2. nodala
DĀRGAKMEŅU KVALITĀTE
- Nespiediet to tik stingri! Iespraudiet vietā! - M. nepacietīgi izrīkoja.
Džeimss Bonds klusībā atgādināja sev kādu no nodaļas priekšnieka izteikumiem par M., bet pēc tam atkal pacēla uz galda nokritušo juveliera lupu un no jauna mēģināja to iestiprināt labās acs dobumā.
Kaut gan bija jūlija beigas un telpa pielijuši saules stariem, M. bija iededzis galda lampu un pagriezis to tā, lai gaisma apspīdētu Bondu. Aģents pacēla dzidro, apslīpē- to akmeni un turēja to pret gaismu. Viņš pagrozīja to starp pirkstiem, un akmens uzšķīla visas varavīksnes krāsas, no šķautnēm atstarodams tādu spožumu, ka apžilba acis.
Bonds izņēma lupu no acs dobuma un mēģināja izdomāt, ko tagad sacīt.
M. jautājoši pavērās viņā.
- Skaists akmens, ko?
- Burvīgs, - Bonds atbildēja. - Un droši vien maksā kaudzi naudas?
- Tikai dažas mārciņas par slīpējumu, - M. sausi atteica. - Jo šis ir tikai kvarcs. Tā, palūkosim vēl.
M. ieskatījās sarakstā, kas atradās uz galda, un izvēlējās kādu zīdpapīrā ietītu akmeni, pārbaudīja tam pievienoto numuru, atlocīja papīru un pasniedza sainīti Bondam.
Bonds atlika kvarca gabaliņu atpakaļ un paņēma nākamo akmeni.
- Jums viegli runāt, ser, - viņš sacīja, uzsmaidīdams M. - Jūsu rīcībā ir apraksts. - Bonds atkal ievietoja lupu acs dobumā un pacēla dārgakmeni - ja tas bija dārgakmens - tuvāk gaismai.
"Šajā gadījumā," viņš prātoja, "šaubām nevajadzētu būt." Arī šim akmenim bija trīsdesmit divas šķautnes augšpusē un divdesmit četras apakšpusē - briljanta slīpējums, divdesmit karātu, taču šim pašās dzīlēs dega tāda kā balti zila liesmiņa, un no šiem dziļumiem šķilās žilbinoši daudzkrāsu atstari, kas dūrās acī kā adatas. Ar kreiso roku Bonds atkal izņēma no zīdpapīra kvarca gabaliņu, lai salīdzinātu atdarinājumu ar dimantu, un novietoja abus zem lupas. Līdzās žilbinošajam briljantam tas likās tikai nedzīvas, gandrīz vai necaurspīdīgas vielas skamba, un varavīksnes krāsas, kuras Bonds bija saskatījis tikai pirms dažām minūtēm, tagad šķita vulgāras un duļķainas.
Bonds nolika kvarca gabaliņu un vēlreiz ieskatījās dimanta sirdī. Tagad viņš spēja saprast to kaislību, ko dimanti gadu simteņiem iedvesuši cilvēkos, - šo bezmaz vai seksuālo mīlestību, ko pret tiem juta ļautiņi, kuri tos tirgoja, slīpēja un lietoja. Tā bija tīra skaistuma vara, pilnīga kā patiesība, kā dievišķā autoritāte, kura citas materiālās lietas - gluži kā šo kvarca gabaliņu - padarīja tik ikdienišķas kā māls. Šo dažu minūšu laikā Bondam izdevās izprast mītu, kas saistās ar dimantiem, un viņš apjauta, ka nekad neaizmirsīs to, ko bija piepeši saskatījis šī akmens sirdī.
Bonds nolika dārgakmeni atpakaļ uz zīdpapīra un Jāva juveliera lupai iekrist plaukstā. Tad viņš ielūkojās M. nogaidošajās acīs.
- Jā, - Bonds novilka. - Skaidrs.
M. atgāzās krēslā.
- Par to runāja Džeikobijs, kad es viendien kopā ar viņu pusdienoju "Dimantu Korporācijā", - M. sacīja. - Džeikobijs stāstīja, ka ari man, ja es iesaistītos šajā dimantu lietas izmeklēšanā, būšot vispirms jālūko izprast, kas ir tā visa pamatā. Ne jau tikai nauda, ne tikai dimantu īpašā vērtība inflācijas laikā, arī ne sentimentālā saikne un mode, iestrādājot dimantus saderināšanās gredzenos un tamlīdzīgi. Viņš man parādīja to pašu, ko es nupat parādīju jums. Un, - M. piemetināja, tikko jaušami uzsmaidīdams Bondam, - ja jums vajadzīgs mierinājums, tad ziniet, ka es tāpat sākumā iekritu ar to kvarcu.
Bonds neko neatbildēja.
- Tagad pārlūkosim pārējos, - ierosināja M. Viņš norādīja uz veselu kaudzi papīra sainīšu. - Es teicu, ka gribu aizņemties dažus paraugus. Viņi neiebilda. Visu šo viņi šorīt atsūtīja uz manu māju. - M. ieskatījās sarakstā, attina kādu sainīti un piebīdīja to tuvāk Bondam. - Tagad jūs redzēsiet vēl kaut ko labāku. Tas saucas "Balti zilais vilinājums". - M. norādīja uz lielu dimantu tieši pretī Bondam. - Un šis te ir "Kristāla smaile" - desmit karāti, filigrāns slīpējums. Lielisks akmens, bet tā vērtība nesasniedz pat pusi no "Vilinājuma" cenas. Paverieties te, uz šo mazliet blāvāko, iedzelteno dzīsliņu! Nākamo es jums parādīšu "Kapuci" - tam ir mazliet brūngana nokrāsa - tā apgalvoja Džeikobijs, lai gan es, sasodīta būšana, neko tamlīdzīgu nespēju saskatīt. Šaubos, vai kāds to var - ja nu vienīgi eksperti.
Bonds paklausīgi aplūkoja "Kristāla smaili" un pārējos briljantus, ar kuriem M. viņu iepazīstināja nākamās ceturtdaļstundas laikā - veselu sēriju krāsainu dārgakmeņu, kas mirdzēja rubīnsarkanos, zilos, sārtos, dzeltenos, zaļos un violetos toņos. Galu galā M. izvilka sainīti ar mazākiem akmentiņiem, kuriem bija kāda vaina vai arī ne pārāk skaista krāsa. - Šie ir rūpnieciskie dimanti. Akmeņu kvalitāte - kā viņi mēdz teikt - neesot atbilstoša prasibām! Tādus izmanto dažādiem griežņiem un citur. Taču tie nebūt nav noniecināmi. Amerika tikai pagājušajā gadā vien iepirka šos akmentiņus piecu miljonu mārciņu vērtībā, turklāt tas ir tikai viens no tirgiem. Brons- tīns stāstīja, ka šādi akmeņi tikuši izmantoti Sengotarda tuneļa urbšanai. Arī, izgatavojot zobārstu urbjus, tiek izmantoti sīki dimantiņi. Tas ir cietākais materiāls pasaulē. Mūžīgs.
M. izkratīja pīpi un sāka to no jauna piepildīt.
- Un tagad jūs par dimantiem zināt tikpat daudz, cik es.
Bonds, atzvilis krēslā, izklaidīgi noraudzījās zīdpapīra vīstoklīšos un mirdzošajos dārgakmeņos, kuri bija izkaisīti uz M. galda sarkanās ādas. Viņš netika gudrs, par ko īsti ir runa.
Pret kārbiņu nošvīkstēja sērkociņš, un Bonds vēroja, kā M. aizkūpina tabaku pīpes galviņā, bet pēc tam iebāž kastīti atpakaļ kabatā. M. ieslīpi atgāzās atpakaļ ar visu krēslu - šī poza, viņaprāt, mudināja uz domāšanu.