It kā šo zīmi vien būtu gaidījuši, skrejceļa kreisajā pusē starp kokiem parādījās trīs vīri ar zirgu - viens no viņiem veda lielu, kastaņbrūnu zirgu ar gaišu purnu un baltām kājām.
- Neskaties turp! - Leiters klusi brīdināja. - Pagriez skrejceļam muguru un raugies tur, uz tiem zirgiem, ko tagad ved šurp! Sa- kumpušais vecis, kas nāk kopā ar tiem, ir Jautrais Džims Ficsaimons - Amerikas labākais treneris. Viņš ved Vudvorda zirgus. Lielākā daļa no tiem šajās sacensībās uzvarēs. Vienkārši skaties uz turieni, bet es pavērošu mūsu draugus. Mēs nedrīkstam izrādīt, ka īpaši interesējamies par viņiem. Kas tad mums tur ir? Staļļa puisis ved Tramīgo Smaidu, un - kā tad! - arī Badijs ir tur, un mans vecais draugs Plānprātis skaistā, violetā kreklā. Kā allaž švītīgs. Zirgs izskatās labi. Spēcīgs. Viņi noņēma tam no muguras segu, bet šķiet, ka zirgam aukstums nepatīk. Spārdās kā traks, staļļa puisis karājas iemauktos. Cerēsim, ka neiespers misteram Pizaro pa ģīmi. Badijs to savaldīja, nu ir nomierinājies. Badijs pietur kāpsli, lai puisis tiek seglos. Zirgu ved uz skrejceļu. Patlaban tas lēni rikšo uz skrejceļa tālāko galu - tur ir viens no stabiņiem, kas iezīmē pirmo astotdaļjūdzi. Tagad tie blēži izvelk pulksteņus. Lūkojas apkārt. Pamanīja mūs. Izliecies pavisam nevērīgs, Džeims! Kad zirgs sāks skriet, viņi par mums vairs neliksies zinis. Mjā. Vari atkal pagriezties. Tramīgais jau ir skrejceļa viņā galā, zeļļi pacēluši pie acīm tālskatus, lai vērotu skrējienu. Un tas būs četru astot- daļjūdžu garumā. Pizaro nostājies pie piektā stabiņa.
Bonds pagriezās un pāri margām pavērās uz diviem plecīgajiem vīriem, kuru tālskatos atspīdēja saules zibšņi, abi turēja rokās pulksteņus. Bonds šiem cilvēkiem neticēja, jo zem saules zeltītajām gobām ap viņu stāviem itin kā sabiezēja krēsla.
- Sākas skrējiens! - Tālumā Bonds redzēja brūno zirgu slaidi apmetam loku un pagriežamies, lai pa garo ceļa posmu skrietu taisni uz viņu pusi. Sākumā nekas nebija saklausāms, bet tad kļuva dzirdama klusa pakavu duna, kas ātri tuvojās, kļūdama arvien skaļāka, un zirgs skrejceļa galā tieši viņiem pretī apmeta loku, lai trauktos atpakaļ un veiktu pēdējo astot- daljūdzi.
Kad brūnis aizzibēja garām, Bondam pār muguru pārskrēja trīsas - zirga zobi bija atņirgti, acis no piepūles šķita mežonīgas, spožie sāni ātri cilājās, no platajām nāsīm kā garaiņi kūpēja dvaša. Staļļa puisis zirga mugurā bija sakumpis kā kūkumu uzmetis kaķis, atspēries pret kāpšļiem un noliecis seju tik zemu, ka tā gandrīz skāra zirga kaklu. Kad zirgs ar jātnieku bija garām, skaņas pieklusa un zemē nobira gaisā uzspertie kukuržņi, Bonda skatiens pievērsās skrējiena vērotājiem - tie pieliecās, un viņš redzēja abu rokas strauji pašaujamies lejup, lai reizē apstādinātu hronometrus.
Leiters paraustīja Bondu aiz rokas, un viņi bezrūpīgā solī devās uz mašīnas pusi.
- Zirgs skrien sasodīti labi, - Leiters ieminējās. - Ātrāk, nekā jebkad skrējis īstais Tramigais Smaids. Man nav ne jausmas, kāds bija uzrādītais laiks, bet šis zirgs drāzās pa skrejceļu kā apsvilis. Ja tas sacensībās skries tāpat, tad neapšaubāmi būs pirmais. Turklāt Tramīgajam būs sešu mārciņu handikaps, ņemot vērā, ka šajā gadā tas nevienās sacīkstēs nav uzvarējis. Un tā ir vēl papildu priekšrocība. Tagad iesim un iekodīsim kārtīgas brokastis. Man radusies ēstgriba, skatoties uz tiem blēžiem tik agrā rīta stundā. - Tad, it kā runātu pats ar sevi, viņš klusi piemetināja: - Pēc tam iešu apspriesties ar jātniekmeistaru Belu un papētīšu, par kādu summu viņš ir gatavs piedalīties sacensībās ar viltus zirgu un riskēt, ka tiks diskvalificēts.
Pēc brokastīm, kuru laikā Leiters pastāstīja vairāk par saviem plāniem, Bonds aizvadīja diku rīta cēlienu, bet pēc tam hipodromā paēda pusdienas un vēroja visai viduvējus zirgus, jo Leiters bija ieteicis noskatīties sacensību pirmās pēcpusdienas skrējienus.
Diena bija brīnumskaista, un Bonds ziņkāri ieklausījās Saratogas dīvainajā izloksnē, kuru veidoja Bruklinas un Kentuki sajaukums, un vēroja eleganto burzmu. Sa- cīkšu zirgu īpašnieki un viņu draugi pulcējās pie koku apēnotajiem aplokiem, kur tiek slēgtas derības, un uz lielā ziņojumu tablo, spožām gaismām plaiksnīdami, slīdēja paziņojumi par rezultātiem un iemaksām. Zirgi netraucēti sāka skrējienus no vārtiem, kurus visus reizē atrāva vaļā traktors, mazā dīķītī peldēja seši gulbji un noenkurotā kanoe laiviņa, un visur kā papildu eksotika rēgojās nēģeri, kuri, kaut gan nemēdz būt žokeji, Amerikā allaž redzami zirgu sacīkstēs.
Varētu domāt, ka te sacīkstes ir organizētas labāk nekā Anglijā. Šeit šķietami bija mazāk iespēju blēdīties, jo drošības pasākumu it kā bija vairāk, taču - par spīti visam - Bonds zināja, ka nelegālie bukmei- keri, izmantodami telefona sakarus, izziņo katru sacīkšu rezultātus pa visu valsti un apcērp totalizatora izredzes līdz pat 20-8-4, divdesmit pret vienu par uzvaru, astoņi pret vienu par pirmo vai otro vietu, četri pret vienu par jebkādu vietu, un miljoniem dolāru ik gadu nonāk pie gangsteriem, kuriem zirgu skriešanās sacīkstes ir tikai viens no peļņas avotiem - tāpat kā prostitūcija vai narkotikas.
Bonds nolēma pārbaudīt sistēmu, kura bija padarījusi slavenu Čikāgas O'Braienu. Viņš izdarīja iemaksas par katru spēcīgo pretendentu - "zīmējās", kā šo rīcību nodēvēja biļešu pārdevējs, kura pakalpojumus šis vīrs izmantoja, - un pirmās sacīkšu dienas beigās pēc astotā skrējiena bija vinnējis piecpadsmit dolārus un dažus centus. Bonds devās projām kopā ar pārējiem skatītājiem, viesnīcā nomazgājās zem dušas, mazliet nosnaudās un pēc tam uzmeklēja kādu restorānu tūlīt aiz zirgu tirgus ringa. Tur viņš pavadīja apmēram stundu, izgaršodams burbonu kopā ar vietējo ūdeni - dzērienu, ko Leiters bija ieteicis pamēģināt, jo tas sacīkšu laikā esot īpaši iecienīts. Bondam gan šķita, ka ūdens nācis no krāna aiz bāra letes, bet Leiters bija apgalvojis, ka īstie lietpratēji uzstājot, lai ūdens tiktu ņemts no kādas īpašas attekas upes augštecē, kur tas esot vistīrākais. Bārmenis nelikās pārsteigts, kad Bonds prasīja šo ūdeni, un aģents jutās uzjautrināts par tādu atjautību. Pēc tam Bonds apēda gluži pieņemamu bifšteku un, izdzēris vēl vienu dīvainā dzēriena glāzi, devās uz zirgu tirgu, kur bija norunājis tikties ar Leiteru.