Bonds atcerējās acis, kuras drūmi vērās viņam pretī no spoguļa, un "Feuilles Mor- tes" - plati, ko jaunā sieviete klausījās vientulīgajā viesnīcas istabā.
- Man viņa patīk, - Bonds īsi noteica. Un juta Fēliksa Leitera acu pētīgo skatienu. Viņš ielūkojās pulkstenī. - Tā, Fēliks, - Bonds sacīja, - šķiet, ka mēs abi tiešām raustām aiz ūsām vienu lauvu. Tikai esam ķērušies tam klāt katrs no savas puses. Būs varen jocīgi, ja mēs tās paraustīsim vienlaicīgi! Tagad iešu mazliet pagulēt. Man ir numurs viesnīcā "Astor". Kur mēs svētdien tiksimies?
- Labāk turēsimies tālāk no šīs pilsētas daļas! - Leiters brīdināja. - Labāk jau pie viesnīcas "Plaza". Tā paagrāk, lai neiekļūtu satiksmes sastrēgumā Parka alejā. Lai būtu pulksten deviņos. Pie taksometru pieturas. Ja tu zini to vietu, kur mēdz apstāties arī zirgu pajūgi. Ja es kavēšos, varēsi apskatīt zirgus. Tas tev Saratogā noderēs.
Viņš samaksāja rēķinu, un abi izgāja piekarsušajā ielā. Bonds apturēja taksometru. Leiters atteicās iekāpt. Tikai atvadoties sirsnīgi paspieda Bonda roku.
- Viens aizrādījums, Džeims, - viņš nopietni piemetināja. - Nevajag iedomāties, ka amerikāņu gangsteri ir neuzvarami. Piemēram, salīdzinot ar SMERŠ un dažām citām organizācijām, ar kurām tev jau bijusi darīšana. Bet to gan varu sacīt, ka Mirdzošās bandas puiši ir vieni no spēcīgākajiem. Viņi ir nevainojami disciplinēti, par spīti savam smieklīgajam nosaukumam. Un viņiem ir droša aizmugure. Tāda ir mūsdienu Amerika. Taču saproti mani pareizi! Īstenībā tas viss smird pa gabalu. Un arī darbiņš, kas tevi gaida, nelāgi ož. - Leiters palaida vaļā Bonda roku un noskatījās, kā viņš iekāpj taksometrā. Pēc tam pa vaļējo logu iebāza galvu salonā.
- Vai zini, pēc kā ož tavs darbs, neaptēstais vientiesi? - viņš jautri noprasīja. - Pēc formaldehīda un lilijām!
9. nodala
SKĀŅAIS ŠAMPANIETIS
- Es negrasos ar jums gulēt! - Tifānija Keisa lietišķi paziņoja. - Tādēļ netērējieties, cenšoties mani piedzirdīt. Vienu glāzi es vēl iztukšošu, un varbūt vēl vienu vēlāk. Bet nedomājiet, ka dzeršu jūsu vod- kas un martini kokteiļus, lai pēc tam liktos gultā.
Bonds iesmējās un, pasūtījis dzērienus, atkal pievērsās Tifānijai.
- Mēs vēl neesam pasūtījuši vakariņas, - viņš aizrādīja. - Gribēju piedāvāt vēžus un reinvīnu. Pēc tam jūs varbūt savas domas mainītu. Tāds salikums varētu iespaidot jebkura cilvēka spriedumu.
- Klausieties, Bond, - Tifānija Keisa ierunājās, - lai es liktos gultā ar vīrieti, vajadzētu kaut ko vairāk par vēžu mīkstumiem. Bet, ja jau jūs izmaksājat, tad varu ēst kaviāru vai to, ko jūs, angļi, saucat par kotleti,* piedzerot sārto šampanieti. Man bieži negadās vakariņot kopā ar izskatīgu angli, tāpēc jāizmanto izdevība. - Tifānija piepeši pieliecās Bondam tuvāk un uzlika plaukstu uz viņa rokas. - Atvainojiet, - viņa aprauti sacīja. - Par to izmaksāšanu. Es nemaz tā nedomāju. Par vakariņām varu samaksāt ari pati. Taču pair reto izdevību gan ir tā, kā teicu.
Bonds pasmaidīja, skatīdamies viņai acīs.
- Nerunājiet niekus, Tifānij, - viņš atbildēja, pirmo reizi nosaukdams jauno sievieti vārdā. - Es ar nepacietību gaidīju šo vakaru. Un ēdīšu to pašu, ko jūs. Man ir pietiekami daudz naudas, lai samaksātu. Misters Tri šorīt atdeva man senu parādu - piecsimt dolāru - dubultā apmērā, tādējādi esmu vinnējis.
Atskanot Greizā Tri vārdam, jaunās sievietes izturēšanās spēji mainījās.
- Ar to vajadzētu pietikt, - viņa skarbi noteica. - Vai zināt, ko mēdz teikt par šo iestādi? "Te jūs varat paēst tikai par trīssimt dolāriem!"
Viesmīlis atnesa martini - sakratītus, taču pilnībā nesajauktus kokteiļus, kā Bonds bija lūdzis. Glāzēs peldēja dažas citrona šķiedriņas. Bonds tās viegli paskalināja un ļāva nogrimt. Pacēlis glāzi, viņš pāri tās malai uzlūkoja Tifāniju.
- Mēs vēl neesam uzsaukuši tostu par šīs misijas veiksmīgu iznākumu, - viņš sacīja.
Jaunas sievietes lupu kaktiņi sarkastiski saviebās. Izdzērusi pusi martīni glāzes vienā malkā, viņa stingru roku nolika to atpakaļ uz galda.
- Tad jau labāk iedzersim par to sirdslēkmi, kas man pagāja secen! - viņa sausi atcirta. - Jūs ar savu sasodīto golfu! Es jau gaidīju, ka savā plātībā tam muitas vīram klāsiet vaļā visu par to, kas atrodams bumbu maisā. Vēl mazliet, un jūs būtu vilcis ārā nūju un kādu no bumbām, lai parādītu savu atvēzienu!
- Jūs padarījāt mani nemierīgu. Klikšķinot savas nolādētās šķiltavas un pūloties aizsmēķēt cigareti. Varu derēt, ka iebāzāt mutē "Parlamenta" nepareizo galu un aizdedzinājāt filtru.
Jaunā sieviete aprauti iesmējās.
- Jums laikam acis ir arī pakausī, - viņa novilka. - Apmēram tā jau bija. Labi, līgstam mieru! - Tifānija izdzēra visu martīni. - Uz veselību! Nešķiet vis, ka jūs būtu pieredzējis uzdzīvotājs. Es gan gribētu vēl vienu. Hkko sāku atslābināties. Un kā ar mūsu vakariņām? Varbūt jūs cerat, ka es zaudēšu sajēgu jau pirms tām?
Bonds pamāja oficiantam un pasūtīja maltīti. Vīnu pārzinis, kurš nāca no Brukli- nas, bet bija tērpies svītrainā žaketē un apsējis zaļu priekšautu, turklāt ap kaklu nēsāja degustēšanas kausiņu sudraba ķēdē, nokāpa pagrabā pēc sārtā "Clicquot".
- Ja man reiz būs dēls, - Bonds nomurmināja, - tad es, viņam kļūstot pieaugušam, došu tikai vienu padomu: "Izdod naudu, par ko vien vēlies, tikai pērc kaut ko tādu, ko vari ēst pats, nevis tādu, kas noēdīs tevi."
- Re velna! - jaunā sieviete iesaucās. - Necentieties sabojāt man vakaru! Vai jūs nevarētu pasacīt kādu labu vārdu par manu kleitu, nevis gremsties par to, cik dārgi es jums izmaksāju? Jūs taču zināt sakāmvārdu: "Ja nevēlies augļus, kādēļ purini koku?"