Saratogas hipodroma skrejceļš būvēts uz pussapuvušiem pāļiem, kuri būtu derīgi tikai iekuram, turklāt klimats šeit ir karsts un mitrs. Daži no dalībniekiem - tādi kā Als Vanderbilts un Džoks Vaitnijs - ir sportisti šī vārda novecojušajā nozīmē. Viņiem zirgu sacīkstes ir sports, kamēr citiem tās ir darījums, kuram viņi ir pārāk godīgi. Tāpat tādi treneri kā Bils Vinfrijs, kurš sūtīja uz skrejceļa zirgu Iezemiešu Dejotājs. Ir arī tādi žokeji, kuri jums sados pa degunu, ja liksiet tiem pieturēt zirgu.
Šiem vīriem patīk Saratoga, un viņi priecājās, kad šo pilsētu pameta tādi zeļļi kā, piemēram, Lakijs Lučāno, kurš ļāva tai plaukt, kamēr tā ļāva ašajiem zēniem aptīrīt iebraucējus. Viņi apzaga arī bukmeike- rus. Vienam, kuru sauca Kids Teterss, automašīnu stāvvietā nolaupīja piecdesmit- tūkstoš dolāru. Šie zeļļi teikuši, ka gatavojoties viņu nolaupīt, ja nemaksāšot vēl.
Kids Teterss zināja, ka Lakijam pieder sava daļa gandrīz visās pilsētas spēļu ellēs, un lūdza viņu šo jautājumu nokārtot. Lakijs atbildēja, ka tas esot vienkārši izdarāms. Bukmeikeru neviens netraucēšot, ja viņš darīšot tā, kā sacīts. Kidam Tetersam tika dota atļauja darboties hipodromā, viņa labā slava necieta, taču bija tikai viens veids, kā sevi pasargāt.
"Padariet mani par savu partneri," viņam paziņojis Lakijs Lučāno - tā man šo sarunu atstāstīja vīrs, kurš esot bijis klāt. "Neviens neuzdrīkstēsies aiztikt Lakija partneri."
Kids Teterss uzskatīja sevi par godājamu valsts atļauta amata piekopēju, tomēr padevās, un Lakijs palika bukmeikera partneris līdz pat viņa nāvei. Es pajautāju vīram, kurš bija dzirdējis šo sarunu, vai Lakijs tika ieguldījis pasākumā arī savu naudu, vai varbūt kaut ko darījis bukmeikera labā.
"Lakijs tikai ievāca nodevas," tas puisis teica. "Taču tajās dienās šis nolīgums bija Kidam Tetersam izdevīgs. Viņu neviens vairs netraucēja."
Tāda ir šī pilsēta. Smird, taču tādas ir visas azartspēļu pilsētas."
Bonds salocīja avīzes izgriezumu un iebāza kabatā.
- Tas nekādā ziņā neizklausās pēc Lilijas Lengtrijas laika tikumiem, - viņš pēc klu- sumbrīža novilka.
- Tā gan, - Leiters vienaldzīgi piekrita. - Un Džimijs Kenons nebūt neatklāj visu, ko zina par lielajiem bosiem un viņu pēctečiem. Mūsdienās tie ir kļuvuši par zirgu īpašniekiem - tāpat kā mūsu draugi Spen- gi, kuru viltus zirgi - tādi kā Tramīgais Smaids - sacenšas ar Vaitniju, Vanderbiltu un Vudvordu zirgiem. Viņi cer viegli tikt vismaz pie piecdesmit tūkstošiem - tas ir daudz lielāks ķēriens, nekā izsist sīkas nodevas no bukmeikeriem. Protams, kopš tiem laikiem Saratogā daudzi uzvārdi skan citādi. Tāpat kā nomainījušies dubli ārstniecisko dūņu vannās.
Ceļa labajā puse paradījas liels uzraksts. Tas vēstīja:
"APSTĀJIETIES SAGAMORĀ! GAISA KONDICIONĒTĀJI, MĪKSTAS GULTAS, TELEVIZORI, PIECAS JŪDZES LĪDZ SARATOGSPRINGSAI! SAGAMORĀ IR LIELISKA APKALPOŠANA!"
- Tas nozīmē, ka mums paredzētās zobu skalojamās glāzes būs ieliktas katra savā papīra kulītē, bet tualetes poda vāks noklāta ar īpašu sanitāro papīra lenti! - Leiters kodīgi pavīpsnāja. - Un neiedomājies, ka izdosies nospert kādu no viņu mīkstajām gultām. Moteļi esot zaudējuši caurmērā vienu gultu nedējā. Tādēļ tagad tās ir pamatīgi pieskrūvētas pie grīdas.
11. nodala
TRAMĪGAIS SMAIDS
Saratogā Bondu pārsteidza milzīgās, varenās gobas, kuras piešķīra klusajām avēnijām ar koloniālajā stilā celtajām koka mājām tādu kā Eiropas kūrortpilsētas mieru un apcerigumu. Vēl šeit bija milzum daudz zirgu - kad tie tika vesti pāri ielai, policists apturēja satiksmi, pie staļļu rindām stāvēja zirgu pārvadājamie furgoni, no kuriem nācās izvilināt atvestos rumakus, kuri pēc tam ielocīja kājas pa pelniem nokaisītām taciņām, lai dotos uz vingrināšanās nolūkiem paredzētu skrejceļu netālu no pilsētas centra, līdzās sacīkšu vietai. Staļļu puiši un jātnieki - baltie, melnie un meksikāņi - klīda pa ielām, visur bija dzirdama klusa bubināšana un reizēm ari taures skaņām līdzīgi zviedzieni.
Viss kopā atgādināja Ņūmārketas un Višī sajaukumu, un Bondam, kurš par zirgiem neinteresējās, pēkšņi iešāvās prātā, ka dzīve kopā ar tiem šķiet patīkamāka.
Leiters atstāja Bondu Sagamorā - uz pilsētas robežas, no kurienes līdz hipodromam bija tikai pusjūdze, - un brauca tālāk savās darīšanās. Abi nolēma, ka satiksies vēlu vakarā, bet nākamajā dienā pašā rīta agrumā noteikti aizies pavērot iesildīšanās skrejceļu, ja tur parādīsies Tramīgais Smaids. Leiters apsolīja to un vēl šo to citu noskaidrot, jo bija nolēmis pavadīt vakaru, grozoties staļļos un "Pavadā" - diennakts krodziņā ar bāru, kurā pulcējās ar zirgiem saistītie ēnu darboņi, kas augustā ieradās uz sacīkstēm.
Bonds piereģistrējās Sagamoras mājvietas birojā, parakstīdamies: "Džeimss Bonds, viesnīca"Astor", Ņujorka". Viņam līdzās stāvēja sieviete ar skarbu seju, brillēm metāla rāmjos un skatienu, kas nepārprotami liecināja, ka šī būtne tikko atbraukušo viesi uzskata par kārtējo lieliskās apkalpošanas kārotāju, kurš grasās zagt dvieļus, varbūt pat palagus. Viņš samaksāja trīsdesmit dolārus par trim dienām uz priekšu un saņēma 49. istabas atslēgu.