Выбрать главу

-  Nav slikti, - Bonds noteica.

Tika atnestas pusdienas, un abi sāka ēst.

-   Ielāgo, - Leiters starp diviem omāra ga­ļas kumosiem sacīja, - krupjē vajadzēja zi­nāt, kas notiks, ja viņš tiks pieķerts ar ro­ku kasē. Lasvegasas kazino tiek likti lietā visādi triki. Pievērs uzmanību griestu ap­gaismojumam. Varen moderns. Galdus ap­spīd stari no caurumiem griestos. Spilgta gaisma, nekādu atspīdumu no sāniem, kas žilbinātu acis klientiem. Paveries vēlreiz, tad redzēsi, ka no dažiem caurumiem stari nekrīt. Tie tikai šķietami paredzēti apgais­mošanai. - Leiters lēni nogrozīja galvu. - Bet nekā nebija, mans draugs. Augšstāvā pa sliedēm ripo televīzijas kamera un pa šiem caurumiem filmē zāli. Pārbauda, kas notiek pie galdiem. Ja ir iemesls šaubīties par kāda krupjē vai spēlētāja godīgumu, tad šis galds tiek novērots visu vakaru. Ik kārti un ik stiķi novēro zeļļi, kuri klusītēm sēž augšstāvā. Viltīgi, vai ne? Tās kastes taču spēj nofilmēt visu, ja nu vienīgi smar­žas ne. Krupjē to labi zina, taču šis laikam bija cerējis, ka tā kamera novēro kādu citu. Liktenīga kļūda. Un sliktas beigas.

Bonds uzsmaidīja Leiteram.

-   Es uzmanīšos, - viņš apsolīja. - Tikai neaizmirsti, ka man jātiek vēl kādu soli tā­lāk pa to slepeno sakaru kanālu. Līdz pa­šam galam. Patiesībā man būtu jāpiekļūst tavam draugam Serafimo Spengam. Es ne­varu to izdarīt, aizsūtot viņam savu vizīt­karti. Un es tev pateikšu vēl kaut ko, Fē­liks. - Bonda balss skanēja gluži nepie­spiesti. - Esmu noskaities uz šiem brāļiem Spengiem. Man nepatika abi zeļļi kapucēs. Kā tas viens iebelza resnajam nēģerim. Un tās verdošās dūņas. Es neko neteiktu, ja viņš būtu žokeju tikai piekāvis - tāda rī­cība gluži labi iederētos spēlītē "policisti un laupītāji". Bet tās dūņas jau izskatījās pēc garīgas novirzes. Tādēļ esmu apņēmies tikt galā arī ar Pizaro un Badiju. Nezinu, kāpēc to vēlos, bet gribētu tikt galā ar vi­ņiem visiem. - Bonds runāja, itin kā tais­nodamies. - Man likās, ka vajadzētu tevi brīdināt.

-   Labs ir, - Leiters atteica, atstumdams tukšo šķīvi. - Es būšu turpat tuvumā, mē­ģināšu uzrakt tos zobus. Piekodināšu Er- nijam, lai viņš patur tevi acīs. Bet neceri, ka briesmu gadījumā, ja saķersies ar ban­du, varēsi paļauties uz savu advokātu vai britu konsulu. Vienīgā likumsargu firma, kas gādā par tavu drošību, ir "Smits un Vesons". - Leiters uzsita pa galdu ar savu dzelzs āķi. - Labāk iedzersim vēl vienu vis­kiju ar vietējo ūdeni. Tev taču jādodas uz tuksnesi. Šajā gadalaikā tas ir sauss kā kauls un karsts kā elle. Nekādu upju, nedz strautu, no kuriem pasmelt ūdeni. Tev nāksies dzert viskiju ar sodu un pēc tam slaucīt sviedrus no pieres. Tur ēnā ir simt divdesmit grādi. Vienīgā nelaime, ka ēnas jau nemaz nav.

Tika atnests pasūtītais viskijs.

-  Man tevis trūks, Fēliks, - Bonds novil­ka. - Nebūs neviena, kas man pamācītu amerikāņu dzīvesveidu. Starp citu, ma­nuprāt, ar Tramīgo Smaidu tu paveici ellī­gi smalku darbiņu. Kaut tu varētu doties uz Vegasu un patramdīt Spengu-senioru kopā ar mani. Divatā mēs tiktu ar viņu galā.

Leiters sirsnīgi paveras drauga.

-   Strādājot Pinkertona birojā, pašdarbī­ba diemžēl jāaizmirst, - viņš atteica. - Es tāpat vēlētos ķerties šim gangsterim tieši pie rīkles, taču man jāturas likuma ietva­ros. Ja izdotos atrast īstā zirga mirstīgās atliekas, tad viņiem būtu lielas nepatikša­nas. Ar tevi viss ir skaidrs - tu atbrauc, izkaujies ar viņiem un pēc tam naski lai­dies atpakaļ uz Angliju. Viņiem nav ne jausmas, kas tu esi. To, ko zinu es, viņi nekad neuzzinās. Taču man šeit jādzīvo. Ja es sarīkotu pie Spenga šaudīšanos vai traci, no viņa brašuļiem vairs nevarētu glābties ne es pats, ne mana ģimene un draugi. Tie zeļļi neliktos mierā, kamēr bū­tu man ar procentiem atmaksājuši šefam nodarīto. Arī tad, ja es būtu viņu nogali­nājis. It nemaz nav patīkami pārnākt mā­jās un atrast māsas māju nodegušu, bet viņu pašu - tur iekšā. Taču baidos, ka ša­jā zemē tāda izrēķināšanās ir iespējama. Gangsteri nav izmiruši līdz ar Ala Kapo- nes galu. Pietiek ieskatīties slepkavību statistikā. Un Kīfovera ziņojumā. Tagad šie zeļļi netirgojas ar dzērieniem, bet dar­bojas valdībās. Piemēram, Nevadas pa­valstī. Par viņiem raksta avīžnieki. Tiek sacerētas grāmatas un runas. Pat spredi­ķi. Bet, pie velna, - Leiters aprauti iesmē­jās, - varbūt tu Brīvības, Dzimtenes un Skaistuma labad viņus visus apšausi ar savu sarūsējušo bliežamo. Vai tā joprojām ir bereta?

-  Jā, - Bonds atbildēja. - Joprojām bere­ta.

-   Vēl aizvien esi pārliecināts, ka dubult- nulles dod tev tiesības nogalināt?

-  Jā, - Bonds sausi atcirta. - Esmu.

-   Lai tā būtu, - Leiters sacīja, piecelda­mies no galda. - Dosimies nu katrs uz savu gultu, lai pirms šaudīšanās vari atpūtināt acis. Cik noprotu, tev tās būs nepie­ciešamas.

15. nodala

GALVENĀ IELA

Lidmašīna apmeta plašu loku virs zilgi mirdzošā Klusā okeāna, pariņķoja virs Ho­livudas un uzņēma augstumu, lai bez pū­lēm pārlidotu augstākajai zeltainajai Sjer- ras kalnu klintij.

Gar Bonda acīm aizzibēja nebeidzamas, jūdzēm garas avēnijas ar palmām gar ma­lām, kur greznu namu priekšā smaragdza­ļu zālāju vidū bez mitas griezās rasinātāji, izpletušās lidaparātu ražotnes, filmu studi­ju paviljoni ar košu dekorāciju jūkli - tur bija veselas ielas, vesternu uzņemšanai pa­redzēti rančo un tāda kā neliela sacīkšu trase, uz sauszemes stāvēja četrmastu šo­neris dabiskā lielumā, - un tad lidmašīna jau pacēlās virs kalniem, šķērsodama tos, bet pēc tam slīdēdama virs bezgalīgā, sar­kanā tuksneša, kas sākas tūlīt aiz Losan- dželosas.