Ar somu rokā Bonds pārgāja pāri saules izkveldētajam zālājam starp puķu dobēm, kurās auga dievkociņi un leknas gladiolas. Viņš atslēdza durvis un devās iekšā tīri sapostajā divistabu numurā, kurā atradās klubkrēsls, naktsskapītis, uz kura stāvēja divas avīzes -"Currier" un "īves"-, kumode un brūns plastmasas pelnutrauks. Tas bija parastais Amerikas viesnīcu iekārtojums. Tualetes un dušas telpā viss izskatījās nevainojami tīrs un kārīgs. Kā jau Leiters bija pareģojis, zobu skalošanai paredzētās glāzes atradās papīra iesaiņojumā ar uzrakstu "Jūsu drošībai" un pāri tualetes poda sēdeklim stiepās papīra strēmele, uz kuras bija rakstīts "dezinficēts".
Bonds nomazgājās dušā, pārģērbās un devās pastaigāties. Iedams uz priekšu pa ceļu, viņš krustojumā atrada krodziņu, kas atbilda "amerikāņu dzīvesveidam" tikpat lielā mērā kā viesnīca - tajā bija gaisa kondicionētājs un varēja iebaudīt divus mēriņus viskija un pusdienās cāli par diviem dolāriem un astoņdesmit centiem. Pēc tam
Bonds atgriezās savā numurā un atlaidās gultā ar laikrakstu "Saratogian", kur izlasi - ja, ka sacīkstēs par galveno balvu rit piedalīšoties kāds T. Bels ar zirgu Tramīgais Smaids.
Kad pulkstenis rādīja pāri desmitiem, pie Bonda numura durvīm atskanēja kluss klauvējiens un istabā iekliboja Fēlikss Leiters. Viņš oda pēc viskija un lētu cigāru dūmiem un izskatījās visai apmierināts pats ar sevi.
- Esam nedaudz pavirzījušies uz priekšu, - Leiters paziņoja. Viņš ar savu āķi aizķēra krēslu un pārvietoja to, pagriezdams uz gultas pusi, kurā gulēja Bonds. Apsēdies tajā, viņš izņēma cigareti. - Šķiet, mums rīt jābūt augšā sasodīti agri. Pulksten piecos. Lieta tāda, ka pussešos Tramīgais Smaids ir pieteikts uz četrām astotdaļ- jūdzēm. Man gribētos redzēt, kas tur būs klāt. Zirga ipašnieks esot kāds Pizaro. Tā sauc vienu no "Tiāras" direktoriem. Ja tā nav sagadīšanās, zirga īpašnieks ir Pizaro Plānprātis, kurš senāk nodarbojās ar narkotiku pārvadāšanu. Veda tās pāri Meksikas robežai, tur sadalīja sīkajiem izplatītājiem. Taču FIB viņu notvēra, un vīram nācās vien nosēdēt piespriesto termiņu Sen- kventīnā. Pēc iznākšanas no cietuma Spen- gi deva viņam darbu "Tiārā", lai atlīdzinātu par izciesto sodu. Un tagad viņš jau kļuvis par sacīkšu zirga īpašnieku - kā Vander- bilts. Cik jauki! Man patiesi gribētos redzēt, kā tas viss rit izskatisies. Tad, kad šis zellis tirgoja kokaīnu, viņam pašam gandrīz vienmēr bija raibas acis. Senkventīnā viņš ārstējās, taču galva tādēļ skaidrāka nekļuva. Tāpēc tā iesauka - Plānprātis. Tad vēl žokejs. "Tinkšķis" Bels. Labs jātnieks, bet viņam nav nekas pretī iesaistīties kādā blēdībā, ja kārtīgi maksā un pats paliek tīrs. Es rit aprunāšos ar Tinkšķi aci pret aci, ja kaut kur izdosies notvert viņu vienu pašu. Man ir prātā kāds piedāvājums. Vēl viens draņķis ir treneris Badijs - Rožainais Ba- dijs. Tāds vārds vien jau rada aizdomas. Taču ne jau par to tagad ir runa. Badijs ir no Kentuki, viņš par zirgiem zina visu. Tas zellis iekūlās nepatikšanās ar dažādiem sīkiem likumpārkāpumiem gandrīz visos dienvidu štatos. Blēdīšanās, zādzības, laupīšana - bet nekas liels. Tomēr pietiekami, lai policijā ziņojumi par viņu sakrātos biezā kaudzē. Taču pāris pēdējo gadu laikā Badijs esot nostājies uz pareizā ceļa. Ja to tā var saukt, protams. Kopš sācis strādāt par treneri pie Spengiem.
Leiters izmeta cigareti pa atvērto logu - tieši gladiolu dobē. Tad piecēlās un izstaipījās.
- Tadi nu ir aktieri, kuri darbosies rītdienas izrādē, - viņš noteica. - Lielisks sastāvs. Gaidu to bridi, kad varēsim sakurt viņiem krietnu pirti.
Bonds bija neizpratnē.
- Bet kādēļ tu gluži vienkārši nepaziņo to visu sacīkšu rīkotājiem? Kas ir tavs darba devējs? Kurš maksās rēķinus?
- Vadošo zirgu īpašnieki, - Leiters atbildēja. - Viņi maksā avansu un papildus par katru atklātu krāpšanas gadījumu. Ar sacīkšu rīkotājiem es tālu netiktu. Nebūtu godīgi stiept staļļa puišus uz tiesu liecināt. Tāda rīcība viņam nozīmētu nāves spriedumu. Veterinārs šo zirgu apskatījis, un īstais Tramīgais Smaids ir nošauts un apglabāts jau pirms vairākiem mēnešiem. Nē. Man ir pašam savas idejas, kā rīkoties, lai "Mirdzošie" ciestu daudz sāpīgāk, nevis tiktu aizraidīti no skrejceļa un ar to viss beigtos. Pats redzēsi. Tikai atceries, ka rit no rīta pulksten piecos es dauzīšos pie tava numura durvīm.
- Neraizējies! - Bonds atbildēja. - Koijoti vēl kauks uz mēnesi, kad es jau stāvēšu pie sliekšņa ar zābakiem kājās un segliem rokās.
Bonds pamodās laikā un, ieniris brīnišķīgi svaigajā rīta gaisā, pa ēnaino puskrēslu zem kuplajām gobām sekoja Leiteram, kas kliboja uz dzīvas rosības pārņemtajiem staļļiem. Austrumpusē debess vēl bija pērļaini pelēka un zaigojoša kā rotaļu baloniņš, kas piepildīts ar cigarešu dūmiem, bet krūmos mēdīgās balsīs pirmās rīta dziesmas sāka Amerikas at- darinātājputni. No apmetnes, kas atradās aiz staļļiem, taisni augšup cēlās zili ugunskuru dūmi, smaržoja pēc kafijas, malkas dūmiem un rasas. Klankstēja spaiņi, zirgi un cilvēki sacēla troksni, šajā agrajā rītā pa taku zem kokiem iedami uz baltām koka margām iežogotā skrejceļa pusi. Aizsoļoja vesela rinda segām pārklātu zirgu, kurus aiz apaušiem turēja staļļa puiši. Viņi sasaucās viens ar otru un parupjā maigumā strostēja savus aprūpējamos.
- Ei, tūļa, cilā taču kājas!
- Kusties, nu!
- Šorīt Karotājs vēl nav manīts, varbūt nemaz nebūs!
- Viņi gatavojas rīta skrējienam, - Leiters sacīja. - Šo laiku treneri nīst visvairāk. Jo īpašnieki mēdz būt klāt.
Viņi atbalstījās pret margām, apcerēdami agro ritu un brokastis, tad piepeši koku zaros pusjūdzi tālāk, skrejceļa otrā pusē, atspīdēja saule. Augstāko koku galotnes nokrāsojās bāli zeltainas, un jau pēc dažām minūtēm pazuda pēdējās ēnas. Diena bija sākusies.