Sieviete patiesi bija skaista un bezrūpīga, tik pārliecināta par sevi un pilnīgi vienaldzīga pret to, kādās domās par viņas ārieni ir vīrieši. Pat cītīgi iezīmēto uzacu lokos virs platajām, pelēkajām acīm ar mierīgo, gandrīz vai nicīgo skatienu jaudās tāda kā zobgalība. Tā itin kā vēstīja: "Uz priekšu! Nāc un pamēģini! Taču tad tev, draudziņ, jābūt labākajam no labākajiem."
Likās, ka meitenes acīm piemīt reta īpašība - spēja mainīt krāsu. Gluži kā dārgakmeņi, kuri mainīja krāsu atkarībā no apgaismojuma, šīs sievietes acis spilgtākā gaismā šķita gaišpelēkas, kaut gan vēl nesen bija tumšas - pelēkzilas.
Viņas āda bija viegli iedegusi, bez kosmētikas, tikai lūpas klāja tumši sarkana krāsa. Tās likās pilnīgas un mīkstas, kaprīzi uzmestas un grēcīgas. "Taču nē," Bonds nodomāja, "viņa nav no tādām, kas bieži grēko - pārāk vēss skatiens, pavēloša izturēšanās, saspringuma izteiksme acīs."
Tagad šīs acis bezpersoniski vērās Bonda acīs.
- Tātad jūs esat Pīters Frenks, - sieviete sacīja zemā un patīkamā, taču augstprātīgā balsī.
- Jā, - Bonds atteica. - Es, savukārt, te prātoju, kas slēpjas aizT.
Sieviete kādu bridi domāja.
- Manuprāt, jūs to pamanījāt pie rakstāmgalda, - viņa novilka. - Tas nozīmē - Ti- fānija. - Viņa piegāja pie atskaņotāja un apturēja plati pie dziesmas "Je n'en connais pas la Cm"[8]. Tad pagriezās. - Tomēr tas nenozīmē, ka visi drīkst mani tā uzrunāt, - viņa auksti piebilda.
Bonds paraustīja plecus, piegāja pie loga un nevērīgi atspiedās pret palodzi.
Viņa bezrūpība, šķiet, sāka šo sievieti kaitināt. Mis Keisa apsēdās pie rakstāmgalda.
- Tātad, - viņas balsī ieskanējās aizkaitinājums, - pie lietas. Vispirms - kāpēc jūs uzņēmāties šo darbu?
- Tāpēc, ka viens cilvēks nomira.
- Tā? - Sieviete vērīgi nopētīja Bondu. - Man stāstīja, ka jūs agrāk esot zadzis. - Viņa mirkli paklusēja. - Karstasinīgi vai aukstasinīgi?
- Karstasinīgi. Cīniņā.
- Tāpēc jūs vēlaties tikt prom no šejienes?
- Tā ir. Un man vajadzīga nauda.
Mis Keisa pēkšņi mainīja sarunas tēmu.
- Vai jums ir koka kāja? Liekie zobi?
- Nē. Viss ir īsts.
Sieviete sarauca pieri.
- Es allaž viņiem saku, lai sameklē man vīrieti ar koka kāju. Varbūt jums ir kāds vaļasprieks vai aizraušanās? Vai kādas idejas par to, kā dabūt akmeņus pāri robežai?
- Nē, - Bonds atbildēja. - Es spēlēju kārtis un golfu. Domāju, ka vislabākās slēptuves var ierīkot ceļasomu rokturos.
- Muitniekiem ir tādi paši uzskati, - viņa sausi attrauca. Kādu brīdi mis Keisa sēdēja, klusēdama un kaut ko prātodama. Tad pievilka sev tuvāk papīra lapu un zīmuli. - Kādas golfa bumbas jūs parasti lietojat? - viņa nepasmaidīdama apjautājās.
- "Dunlop 65", - Bonds tikpat nopietni atbildēja. - Varbūt jums radīsies kāda ideja.
Mis Keisa klusēdama pierakstīja nosaukumu un uzlūkoja Bondu.
- Vai pase jums ir?
- Jā, ir gan, - Bonds atzinās. - Taču tā ir uz mana īstā vārda.
- Tā? - Mis Keisa šķita atkal kļuvusi aizdomīga. - Un kāds tad tas būtu?
- Džeimss Bonds.
Viņa iespurdzās.
- Un kāpēc ne Džo Do? - Viņa paraustīja plecus. - Bet kam tur kāda dala? Vai jūs varat divu dienu laikā dabūt Amerikas vīzu? Un izziņu par potēšanos?
- Nesaprotu, kāpēc nevarētu, - Bonds attrauca, zinādams, ka īpašā nodala noteikti visu nokārtos. - Amerikā pret mani nekādu pretenziju nav. Tas ir - pret Bondu. Nekā krimināla. Ja nu vienīgi šeit.
- Labi, - sieviete nomurmināja. - Tagad paklausieties! Imigrācijas dienestā vajadzēs paskaidrot, kādēļ dodaties uz Ameriku. Jūs tur apciemosiet draugu, kura vārds ir Tri. Maikls Trī. Apmetīsieties Ņujorkā, viesnīcā "Astor". Ar savu amerikāņu draugu jūs iepazināties kara laikā. - Viņa uz mirkli apklusa. - Jūsu zināšanai - šāds cilvēks tiešām ir. Viņš apliecinās, ka stāstāt patiesību. Taču parasti viņu nesauc par Maiklu. Draugiem viņš ir Greizais Trī*. Ja viņam vispār ir draugi, - viņa kodīgi piebilda.
Bonds pasmaidīja.
- Viņš nebūt nav tāds savādnieks, kā varbūt izklausās, - jaunā sieviete strupi paziņoja. Atvērusi rakstāmgalda atvilktni, viņa izņēma ar gumiju pārsietu piecmārci- ņu naudaszīmju paciņu. Viņa pāršķirstīja banknotes, pārdalīja paciņu uz pusēm un
"Vārdu spele. Angliski šis uzvārds Tree (tri:) nozīmē koks.
vienu pusi atlika atpakaļ atvilktnē. Otru saritināja rullīti, aptina ar gumiju un svieda pāri istabai Bondam. Bonds pieliecās un satvēra naudu jau gandrīz pie pašas grīdas.
- Tur ir apmēram piecsimt mārciņu, - mis Keisa pavēstīja. - Pasūtiet sev numuru viesnīcā "Riča" un miniet to pašu adresi, ko Imigrācijas dienestam. Sadabūjiet labu, lietotu ceļasomu un salieciet tajā mantas, kuras būtu piemērotas atvaļinājumam un golfa spēlēšanai. Neaizmirstiet savas golfa nūjas. Turieties tālāk no ziņkārīgām acīm. Uz Ņujorku jums būs jālido ar BOAC[9] laineri "Monarhs". Ceturtdienas vakarā. Rit no paša rīta nopērciet vienu biļeti. Vēstniecībā jums tik un tā neizsniegs vizu, kamēr nebūsiet uzrādījis biļeti. Mašīna atbrauks jums pakaļ uz viesnīcu "Riča" ceturtdienas vakarā, pulksten pusseptiņos. Šoferis iedos jums golfa bumbas. Ielieciet tās somā. Un, - viņa ielūkojās Bondam tieši acīs, - neiedomājieties, ka varat kaut ko pārdot uz savu roku! Šoferis neatkāpsies no jums ne soli, kamēr bagāža tiks iekrauta lidmašīnā. Es ieradīšos Londonas lidostā. Tātad - nekādus pekstiņus! Sarunāts?