Cauri dūmiem Aleksis raugās pāri žogam, neatlaizdams no manis skatienu. Viņa galvu rotā lapu, dzelkšņu un uguns vainags un acis deg gaisma, kas spožāka par visām gaisinām. Tā pārspēj ikvienas pilsētas ugunis un ir spēcīgāka par jebkuru gaismu, ko cilvēce jebkad spētu izgudrot.
Tad Aleksis paver muti un saka savu pēdējo vārdu.
Skrien!
Pēc tam viņam uzklūp prusaku bars, kas sagrābj Aleksi kā satracināts nezvērs, kurš izlīdis no pazemes un tumsas valstības.
Skrienu ilgi. Nezinu, cik ilgi. Varbūt vairākas stundas, varbūt - dienas.
Aleksis teica, lai skrienu. Tāpēc es ari skrienu.
Nē, es neesmu nekas īpašs. Esmu pavisam parasta meitene, metrs piecdesmit pieci centimetri. Visādā ziņā esmu ne šis, ne tas.
Taču man ir kāds noslēpums. Varat uzcelt mūri kaut līdz debesīm - es tik un tā pārlidošu tam pāri. Varat turēt mani kaut ar simt tūkstoš rokām - es tik un tā izgudrošu, kā tām pretoties. Mūsu ir vairāk, nekā jums šķiet. Cilvēku, kas neatsakās no savas pārliecības. Cilvēku, kas negrasās nolaisties uz zemes. Cilvēku, kuri mīl un kuru pasaulē nav nekādu mūru, cilvēki, kuri mīl par spīti naidam, par spīti tam, ka citi to nepieņem, mīl, saglabādami cerību un atmezdami visas bailes.
Es tevi mīlu. Neaizmirsti to. To neviens nevar tev atņemt.
Pateicības
No sirds pateicos
savai brīnišķīgi pacietīgajai un uzmanīgajai redaktorei Rozmarijai Brosnanai, kas bija gan padomdevēja, gan uzraudze, gan terapeite, bet visupirms - draudzene;
izcilajai publicistei Elaizai Māršalai par milzīgo atbalstu;
labākajam aģentam pasaulē Stivenam Bārbaram, kas spēja mani paciest, - nudien nezinu, kā viņam tas izdevās;
visiem Foundry Literary + Media darbiniekiem, īpaši Hannai Gordonai un Stefānijai Abū;
Deirdrei Fultonei, kas atvēlēja visu vasaru grāmatas pētīšanai;
Menas štata Portlendas kafejnīcai Arabica Coffee House par lielisko kafiju, gardajiem grauzdiņiem un elektrības ligzdu skaita palielināšanu;
Alisonei Džounsai par entuziasmu, draudzīgo atbalstu un jauko attieksmi, kā ari personisko ieguldījumu manas grāmatas Pirms es krītu izplatīšanā visā Viljamsburgā Vir-džīnijas štatā;
visiem brīnišķīgajiem mana bloga lasītājiem un faniem -pateicoties jums, es spēju radīt ko ievērības cienīgu;
kā vienmēr, manai ģimenei par mīlestību;
un, protams, draugiem, kas man ir kā ģimene.