Bella laboratorijas ziņo par "optiskā datora" izstrādāšanu, kas aprēķinus veic ar gaismas impulsu palīdzību, līdz ar to tas būtu tūkstoškārt ātrāks par parastu datoru. Šādā megada- torā vairs nav nekādu strāvas ķēžu un silīcija čipu. Tas veidots no sarežģītas lāzeru, lēcu un spoguļu sistēmas. Taču optisko tehnoloģiju nākotne ir saistīta ar tīru kvarca kristālu pielietošanu.
Dalu uzkrāšanas apjomu ziņā kvarcs miljoniem reižu pārspēj visus elektromagnētiskos datu nesējus. Mērķtiecīgi implantējot tajā piejaukumus, kvarcu var padarīt par pusvadītāju. Pateicoties savām transkonduktīvajām īpašībām, tas var konvertēt enerģiju no vienas formas citā. Kā kondensators kvarcs ir piemērots enerģijas uzkrāšanai, ko vēlāk atkal spēj atbrīvot. Tā pielietošanas iespējas ir praktiski neierobežotas. Kvarcs reaģē uz enerģijas laukiem un varbūt arī uz cilvēka smadzeņu viļņiem, to var aktivēt pat ar skaņu frekvencēm.
Vai ar kvarca kristālu palīdzību varētu mūsu smadzeņu viļņus ievadīt tieši datorā? Šādā veidā vadīt automobili vai lidmašīnu? Vai mēs galu galā varētu visas mūsu laika zināšanas "saspiest" un ierakstīt vienā vienīgā kristālā? Un noteiktos apstākļos, izmantojot "akmeņus" - līdzīgus šumeru me -, programmēt un vadīt notikumus?
Trešais gadu tūkstotis būs piedzīvojumiem un atklājumiem bagāts ceļojums, kas nekad nebeigsies. Turklāt atziņa, ka viss jau kādreiz ir bijis, padarīs šo piedzīvojumu vēl fascinējošāku. Ceļš nākotnē vienlaikus ir atgriešanās pie avotiem - pie sākotnes.
Drakonu projekts
Saulainā rudens dienā angļu ierēdnis Pīters Tērnborovs apmeklēja aizvēstures akmens apļu kompleksu "Garā Mega un viņas meitas" Kambrijā, Anglijas ziemeļrietumos. Pastaigājoties starp menhiriem, viņš pēkšņi sajuta reiboni, atbalstījās pret granīta bloku un jau nākamajā acumirklī sajuta it kā elektrisku triecienu, no kā kājas kļuva ļenganas. Viņš steigšus pameta neviesmīlīgo vietu, cik vien ātri tas šādā stāvoklī bija iespējams. Pēc tam viņš atkal ātri atguvās.
Tā kā par līdzīgiem piedzīvojumiem pēc aizvēsturisku objektu apmeklēšanas bija ziņojuši daudzi cilvēki, lai izpētītu šo fenomenu, tika uzsākts "Drakonu projekts". Darba grupa, kuras sastāvā ietilpa zinātnieki, šī projekta ietvaros konstatēja, ka dažiem menhiriem, kā ari citiem no akmens veidotiem kulta priekšmetiem piemīt paaugstināta dabīgā radioaktivitāte.
Vēl nebija praktiski nekādu zinātnisku pētījumu par šāda starojuma ietekmi uz dzīvu būtņu organismu, nemaz nerunājot par psihisko stāvokli. Tomēr nevienam nebija noslēpums, ka šādās radioaktīvās vietās bieži vien notiek visai mistiski starpgadījumi. "Drakonu projekta" pamatuzdevums bija noskaidrot notikumu apstākļus un kopsakarības, lai konstatētu, vai tiem ir kāds dabisks izskaidrojums.
Pamatojoties uz cietušo izteikumiem, zinātnieki guva pārliecību, ka starp šo vietu enerģētiskajiem fenomeniem un cilvēku pārdzīvojumiem tiešām pastāv kopsakarība. Ļoti uzskatāmu ziņojumu sniedza kāda sieviete, kas bija piedzīvojusi ko neparastu 3000 gadu vecā pazemes kamerā Bolī Fogovā, Kornvolā, Anglijā: vienatnē pavadot tur nakti, viņa pēkšņi vīzijā redzēja sevi spožā dienas gaismā stāvam pie baznīcas un vērojam kāzu ceremoniju. Viņas acu priekšā skrejošās ainas bija tik skaidras kā televizora ekrānā. Parādība pēc dažām sekundēm atkal izzuda.
Šajā kamerā valdošā paaugstinātā dabīgā radioaktivitāte īpaši interesēja "Drakonu projekta" vadītāju Polu Deverū, jo, mērot starojuma līmeni, projektā iesaistītie brīvprātīgie bija ziņojuši par līdzīgām skaidri saskatāmām vīzijām "Rol- reitas akmeņos" pie Oksfordas Anglijā. Ilgstošu mērījumu rezultātā vienā no Rolreitas kompleksa daļām, tā sauktajā "Kings Menas akmens aplī" tika konstatēts fona starojums, ko izmērīja 0,8 km garā lokā. Ņemot par pamatu normāla fona vērtības, varēja noskaidrot, kurās vietās konstatējamas īstas anomālijas. Šo darbu gaitā nejauši atklājās, ka paaugstināta radioaktivitāte novērojama 90 m garā posmā uz lauku ceļa, kas veda garām netālu no akmens apļa. Tieši šajā vietā trīs projekta līdzstrādnieki neatkarīgi cits no cita piedzīvoja neparastas halucinācijas. Viens no līdzstrādniekiem, zinātnieks, ziņoja par sastapšanos ar milzīgu sunim līdzīgu dzīvnieku ar pinkainu galvu. Otrais, mērnieks pēc profesijas, esot redzējis sev virsū joņojam ratus ar diviem braucējiem. Parādība izzudusi tikpat ātri, kā uzradusies. Trešais ziņotājs, arī zinātnieks pēc profesijas, redzējis vecu čigānu pajūgu, kas izgaisis uzreiz pēc tā parādīšanās. Projekta līdzstrādnieki šo ceļa posmu nosaukuši par "spoku ceļu".
5000 gadu vecā akmens kamerā (dolmenā) Anglijas grāfistē Kornvolā radioaktivitātes mērījumi uzrādījuši vēl augstākas vērtības nekā Bolī Fogovā. Šis megalīts veidots no granīta. Granīta ieži ir bagāti ar urānu saturošiem slāņiem un uzskatāmi par radioaktīviem minerāliem, tāpēc savādās vīzijas varētu būt izskaidrojamas ar dažu cilvēku īpaši jutīgo reakciju uz dabīgo radioaktivitāti. Akmeņu neparastās īpašības viņiem var izraisīt vizuālas vai akustiskas halucinācijas. Varbūt šo kulta vietu ierīkotājiem jau bijis zināms, ka akmeņi, "kuros mīt spēks", var izraisīt maģiskas vīzijas.
Dabīgās radioaktivitātes konstatēšana tomēr nebija vienīgais zinātniskais rezultāts, ko izdevās iegūt "Drakonu projekta" ietvaros, pētot senās kulta vietas. Londonas Karaliskās koledžas zinātnieki Lenginidras menhirā netālu no Krikhauelas Velsā ar jutīgu magnetometru palīdzību atklāja magnētiskus "mezglus". Jau strādājot pie Rolreitas megalī- tiem, projekta līdzstrādnieki, kā arī kāds neatkarīgs inženieris mērījumu gaitā konstatēja neizskaidrojamas, acīm redzami patvaļīgas magnētiskas svārstības. Tātad šī kompleksa ierīkotājiem, neskaitot radioaktivitāti, bijušas zināmas arī citas enerģijas formas.
Magnētiskā lauka mērījumi veikti ari daudzās citās vietās. Raksturīgs magnētiskais lauks konstatēts arī Karnakvilas megalītu kompleksā Bretaņā, Francijā, kas ir viens no lielākajiem pasaulē. Zinātnieki nespēj noskaidrot, vai par to atbildīgas ir šīs vietas ģeoloģiskās īpatnības vai arī megalīti. Tādi rajoni kā Stounhendža Viltšīrā, Anglijā, kopš seniem laikiem pazīstami kā "spēka vietas". Tāpat ari no 38 akmeņiem veidotais Kāslrigas akmens aplis Kamberlendā, kas ir viens no iespaidīgākajiem megalītiem Lielbritānijā. Tā lielākie bloki sver 15 tonnas. Šā akmens apļa apkārtnē novērotas savādas gaismas, un kāds akmens bloks, kas atrodas kompleksa rietumu punktā, rada tādu magnētisko enerģiju, kas spēj novirzīt kompasa adatu. Turpretī Geigera skaitītājs šajā vietā neuzrāda nekādu radioaktīvo starojumu.
Neviens nebija rēķinājies, ka šie aizvēsturiskie akmeņi varētu radīt tik ievērojamas magnētiskā lauka novirzes. Kāslrigā izrādījās, ka magnētisms ir tikai akmens kompleksa rietumu punktā. Gos Foras kompleksā Velsā spēcīgs magnētiskais lauks konstatēts ap vienu no diviem akmeņiem, starp kuriem uzlēcošās saules stari veido līniju 24. jūnija rītā. Šim akmenim "ar gudru ziņu" ir sēdekļa forma, jo, sēžot uz tā, galva atrodas precīzi vienā no magnētiskajiem punktiem.
Tuvinot kompasu kādam Mičelsfouldas akmens apļa menhiram, instrumenta adata tūlīt sāk kustēties. Ari citās svētvietās visā pasaulē konstatētas līdzīgas parādības. Kādā Maunttamalpaju priekškalnē Kalifornijā, kas pazīstama kā indiāņu "spēka punkts", tur novietota kompasa adata apraksta loku. Ari šeit akmeņi veido sava veida sēdekli, uz kura var novietoties tā, ka mugurkaula lejasdaļā magnētiskā lauka spēka līnijas iet vienā virzienā, bet augšdaļā - citā.