vai sajaukt tikai vienu vienīgu zīmi, un viss Toras rullis zaudēja jebkādu vērtību. Ebreji tic, ka pats Dievs devis viņiem uzdevumu tik rūpīgi sargāt Toru un saglabāt to līdz "visu laiku beigām". Toras kodols ir "Me- cuca", raksts, ko veido 170 zīmes, kas, ietīts vienā atsevišķā rullī, jāglabā pie katras mājas ieejas. Šie piecpadsmit panti sākas ar vārdiem: "Klausies, Izraēl, tas Kungs, mūsu Dievs, ir vienīgais Kungs", un satur precīzus norādījumus par šī raksta novietošanu: "Un lai šie vārdi, ko Es tev šodien pavēlu, tev paliek ierakstīti tavā sirdī. Un tie tev jāpiekodina taviem bērniem un par tiem tev jārunā tavās mājās un tavos namos arī tad, kad tu esi apsēdies vai kad tu ej pa ceļu, tev guļoties un tev ceļoties. Tie tev ir jāsien kā zīme uz savas rokas, un tie tev jāliek par zīmi tavu acu starpā uz pieres. Un tie tev jāraksta uz sava nama durvju stenderēm un uz saviem vārtiem."
Kāpēc bija nepieciešami šie īpašie pasākumi, kuriem bija jānodrošina "svētā raksta" saglabāšanās pat tad, ja sekotu pēkšņa bēgšana vai izraidīšana? Vai tāpēc, ka tas bija "Dieva vārds" - vai ari tāpēc, ka tā pamatā bija apslēpts vēstījums, kas bija jāsaņem nākamajām paaudzēm? Sākot ar seru īzaku Ņūtonu, pētnieki nepārtraukti meklējuši slepenu kodu, kas varētu būt apslēpts Torā. Pēc ilgiem meklējumiem to izdevās atklāt tikai mūsdienās, datoru laikmetā.
Jau pirms vairākiem gadu desmitiem atzītais Toras pētnieks Veismandels atklāja, ka piecu Mozus grāmatu, Penta- teiha, pamatā ir struktūra, kas noteiktos intervālos veido jaunus vārdus. Tā, piemēram, 1. Mozus grāmatas Genesis 50. burts ir tāvs, ebreju T. 50 burtus tālāk atrodas vāvs, kas atbilst mūsu O. Vēl pēc 50 burtiem parādās rēšs, R, bet 50 burtus pēc tā - ālefs , tas ir A. Kopā no tiem veidojas vārds TORA. Tieši tas pats attiecas ari uz 2. Mozus grāmatu Exodus. Vai tā varētu būt sagadīšanās, jautā Veismandels. 1994. gadā profesors Ēlijāhu Ripss no Jeruzalemes Tehniskās augstskolas zinātniskajā žurnālā Statistical Science (9/1994) publicēja rakstu, kurā postulēja "konstantu burtu secību grāmatā Genesis". Varbūtību, ka Veismandela atklātās likumsakarības varētu būt tikai sagadīšanās, viņi aprēķinājuši kā 1:10 000, bet citos gadījumos vēl mazāku. Taču vēl sensacionālāks bija gluži cits atklājums, ko izdarīja trīs izraēļu statistiķi: Toras tekstā ir iekodēti viņu lautas trīstūkstošgadu vēstures vārdi, vietas un notikumi. Burtu kārtībā var būt ievēroti vienādi intervāli, lasot no augšas uz leju, no lejas uz augšu, no labās puses uz kreiso, no kreisās uz labo vai pa diagonāli. Taču to var atrast tikai ar datora palīdzību. Tas nozīmē, ka veselas tautas likteņa ceļš bijis paredzēts pirms 3500 gadiem. Šo trīs zinātnieku darbs attiecās tikai un vienīgi uz pagātni. Viņi sastapās ar vārdiem "Hasmoneji" un "Hanukka". Hanukka, Gaismas svētki, saistīti ar Hasmonejiem, kas vadīja sacelšanos pret sīriešiem. Tika atrasti arī vadoņu Cedekijas un Matenjas, kā arī 32 citu ievērojamu personu vārdi. Ēlijāhu Ripss drīz vien ieguva pārliecību, ka Toras kods ietver sevī ebreju vēstures "datorprogrammu".
Vēlākos pētījumos tika mēģināts meklēt ari jaunākās vēstures notikumus - tas vainagojās ar panākumiem. Tā, piemēram, izrādījās, ka sniegtas precīzas ziņas par Līča karu: precīzs datums ("uguns 3. šabatā" - 18. janvārī), vārds "Sa- dams Huseins" un jēdzieni "ienaidnieks, karš, raķete". Par Padomju Savienības sabrukšanu atrodams: "sabrukums", "komunisms", "Krievija", "Ķīna kā nākamā"; par Hitlera fašismu: "Hitlers", "noziedznieks", "nacisti" un "ienaidnieks", kā ari "asinspirts"; par Hirosimas atombumbu: "atomholo- kausts", "Japāna" un "5705"(1945). Vai sagadīšanās? Matemātiski aprēķini liecina, ka varbūtība nejauši izveidoties šādām burtu kombinācijām ir ārkārtīgi niecīga. Salīdzinājumam pētnieki pielietoja "Toras koda" metodi literāriem tekstiem, piemēram, Tolstoja romānam "Karš un miers". Rezultāts: pasaules literatūrā, izņemot piecas Mozus grāmatas, nav atrodams neviens darbs, kurā būtu konstatējams līdzīgs kods.
Kad par izraēļu atklājumu uzzināja amerikāņu žurnālists Maikls Drozņins, viņam radās ideja pielietot Toras metodi tuvākajai nākotnei, lai pārbaudītu, vai to var izmantot ari pareģošanai. Toreiz Izraēlas premjerministrs bija Ichāks Rabins, un šo vārdu žurnālists ievadīja datorā, lai redzētu, ko par to teiks Toras kods. Un tiešām, pēc nedaudzām sekundēm uz ekrāna parādījās fragments ar vārdu "Rabins". Drozņins saspringa. Viņu pārņēma izbīlis, konstatējot, ka premjerministra vārds krustojas ar vārdiem "slepkava, kurš nogalinās". Kāds acīmredzot gatavoja atentātu pret Rabinu. Kā zibens ķerts, viņš metās pie telefona. Žurnālists vairākkārt dažādi mēģināja brīdināt politiķi, taču bez panākumiem. Viņa brīdinājumi palika neievēroti. 1995. gada 4. novembri Ichāku Rabinu nošāva reliģiskais fanātiķis Amirs. Pēc tam
Drozņins vēlreiz pārbaudīja Toras kodu. Vārda "Ichāks Rabins" tiešā tuvumā Bībeles tekstā viņš atrada atentāta vietu, "Telaviva", tā izdarītāja vārdu, "Amirs", un gadu "5756", respektīvi, 1995/96. Tora to bija zinājusi.
Ja jau Toras kods bija precīzi paredzējis vienu notikumu nākotnē, proti, Rabina noslepkavošanu, vai ar tā palīdzību nebūtu iespējams ieskatīties vismaz tuvākajā nākotnē, jautāja sev Drozņins. Pirms gaidāmajām Izraēlas parlamenta vēlēšanām, pārbaudot abu kandidātu Netanjahu un Peresa vārdus, viņš patiešām tekstā atrada vietu ar vārdiem "premjerministrs Netanjahu", "protams, viņš tiks nogalināts", "viņam atņēma dvēseli", "noslepkavots". Ar nelielu pārsvaru Netanjahu uzvarēja vēlēšanās. Vai viņam lemts kļūt par atentāta upuri? Kas tad notiks? "Nākamais karš", "tas notiks pēc premjerministra nāves", "nākamais mirs", zināja teikt kods. Bija nosaukts 5756. (1995796.) gads kā "laiku beigas" kombinācijā ar vārdu "atomholokausts" un datums "29. eluls" (13. septembris). Bija identificēts arī "atomholokausta" mērķis: Bībelē atradās vārdi "atomieroči", "Jeruzaleme". Taču tur bija arī vārdi: "rakstu rullis - viņš to atvēra" - vai ar to bija domāts Bībeles kods? Izmantojot premjerministra tēva Ben-Ciona Netanjahu starpniecību, Drozņins kontaktējās ar Izraēlas valsts jauno vadītāju un brīdināja viņu, ka Izraēlu, iespējams, nopietni apdraud atentāts, kas novestu pie jau tā nestabilās situācijas Tuvajos Austrumos tālākas destabilizā- cijas, kā rezultātā Lībijas teroristi varētu apšaudīt Jeruzalemi ar atomieročiem no kalniem pie Jordānijas robežas. Iegūto informāciju Drozņins darīja zināmu arī Izraēlas slepenajam dienestam.