- Es zinu. Žokejs sabojāja mūsu izredzes. Kas ir?
- Nav naudas, - Bonds attrauca.
Līnijas viņā galā iestājās klusums.
- Labi, - spiedzīgā balss pēc brīža noteica. - Sāksim visu no gala. Es pa telegrāfu nosūtīšu tūkstoti, kuru biju jums paspēlējis. Vai atceraties?
-Jā.
- Palieciet pie telefona! Pēc dažām minūtēm piezvanīšu un pateikšu, ko darīt tālāk. Kur esat apmeties?
Bonds paskaidroja.
- Lai iet. Naudu saņemsiet no rīta. Es drīz zvanīšu. - Savienojums pārtrūka.
Bonds aizsoļoja līdz reģistrācijas galdam un aplūkoja vitrīnu ar brošētām grāmatām. Šo cilvēku sīkumainība, domājot par to, lai katrs cents izskatītos iegūts likumīgā ceļā, Bondā izraisīja gan vieglu jautrību, gan arī cieņu. Viņiem, protams, bija taisnība. Kur lai viņš, anglis, tiek pie piectūkstoš dolāriem, ja ne spēlējot? Un kāda varētu būt nākamā spēle?
Telefons aicinoši iedūcās, Bonds iegāja kabīnē, aizvēra durvis un nocēla klausuli.
- Tas esat jūs, Bond? Tad klausieties uzmanīgi! Jums jādodas uz Lasvegasu. Brauciet uz Ņujorku un kāpiet lidmašīnā. Biļete uz mana rēķina. Vispirms lidojiet uz Losandželosu, no turienes ar iekšzemes reisu - uz Lasvegasu. Jums būs rezervēts numurs "Tiārā". Iepazīstieties ar apkārtni un - tagad klausieties īpaši uzmanīgi - ceturtdienas vakarā, kad pulkstenis rādīs tieši piecas minūtes pāri desmitiem, jūs pieiesiet pie vidējā no trim "Tiāras" blekdžeka galdiem tajā telpas pusē, kura atrodas tuvāk bāram. Vai skaidrs?
-Jā.
- Apsēdieties un spēlējiet uz visaugstākajām likmēm. Piecas reizes. Pēc tam celieties augšā un pametiet galdu. Vairāk nespēlējiet. Vcii dzirdējāt?
-Jā.
- Jūsu čeks tiks apmaksāts "Tiārā". Pēc spēles turpiniet grozīties tuvumā un gaidiet tālākos rīkojumus! Vai ielāgojāt? Atkārtojiet!
Bonds atkārtoja.
- Labi, - kuprītis novilka. - Nerunājiet lieku un nekļūdieties! Mums nepatīk kļūdas. Pats varēsiet par to pārliecināties, izlasot rītdienas avīzes.
Atskanēja kluss klikšķis. Bonds nolika klausuli vietā un domīgs devās pāri zālājam uz savu numuru.
Blekdžeks! Tā pati kopš bērnības pazīstamā "acīte". Bonda atmiņā atausa lielās tējas dzeršanas vienaudžu rotaļistabās, kad pieaugušie skaitīja un lika kaudzītēs krāsainos žetonus, lai katram bērnam tie tiktu viena šiliņa vērtībā; satraukums, ar kādu tika atklāts desmitnieks un dūzis, jo tad pienācās divkārša izmaksa; trīsas, kas pārskrēja mazā cilvēka mugurai, ņemot vēl vienu kārti, kad rokā jau bija septiņpadsmit punkti.
Un tagad Bondam jāatgriežas pie šīs bērnistabas spēles. Tikai šajā reizē kārtis dalīs blēdis, bet krāsainie žetoni būs trīssimt mārciņu vērtībā. Viņš bija pieaudzis, un šī būs pieaugušo spēle.
Bonds atlaidās gultā un vērās griestos. Gaidot Fēliksu Leiteru, viņa domas jau bija aizsteigušās uz slaveno spēļu pilsētu, gremdējoties minējumos, kā tur viss notiks un vai bieži izdosies tikties ar Tifāniju Keisu.
Plastmasas pelnutraukā bija sakrājušies pieci cigarešu gali, kad Bonds beidzot izdzirda ārpusē uz grantētās takas klibojošā Leitera soļus. Abi kopā viņi devās pāri mauram pie studiljaka. Kad mašīna izbrauca alejā, Leiters sāka stāstīt par jaunākajiem notikumiem.
Mirdzošās bandas locekļi - Pizaro, Badijs, Vints un Kids - esot nozuduši, arī Tramīgais Smaids pa galvu pa kaklu konteinerā aizgādāts atpakaļ uz Nevadas rančo.
- Šajā lietā jau ir iesaistījies FIB, - Leiters sacīja. - Taču tas ir tikai viens īsais stāsts kopotajos rakstos, kas viņiem tur jau sarakstīti par Mirdzošo bandu. Jāteic, ka tu esi vienīgais aculiecinieks, kas varētu kaut ko pateikt par abu apbruņoto gangsteru identitāti, tāpēc es brīnīšos, ja viņi nopietni nodarbosies ar Pizaro un viņa zirgu. Drīzāk jau FIB to atstās manā un manas aģentūras ziņā. Runāju ar aģentūras vadību, un priekšniecība man lika doties uz Vegasu, lai izdibinātu, kur apglabāts īstais Tramīgais Smaids. Būs jāpārbauda nelaiķa zobi. Kā tev tas patīk?
Bonds nepaguva neko pateikt, jo mašīna apstājās pie "Paviljona" - Saratogas vienīgā smalkā restorāna. Abi izkāpa un nodeva mašīnu durvju sargam, lai iebrauc stāvvietā.
- Tas gan labi, ka varam atkal kopā ieturēties, - Leiters priecājās. - Tu nekad vēl nebūsi ēdis tādu ceptu Mēnas omāru ar kausētu sviestu, kādu pasniedz šeit. Taču tas garšotu vēl daudz labāk, ja pie blakus galdiņa nesēdētu neviens no Spengu puišiem, gremodams spageti ar Karūzo mērci.
Tā kā jau bija vēls, vairums pusdienotā- ju bija beiguši ēst un devušies uz zirgu izsoli. Viņiem tika galdiņš zāles stūrī, un Leiters piekodināja viesmīlim, lai ar omāru nesteidzas, bet sākumam atnes divus sausos martini ar "Cresta Blanca"vermutu.
- Tātad tavs ceļš tagad ved uz Lasvegasu, - Bonds ieminējās. - Tā gan ir jocīga sagadīšanās! - Viņš izstāstīja Leiteram par sarunu ar Greizo Trī.
- Nekā nebija, - Leiters atbildēja. - Tā nav nekāda sagadīšanās. Mums abiem nākas staigāt nelāgus ceļus, bet sliktie ceļi ved uz slikto pilsētu. Man vēl šeit, Saratogā, ir šis tas padarāms. Un jāuzraksta kaudze atskaišu. Strādājot pie Pinkertona, puse dzīves jāveltī ziņojumu rakstīšanai. Taču nedēļas beigās noteikti būšu Lasvegasā un izostīšu apkārtni. Es gan Spengiem pie deguna nevarēšu tikties ar tevi tik bieži, cik gribētos, taču mēs laiku pa laikam varētu apmainīties zīmītēm, - viņš piemetināja. - Mums Lasvegasā ir viens uzticams cilvēks. Aģents. Taksometra šoferis. Viņu sauc Ka- reo. Ernijs Kareo. Lāga zellis, aizsūtīšu ziņu, ka tu ieradīsies, un viņš par tevi parūpēsies. Ernijam zināmas visas šīs pilsētas baumas un tenkas. Viņš var pastāstīt pat to, kur atrodami labākie vienroči bandīti - spēļu automāti, kuri ļauj visvairāk nopelnīt. Jo ziņas par šādiem automātiem tiek turētas noslēpumā, tās šajā sasodītajā pilsētā ir visai vērtīgas. Kamēr tu, puis, neesi redzējis šo pilsētu, tu neesi redzējis neko! Veselas piecas jūdzes ar spēļu zālēm. Neona reklāmas, kuru gaismā Brodvejs izskatās kā bērnu Ziemsvētku eglīte. Montekar- lo! - Leiters nicīgi nosprauslājās. - Miglas pūšana acīs!