Rožainais Badijs bija plecīgs, smagnējs vīrs ar četrstūrainu un neizteiksmīgu pokera spēlmaņa seju, kurā, dziļi iegrimušas dobumos zem retajām, taisnajām uzacīm, rēgojās blāvas acis. Viņš bija uzvilcis plāna, svītrota indiešu kokvilnas auduma uzvalku un apsējis tumši zilu kaklasaiti. Rožainais ēda lēnām un reti atrāva skatienu no šķīvja. Beidzis ieturēties, viņš izvilka sacīkšu programmu un sāka to pētīt, uzmanīgi pāršķirot lapas. Kad zāles pārzinis pienāca un piedāvāja ēdienkarti, šis vīrs, ne- atraudamies no programmas, tikai īsi papurināja galvu.
Līdz mirklim, kad tika atnesta milzīga saldējuma porcija, Pizaro bakstīja zobus, bet pēc tam atkal nolieca galvu un sāka ātri stūķēt karoti pēc karotes savā mazajā mutītē.
Bonds nesteidzīgi aplūkoja abus vīrus tālskatī un pabrīnījās vien. Ar ko viņiem izdevies visus tā iebiedēt? Bonds atminējās saltos, idejai uzticigos krievus, kuriem patika spēlēt šahu, nevainojamos, bet neirotiskos vāciešus, klusos un bīstamos spiegus no Centrāleiropas. Un arī vīrus no pašu dienesta - visādā ziņā izcilus, jautrus veiksmes algotņus, kuri riskēja ar savām dzīvībām par tūkstoš mārciņām gadā. "Salīdzinot ar tādiem cilvēkiem," Bonds nolēma, "šie ļautiņi spēj rosināt vienīgi nenobriedušu pusaudžu fantāziju."
Tika izziņoti trešā skrējiena rezultāti, un tagad līdz galvenās balvas izcīņai atlika vairs tikai pusstunda. Bonds nolika tālskati un paņēma programmu, gaidīdams uz lielā tab- lo skrejceļa otrā pusē iedegamies gaismas un uzplaiksnām burtus, kad tiks ziņots par iemaksām totalizatorā un izredzēm.
Viņš vēlreiz pārskatīja noteikumus. "Otrā diena. 4. augusts," vēstīja programma. "Lielās balvas izcīņa. Kopapjoms 25 000 dolāru. 52 skrējieni. Trīsgadīgiem zirgiem. Par katra dalībnieka reģistrēšanu, kurš nominēts sacīkstēm, jāmaksā 50 dolāru. Iesācējiem, kas piedalās pirmoreiz, jāmaksā vēl papildus 250 dolāri. No 25 000 dolāru, kas ir balvu fondā, par otro vietu tiek izmaksāti 5000 dolāri, par trešo - 2500, par ceturto - 1250 dolāri. Balva tiek pasniegta uzvarējušā zirga īpašniekam. Jānoskrien viena jūdze un ceturtdaļa." Tālāk sekoja saraksts ar divpadsmit zirgu, to īpašnieku, treneru un žokeju vārdiem, kā arī "Morning Line" prognozētie rezultāti.
Abiem vispāratzītajiem favorītiem, mistera K. V. Vaitnija zirgam Atgriezies, kuram bija pirmais numurs, un mistera Viljama Vudvorda Aizlūgumam, kurš startēja ar trešo numuru, tika paredzētas apmēram līdzīgas izredzes - seši pret četri. Mistera Pizaro Tramīgais Smaids ar treneri R. Badiju un žokeju T. Belu bija pieminēts kā pēdējais - ar prognozi piecpadsmit pret vienu. Un ar desmito numuru.
Bonds, pagriezies uz nožogotā restorāna pusi, atkal ielūkojās tālskati. Abi viri jau bija aizgājuši. Bonda acis pievērsās gaismas tablo otrpus skrejceļam, kur jau sāka zibēt burti un cipari. Patlaban favorīts bija trešais numurs, par kuru likmes tika pieņemtas, derot attiecībā divi pret vienu. Ari zirgam Atgriezies likmju attiecība bija tāda pati. Tramīgā Smaida izredzes tika vērtētas ar divdesmit pret vienu, bet, kamēr Bonds raudzījās uz tablo, noslīdēja līdz astoņpadsmit.
Vairs bija atlikusi tikai ceturtdaļstunda. Bonds atslīga pret sola atzveltni un aizdedza cigareti, vēlreiz pārdomādams Leitera stāstīto un prātodams, vai pasākums varētu izdoties.
Leiters bija sekojis žokejam uz viņa mitekli mēbelētajās istabās un parādījis savu privātdetektīva licenci. Pēc tam aukstasinīgi šantažējis jātnieku, pieprasot izstāties no sacīkstēm. Leiters bija piedraudējis doties pie sacīkšu rīkotājiem un atklāt patiesību, ja Tramīgais Smaids uzvarēs. Tādā gadījumā Tinkšķim Belam vairs nekad nebūtu ļauts piedalīties sacensībās. Tinkšķim esot tikai viena iespēja glābties, un, ja viņš to izmantošot, Leiters apsolīja klusēt par nelegālo zirgu. Tramīgajam Smaidam jāuzvar, bet jātiek diskvalificētam. To varētu panākt, pirms finiša izrāviena pagrūžot tuvāko zirgu, lai itin kā traucētu tam uzvarēt. Par rezultātu varētu strīdēties, bet protests tiktu apmierināts. Tik pieredzējušam žokejam kā Bels nenāktos grūti pēdējā mirkli visu nostrādāt tā, lai paliktu iespēja skaidroties ar darba devējiem un apgalvot, ka pārkāpums noticis, pārāk aizrautīgi jājot, ka otrs zirgs spiedis viņu uz kreiso pusi un Tramīgais Smaids paklupis. Tā kā žokejam nav nekādas intereses zaudēt Pizaro viņam par uzvaru bija apsolījis vēl papildus tūkstoš dolāru), šis gadījums tiktu uzskatīts par vienu no tām neveiksmēm, kādas gadās katrās sacīkstēs. Leiters bija iedevis Tinkšķim tūkstoš dolāru un pateicis, ka nežēlošot vēl divus, ja žokejs izdarīs visu, kā piekodināts.
Un Bels bija pārdevies. Tikai pieprasījis, lai šie divi tūkstoši viņam tiktu iedoti tajā pašā dienā pēc sacensībām peldu iestādē, kurā viņš ik vakaru ejot karsēties uz dūņu un sēra vannām, lai nodzītu svaru. Pulksten sešos. Un Leiters apsolīja to izdarīt. Tagad Bondam kabatā atradās šie divi tūkstoši - viņš bija negribīgi piekritis palīdzēt Leiteram un aiziet uz peldmāju, lai nodotu naudu, kad Tramīgais Smaids būs sacīkstēs zaudējis.
Vai tas notiks?
Bonds atkal paņēma tālskati un pavērsa pret skrejceļu. Viņš pamanīja, ka pie stabiņiem, kas apzīmē ik ceturtdaļjūdzi, uzstādītas automātiskās kinokameras, kas uzņem visu skrējienu. Filma sacīkšu rīkotājiem būs pieejama jau dažu minūšu laikā pēc katra skrējiena. Pēdējā bija ierīkota tieši finiša stabiņā - tā ierakstīs visu skrējiena beigās notiekošo. Bondam pār muguru pārskrēja satraukuma drebuļi. Aizritēja vēl piecas minūtes, un tika sakārtoti starta vārti, kuri atradās simt jardu attālumā no viņa, kreisajā pusē. Kad zirgi būs apskrējuši apli, paliks vēl tikai pēdējā astotdaļjūdze lidz finiša stabam, kurš atradās tieši zem viņa. Bonds pavērsa tālskati pret lielo tablo. Ne favorītu, ne Tramīgā Smaida vērtējumā nebija nekādu izmaiņu. Bet tur jau, viegli dīžādamies, rikšoja zirgi. Parādījās pirmais numurs, Atgriezies, viens no atzītajiem favorītiem. Tas bija liels melnis, kura mugurā sēdēja Vaitnija staļļiem raksturīgajās krāsās - gaišzilā un brūnā - tērpies žokejs. Tad publika uzgavilēja otram favorītam Aizlūgumam - naskajam Vudvorda pelēcim - un sarkani baltajā ģērbtajam slavenajam jātniekam Belēram Stadam. Pēdējais rindas galā gāja lielais, kastaņbrūnais zirgs ar gaišo purnu un baltajām kājām - izskatījās, it kā visās četrās būtu uzvilktas zeķes. Bālais žokejs bija ietērpies violeta zīda kreklā ar melnu rombu gan uz krūtīm, gan uz muguras.