Zirgu izsole notika aiz balti krāsota dēļu žoga - ringu sedza jumts, bet tam nebija sienu, un gar malām solu rindas veidoja apli, saslēgdamās ap ūtrupnieka paaugstināju - mu, ko norobežoja sudrabkrāsas virves. Kad neona lampu apgaismotajā ringā tika ievests kārtējais zirgs, ūtrupnieks - draudīgais Svainbrouds no Tenesijas - pastāstīja kustoņa dzīvesgājumu un nosauca sākumcenu, kura, viņaprāt, varētu iekārdināt sanākušos, bet pēc tam ritmiskā, dziedošā balsī sāka zirgu slavēt, dzīdams cenu uz augšu pa simtam vien. Viņam palīdzēja divi frakās tērpti vīri, kuri staigāja pa eju starp soliem, lai pamanītu ik galvas mājienu vai paceltu zīmuli tur, kur sēdēja smalki ģērbtie zirgu kārotāji vai viņu aģenti.
Bonds apsēdās aiz izģindušas sievietes, kura bija tērpusies vakarkleitā un ūdeļ- ādas apmetnī; ikreiz, kad viņa pacēla roku, lai piedalītos vairāksolīšanā, ap plaukstas locītavu šķindēja un spīdēja aproces. Sievietei līdzās sēdēja vīrietis baltos vizītsvārkos, apsējis tumšsarkanu kaklasaiti, un garlaikojās. Tas varēja būt dāmas vīrs vai viņas zirgu treneris.
Nākamais ringā tika ievests tramīgs bēris, kuram uz sāniem bija nevīžīgi uztriepts numurs 201. Sākās uzlielīšana dziedošajā balsī.
- Sākumcena seši tūkstoši, vai tur piedāvā septiņus? Septiņi tūkstoši un trīs simti… un četri… un pieci… Tikai septiņ- arpus tūkstoši par tik izskatīgu Tehe- rānas kumeļu? Astoņi tūkstoši, paldies, ser! Un vai kāds piedāvās deviņus? Astoņi tūkstoši un pieci simti, kas piedāvās deviņus? Astoņi un seši simti… septiņi… kurš sola vairāk?
Klusums, noklaudzēja ūtrupnieka āmurs, neviltota pārmetuma pilns skatiens tika pārlaists solu rindām, kur sēdēja bagātnieki.
- Ļautiņi, šis divgadīgais lops ir pārāk lēts. Esmu pārdevis daudzus balvu ieguvējus, bet par tik mazu naudu gan ne! Astoņi tūkstoši un septiņi simti… Kurš sola deviņi? Kur ir deviņi, deviņi, deviņi? (Kārnā roka ar daudzajiem gredzeniem un rokassprādzēm izvilka no somas bambusa zīmuli ar zelta uzgali, lai uzskribelētu kādas aplēses uz programmas, kurā Bonds varēja saskatīt: "Saratogas 34. gadskārtējā izpārdošana. Nr. 201. Bērs ērzelis." Sievietes alvaskrāsas acu skatiens pāri sudrabotajām virvēm pavērās zirga elektrizēti satrauktajās acīs, un viņa pacēla zeltā kalto zīmuli.) Deviņi tūkstoši, tiek piedāvāti deviņi, vai kāds grib solīt desmit? Vai kāds palielinās cenu, kurš sola deviņtūkstoš simt… deviņtūkstoš simt… deviņtūkstoš simt? (Klusumbrīdis, pēdējais jautājošais skatiens pār pilnajām balto sēdekļu rindām, tad noklaudzēja āmurs.) Pārdots par deviņiem tūkstošiem dolāru! Paldies, kundze!
Apkārtējo galvas pagriezās un kakli pastiepās, bet sieviete, savilkusi seju vienaldzīgā grimasē, kaut ko sacīja vīrietim, kurš sēdēja viņai blakus; vīrietis tikai paraustīja plecus.
Divsimt pirmais numurs - bērais kumeļš - tika izvests no ringa, un viņa vietā trīsēdams nostājās divsimt otrais, izbijies no gaismām, nepazīstamo seju mūra visapkārt un svešo smaržu jūkļa, kas cēlās augšup kā migla.
Bonds sajuta kustību solā sev aiz muguras. Pie viņa vaiga noliecās Leitera seja, un drauga mute iečukstēja ausī: - Darīts! Tas maksāja trīs tūkstošus, bet puisis apņēmās spēlēt dubultspēli. Tiks pārkāpti noteikumi - pēdējā astotdaļjū- dzē, īsi pirms izrāviena. Ak. tētīt! Tiksimies no rīta! - Balss apklusa, bet Bonds, pat nepalūkojies atpakaļ, vēl brītiņu vērās apkārt, pēc tam piecēlās un lēnām devās uz viesnīcu. Soļodams zem gobām, viņš piepeši sajuta žēlumu pret nepazīstamo jātnieku, kuru dēvēja par Tinkšķi Belu un kuram nāksies piedalīties tik bīstamā spēlē. Un arī pret lielo brūni, ko sauca par Tramīgo Smaidu un kurš ar viltu bija iemānīts starp legālajiem sacensību dalībniekiem, un tagad, pēc citas blēdīgas vienošanās, tam nāksies pārkāpt noteikumus.
12. nodala
CĪNA PAR GALVENO BALVU
Bonds sēdēja tribīnēs un īrētā tālskatī lūkojās, kā Tramīgā Smaida īpašnieks tiesā krevetes.
Gangsteris sēdēja restorāna nodalījumā četras rindas zemāk. Viņam pretī bija novietojies treneris Rožainais Badijs, kurš apdomīgi stūma mutē Frankfurtes desiņas ar skābiem kāpostiem, uzdzerdams alu no māla krūzes. Lai gan ari lielākā dala pārējo galdiņu bija aizņemti, tieši ap šo rosījās divi viesmīļi, un pat zāles pārzinis grozījās turpat, lai pārbaudītu, vai klients ir apmierināts.
Pizaro izskatījās tieši pēc tāda gangstera, kādus tos attēlo komiksos. Viņa galva izskatījās kā piepūsts balons, kura vidū iespiesti vaibsti - divas sīkas ačeles, divi melni nāsu caurumi, mitras, savilktas, sārtas lūpas virs kaut kā attāli līdzīga zodam. Resnās miesas bija iespīlētas brūnā uzvalkā un baltā kreklā ar stīvinātu apkaklīti, ap kuru vijās izšūta šokolādes krāsas kaklasaite. Notika gatavošanās pirmajam skrējienam, taču Pizaro par to nelikās ne zinis, jo bija ar aizņemts ēdiena baudīšanu, ik pēc brītiņa ielūkodamies otra vīrieša šķīvī, it kā gribētu pasniegties pāri galdam un pakampt kaut ko ari no tā.