Kā jau teicu, šādus aizbildinājumus nākas dzirdēt praktiski katrā pasaules valstī, kur pastāv vides un faunas aizsardzības noteikumi, un ir arī daudz tādu valstu, kur nav izdota vispār nekāda likumdošana. Dabas aizsargi to apzinās un dara visu, kas viņu spēkos, taču process virzās uz priekšu lēni. Bīstos, ka līdz dabas aizsardzības likumu ieviešanai dzīvē mēs būsim zaudējuši vēl daudzas dzīvnieku sugas.
Attīstītākajās valstīs ir daudz ornitologu vai citu dabas pētnieku klubu, apvienību un biedrību, kuras dara visu, kas viņu spēkos, lai glābtu vietējo faunu. Plašākos mērogos darbojas Starptautiskā dabas aizsardzības savienība, Pasaules dabas fonds un citas. Varu ar prieku teikt, ka daudzos gadījumos šīs organizācijas darbojas sekmīgi. Tās, piemēram, glābušas milzīgu teritoriju Spānijā - sešsimt divdesmit piecus akrus plašo Gvadalkiviru. Austrālijā tām izdevās no jauna atrast kādu krūmu putnu sugu, ko jau uzskatīja par izmirušu. Nelaimīgā kārtā putna ligzdošanas vieta atradās teritorijā, kur bija plānots celt lielu pilsētu. Vēl pirms piecdesmit gadiem būtu uzskatīts, ka putns savu ligzdošanas vietu izvēlējies ārkārtīgi nepārdomāti un pilsētas būvniecību tas nebūtu apturējis, taču tagad projekts tika pārplānots tā, lai putns varētu mierīgi dzīvot savā rezervātā. Šādi piemēri vieš cerību, taču tumšo plankumu joprojām ir daudz vairāk nekā gaišo.
Vienlaikus ar centieniem saglabāt dzīvniekus viņu dabiskajā vidē varam darīt arī ko citu, un tāpēc es nodibināju savu trestu. Daudzas dzīvnieku sugas izglābušās tieši tādēļ, ka tām zoodārzos dota iespēja vairoties speciālistu uzraudzībā. Tas, protams, nav labākais risinājums, taču tik un tā pasargā sugas no pilnīgas izzušanas, un pastāv cerības, ka kādreiz nākotnē, kad attiecīgā dzīvnieka mītnes zemē dabas aizsardzības likumi būs ievirzīti pareizajās sliedēs, mēs varēsim no zoodārzos izaudzētā kodola pārcelt dzīvniekus atpakaļ uz mājām. Šādā veidā izglābto dzīvnieku saraksts ir garš un iespaidīgs. Tāds ir, piemēram, Dāvida briedis, kas nonāca uz izmirstības sliekšņa Ķīnas Bokseru dumpja laikā. Par laimi, Bedfordas hercogs savāca visus Dāvida briežus, kādus spēja sameklēt Eiropas zoodārzos, un iemitināja savos Voburnas īpašumos, kur brieži lieliski iejutās un savairojās. Kad ganāmpulks bija pietiekami liels, vērtīgo dzīvnieku pāri ceļoja uz zoodārziem visā pasaulē un nesen nosūtīti arī atpakaļ uz mājām - Ķīnu. Ja Ķīnā izdosies briežus sekmīgi pavairot - un nav iemesla, kāpēc lai tas neizdotos — tieši viņu vajadzībām varēs ierīkot pienācīgi vadītu un uzraudzītu rezervātu, un Dāvida brieži atkal dzīvos brīvā dabā. Vēl viens piemērs ir Havaju zosis. Šis brīnišķīgais putns jau bija gandrīz izmiris, taču, pateicoties Havaju valdības iestāžu saprātīgajai rīcībai un Pītera Skota tālredzībai, izglābts no drošas iznīcības. Šādā pašā veidā izdevies palīdzēt sumbram, bizonam, Saigas antilopei, Prževaļska zirgam un citiem, tomēr vēl daudz vairākām sugām palīdzība ir ārkārtīgi nepieciešama.
Manis izveidotais trests cenšas veikt tieši šo funkciju. Es saprotu, ka tas ir tikai sīks ritentiņš mūsdienu komplicētajā dabas aizsardzības mehānismā, taču ceru, ka gana nozīmīgs. Trests nav izveidots vien tādēļ, lai tajā dzīvniekus turētu būros. Es to uzlūkoju kā rezervuāru - tādu kā noenkurotu šķirstu, kurā es ceru vēl ilgi vākt un pavairot tos dzīvniekus, kuriem vissteidzamāk nepieciešama palīdzība. Un kaut kad nākotnē mēs būsim spējīgi pārvest šos dzīvniekus viņu īstajās mājās. Es ar prieku slēgtu trestu jau rīt, ja atklātos, ka pēc tā vairs nav vajadzības. Tomēr šobrīd baidos, ka tas vēl ir ļoti vajadzīgs, un es vēlos, kaut redzētu līdzīgus trestus veidojamies visā pasaulē.
Šajā grāmatā stāstu, ka savam darbam esmu veltījis visu mūžu, kā arī ieguldījis ievērojami daudz manis paša naudas, un tādēļ nekautrējos vērsties pie jums, lasītājiem, ar lūgumu pēc palīdzības. Ja jums patika šī grāmata vai prieku sagādājis jebkurš cits no maniem sacerējumiem, vēlos aizrādīt, ka neviena no grāmatām nebūtu sarakstīta, ja pasaulē nebūtu dzīvnieku. Taču daudziem dzīvniekiem visās pasaules malās klājas grūti, un bez jūsu palīdzības mēs viņus zaudēsim. Es cenšos darīt visu, kas manos spēkos, taču bez jūsu palīdzības netikšu galā, tāpēc aicinu jūs pievienoties trestam un aicināt piedalīties darbā pēc iespējas vairāk jūsu draugu - vai pat ienaidnieku.
Ja jūs nevēlaties iestāties manā trestā, sirsnīgi lūdzu jūs iesaistīties kādā citā organizācijā, kas dara kaut ko pasaules glābšanas labā. Rīkojieties arī jūs - urdiet savas valsts parlamentu (vai citu pārvaldes formu, kāda ir spēkā jūsu valstī), lai tas nepiever acis, ja pastāv aizdomas par kāda dabas objekta nevajadzīgu vai slikti izplānotu pārveidošanu, vai par kāda auga vai dzīvnieka atstāšanu bez pienācīgas aizsardzības. Rakstiet sašutuma pilnas vēstules. Varasvīri klausīsies tikai tad, ja sauksiet skaļi. Rīkojieties pēc principa - ja sauksiet pietiekami skaļi un gana ilgi, kādam beidzot nāksies sadzirdēt. Atcerieties, ka dzīvniekiem nav savu pārstāvju valdībā, kam rakstīt, tie nevar rīkot ne sēdstreikus, ne kādā citā veidā protestēt. Viņu labā spējam runāt vienīgi mēs, cilvēki, kuri tikai apdzīvo planētu kopā ar dzīvniekiem, nevis ir tās īpašnieki.
PĒCVĀRDS
Grāmata ir beigusies, taču Džerija stāsts turpinās. Visi šeit aprakstītie notikumi deva viņam spēku un iedvesmu cīņai mūža garumā, ko viņš izcīnīja, lai pasargātu daudzveidīgo dzīvnieku pasauli uz zemes.
Džerijs nomira 1995. gadā, taču viņa vārdi caur šo un citām grāmatām joprojām aicina cilvēkus visā pasaulē mīlēt un cienīt mūsu "brīnumu pasauli", un viņa darbs turpinās paša radītā Brīvās dabas aizsardzības tresta nemitīgajos pūliņos.
Džerija grāmatas jau gadiem ilgi tik ļoti rosinājušas lasītājus, ka tie nevēlas vienkārši aizvērt vākus un aizmirst izlasīto. Viņi ir vēlējušies stāstu turpināt, iesaistoties mūsu tresta atbalstītāju rindās. Ceru, ka arī jūs pārņēmušas līdzīgas izjūtas un jūs esat gatavi atsaukties Džerija aicinājumam, ko viņš izteicis vārdos - "dzīvnieki ir sabiedrības lielākā daļa bez vārda vai balsošanas tiesībām un spēj izdzīvot tikai ar mūsu palīdzību".
Neļaujiet savai interesei par dabas aizsardzību izgaist līdz ar grāmatas izlasīšanu. Rakstiet mums, un mēs pastāstīsim, kā iesaistīties Džerija krusta karā par dzīvnieku glābšanu no iznīcības.
Ar cieņu,