- Es vēl neesmu sācis purināt koku. Jūs man neļaujat pat rokas stumbram pielikt.
Tifānija iesmējās un atzinīgi uzlūkoja Bondu.
- Debess augstā, mister Bond, - viņa pazobojās, - jūs aiz kokiem mežu neredzat! Vai tā kāds runā ar jaunām dāmām?
- Par to jūsu tērpu, - Bonds attrauca. - Tas ir kā sapnis, un jūs pati to labi zināt. Man patīk melns samts, it īpaši uz tik tumši iedegušas ādas kā jūsējā. Man prieks, ka jūs nenēsājat daudz dārglietu, tāpat par to, ka jūs nelakojat nagus. Aplūkojot visu kopumā, varu teikt, ka šovakar esat apburošākā kontrabandiste visā Nu- jorkā. Un ar ko kopā jūs vedīsiet kontrabandu rit?
Jaunā sieviete pacēla trešo martini glāzi un lēni, trijos malkos, iztukšoja to. Nolikusi glāzi, viņa izvilka no "Parlamenta" paciņas, kas stāvēja līdzās šķīvim, cigareti un pieliecās tuvāk Bonda pasniegto šķiltavu liesmiņai. Vīrieša skatienam pavērās ieplaka starp Tifānijas krūtīm. Viņa pavērās Bondā caur izpūsto dūmu mutuli. Juanās sievietes acis piepeši iepletās, bet pēc tam atkal samiedzās. "Jūs man patīkat," tās apliecināja. "Starp mums var notikt viss. Taču nekļūstiet nepacietīgs! Un esiet laipns! Es nevēlos, lai mani sāpinātu!"
Pienāca viesmīlis, kurš atnesa kaviāru, un pēkšņi restorāna kņada ielauzās siltajā, mājīgajā telpā, ko viņi bija radījuši vienīgi sev, un burvība pagaisa.
- Ko es daru rīt? - Tifānija Keisa atkārtoja. Viņa runāja tādā balsī, kādā cilvēki parasti mēdz runāt viesmīļu klātbūtnē. - Raugiet, rit es sāku savu ceļojumu uz Lasvega- su. Vispirms ar vilcienu aizbraukšu līdz Čikāgai, tad pārsēdīšos un došos tālāk uz Los- andželosu. Tas ir garš ceļš, bet lidošana man jau ir lidz kaklam. Un ko darāt jūs?
Viesmīlis bija aizgājis. Kādu brītiņu abi klusēdami tiesāja kaviāru. Nebija jāsteidzas un jāatbild uz jautājumu tūlīt. Bondam piepeši šķita, ka viņiem pieder viss laiks, cik vien tā ir uz pasaules. Abi zināja atbildi uz lielo jautājumu. Ar mazajiem varēja nesteigties.
Bonds atlaidās krēslā ērtāk. Vīnu pārzinis atnesa šampanieti, un Bonds to nogaršoja. Tas bija ledusauksts, ar tikko manāmu zemeņu garšu. Tas bija lielisks.
- Es došos uz Saratogu, - viņš paziņoja. - Tur man jāliek nauda uz zirgu, kurš palīdzēs tikt pie nopelnītās.
- Cik noprotams, tur viss būs kārtībā, - Tifānija Keisa kodīgi noteica. Un iedzēra mazliet šampanieša. Jaunās sievietes garastāvoklis atkal bija mainijies. Viņa paraustīja plecus. - Izskatās, ka šārīta pārbaudi pie Greizā jūs esat izturējis, - viņa vienaldzīgi paziņoja. - Greizais gribot jūs iesaistīt bandas darbā.
Bonds vērās lejup sārtajā šampanietī, ar visu savu būtni sajuzdams, kā starp viņu un jauno sievieti, kura bija tik jauka, iezogas nodevības migla. Taču viņš atvairīja šo sajūtu. Jāturpina pētīt un jāizdibina viss iespējamais.
- Lieliski, - Bonds nepiespiesti atbildēja. - Patīkami. Bet kas īsti tā ir par bandu? - Viņš izlikās aizņemts ar cigaretes aizdedzināšanu, profesionāli novērsdams sievietes uzmanību.
Bonds manīja, ka mis Keisa viņu pētoši uzlūko. Un tūlīt atguva sparu. Slepenais aģents guva virsroku - viņa prāts sāka darboties auksti un skadri, novērtējot norādes, melus un šaubīgas pazīmes.
Viņš uzlūkoja Tifāniju ar gluži vaļsirdīgu skatienu.
Jaunā sieviete likās nomierinājusies.
- To sauc par Mirdzošo bandu. Tās vadībā ir divi brāļi Spengi. Es strādāju pie viena no viņiem Lasvegasā. Šķiet, ka neviens nezina, kur ir otrs. It kā kaut kur Eiropā. Vēl ir kāds, ko sauc ABC. Kad man jānodarbojas ar dimantiem, es saņemu pavēles no šī ABC. Serafimo ir tas brālis, pie kura es strādāju. Viņš nodarbojas ar azartspēlēm un zirgiem. Vada bukmeikeru dienestu pa telefonu un vies- nicu "Tiāra" Vegasā.
- Un ar ko jūs tur nodarbojaties?
- Tikai strādāju! - Tifānija skarbi attrauca, tā izbeigdama šīs tēmas apspriešanu.
- Vai jums tas darbs patīk?
Viņa izlikās jautājumu nedzirdējusi, it kā būtu vientiese un nespētu uz to atbildēt.
- Tad vēl ir Greizais, - mis Keisa turpināja. - Patiesībā viņš nav slikts puisis, tikai blēdīgs. Ja spiedīsiet viņam roku, tad labāk pēcāk saskaitiet pirkstus. Viņš pārrauga visas meitumājas, narkotiku tirgotājus un tamlīdzīgas būšanas. Ir vēl daudz citu dažādiem uzdevumiem. Tie ir tikai izpildītāji. - Tifānija uzlūkoja Bondu ar cietu skatienu. - Jūs viņus iepazīsiet, - viņa ņirdzīgi noteica. - Jums viņi patiks. Tieši jūsu gaumē.
- Sasodīts! - Bonds nikni saviebās. - Es tikai pieteicos uz vēl kādu darbiņu. Man ir vajadzīga nauda.
- Ir daudz citu iespēju nopelnīt.
- Bet jūs taču strādājat šo ļautiņu labā.
- Jūs arī. - Tifānija mulsi pasmaidīja. Ledus viņu starpā atkal bija salūzis. - Bet, ticiet man, pievienodamies Mirdzošajiem, jūs iesaistāties bīstamā spēlē. Ja es būtu jūsu vietā, tad pamatīgi apdomātu, pirms steigtu piebiedroties mūsu omulīgajam pulciņam. Un nekādā gadījumā nenostājieties pret bandu. Ja esat iecerējis ko tamlīdzīgu, iesaku pievērsties kaut kam citam.
Sarunu pārtrauca viesmīlis, kurš atnesa jēra gaļas siteni ar sparģeļiem un krējuma mērci. Pie galdiņa pienāca arī viens no brāļiem Krendleriem. "Klubs 21" piederēja šiem ļaudīm kopš sausā likuma laikiem, kad šis restorāns bija izdaudzināts par labāko slepeno dzertuvi Ņujorkā.
- Sveika, mis Tifānij! - viņš bilda. - Sen neesat redzēta. Kā iet pa Vegasu?
- Sveicināts, Mak. - Jaunā sieviete pasmaidīja. - Ar "Tiāru" viss ir kārtībā. - Viņa pavērās apkārt ļaužu pilnajā zālē. - Šķiet, jūsu mazajam karstmaizīšu stendam arī neiet slikti.
- Grēks žēloties, - slaidais jauneklis attrauca. - Tikai pārāk daudz izšķērdīgu aristokrātu. Un nekad nav pietiekami daudz skaistu meiteņu. Jums derētu ienākt biežāk! - Viņš uzsmaidīja Bondam. - Vai viss ir labi?