Kādu brītiņu abi stāvēja, mēness gaismā pētīdami viens otru. Dimantu kontrabandists paraustīja plecus.
- Lai tā būtu, - viņš novilka. - Tikai pasakiet viņiem, ka esmu naudas trūkumā. Tagad man jāizdod vairāk, lai pārietu robežu. Viņiem vajadzētu to saprast. Ja šiem ļaudīm pietiktu prāta, lai kaut ko apjēgtu, viņi noteikti man piešķirtu vēl desmit procentus… Ja ne… - Vīrs tomēr teikumu nepabeidza un pagriezās uz helikoptera pusi. - Nāciet! - viņš uzsauca lidotājam. - Palīdzēšu jums iepildīt degvielu.
Pēc desmit minūtēm pilots iekāpa kabīnē un ievilka aiz sevis mazās kāpnītes. Vēl neaizvēris durtiņas, viņš atkal pacēla roku - itin kā sveicienam.
- Uz redzēšanos, - viņš uzsauca. - Gan pēc mēneša tiksimies.
Vīrs uz zemes piepeši sajutās vientulīgi.
- Totsiens, - viņš klusi atvadījās būru valodā un novēlēja visu labu. - Ailes van die beste. - Kontrabandists atkāpās un piesedza acis, lai pasargātu tās no putekļiem.
Lidotājs iekārtojās sēdeklī un aizsprādzēja drošības jostu, ar kājām sataustīdams pedāļus. Viņš pārliecinājās, vai bremzes ir kārtībā, pagrūda augstuma regulēšanas sviru pa labi un uz leju, pagrieza degvielas padeves kloķi un nospieda starteri. Apmierināts ar motora ritmisko darbošanos, viņš atlaida propellera bremzi un uzmanīgi pastiprināja degvielas padevi. Aiz kabīnes logiem lēnām sāka kustēties lielā propellera lāpstiņas, un pilots at- skatījās uz astes propelleru, kas arī jau griezās. Pēc tam viņš apsēdās agrākajā stāvoklī un ielūkojās propellera apgriezienu indikatorā - lāpstiņas rotēja arvien ātrāk, sasniedzot divsimt apgriezienus minūtē. Kad adata sasniedza šo iedaļu, lidotājs atlaida bremzes un lēnām, bet stingri pavilka uz augšu augstuma regulatora sviru. Virs viņa galvas propellera lāpstiņas saliecās un sāka šķelt gaisu. Viņš vēl stiprāk piespieda pedāli, un lidaparāts grabēdams lēnām cēlās gaisā. Pagaidām tas vēl turējās tikai kādu simt pēdu augstumā, tad pilots vienlaikus pagrieza stūri pa kreisi un parāva vadības sviru uz savu pusi tik tālu, ka tā palika viņam starp ceļgaliem.
Helikopters pagriezās uz austrumu pusi, uzņēma augstumu un ātrumu un aizduci- nāja atpakaļceļā pa mēness taku.
Uz zemes palikušais vīrs nolūkojās, kā tas aizlido kopā ar simttūkstoš mārciņu vērtajiem dimantiem, kurus viņš bija iznesis no raktuvēm tikai pēdējā mēneša laikā. Dārgakmeņus strādnieki piegādāja, paslēptus zem mēles, un padevīgi atvēra mutes, rādīdami sārtās smaganas, kad viņš tuvojās zobārsta krēslam un strupi noprasīja, kur tad sāpot.
Tērzēdams par zobiem, viņš izvilka dimantus un novērtēja tos, aplūkodams spēcīgajā zobārsta lampas gaismā, bet pēc tam nosauca savu cenu - piecdesmit, septiņdesmit pieci vai simt. Cilvēks allaž pamāja, paņēma naudaszīmes, paslēpa drēbēs un devās laukā no kabineta, aizbildinājuma dēl aiznesot līdzi dažas papīriņā ievīstītas aspirīna tabletes. Šiem ļaudīm nācās samierināties ar viņa noteikto cenu. Iedzimtajiem nebija cerību pašiem iznest dimantus no raktuvēm, v Strādnieki izkļuva no tām varbūt reizi gadā, lai apraudzītu savu cilti vai apgla- ^ bātu kādu radinieku, un tad viņiem nā- ^ cās pakļauties pilnai pārbaudei. Ar rentgena caurskati un rīcineļļas ieņemšanu caurejas izraisīšanai. Ja kāds tika pieķerts ar dimantiem, šo cilvēku gaidīja drūma nākotne. Daudz vieglāk bija aiziet uz zobārsta kabinetu tajā dienā, kad tur strādāja viņš. Un papīrnaudu rentgenstari neuzrādīja.
Pa šauro taku pārstūmis motociklu pāri nelīdzenajam klajumam, vīrs nogriezās uz Sjerraleones kalnu robežas pusi. Tie jau iezīmējās daudz skaidrāk. Viņam tik tikko atlika laika, lai pirms rīta ausmas iegrieztos Sūzijas būdā. Vīrs nepatikā saviebās, iedomādamies par drīzo mīlēšanos ar viņu pēc tādas nogurdinošas nakts. Taču nekas
cits neatlika. Ar naudu vien nebija diezgan, lai šī sieviete nodrošinātu viņam alibi. Sū- zijai bija vajadzīga balta vīrieša miesa. Un pēc tam vēl būs jābrauc desmit jūdžu līdz klubam, kur paredzētas brokastis ar draugiem, un nāksies klausīties viņu rupjās zobgalības.
"Vai viņa nav labs guļammaiss, dok?" "Esmu dzirdējis, ka viņai esot vislabākais priekšas aprīkojums šajā provincē!" "Sakiet, dok, vai uz jums pilnmēnesim vienmēr ir tik stipra ietekme?"
Bet katrs simttūkstoš mārciņas vērtais sūtījums nozīmēja tūkstoš mārciņu noguldījumu viņa bankas kontā Londonā. Jaukās, čaukstošās naudaszīmes! To dēļ bija vērts papūlēties. Dievs augstais, patiesi gan! Bet ilgi vairs tā neturpināsies. Nē, ser! Kad būs uzkrājušās divdesmit- tūkstoš mārciņas, viņš apstāsies. Un tad…
Zobārsta prātā, uz motocikla kratoties pāri klajumam, rosījās baudkāri sapņi, kamēr viņš, cik ātri vien tas bija iespējams, traucās projām no lielā dzeloņkrūma, kur aizsākās pasaulē plašākās kontrabandas operācijas slepenais kanāls, kas pa dažādiem apkārtceļiem nogādāja dimantus tur, kur tiem tik un tā lemts mirdzēt - uz maigām krūtīm, piectūkstoš jūdžu attālumā no šī aizsākuma.