Bonds atcerējās vīrieti, kurš bija vērojis viņu pie skābekļa bāra.
- Jā, pamanīju gan, - viņš atteica un tad apjauta, cik bezrūpīgu pašu bija padarījis skābeklis.
- Varu likt galvu ķīlā, ka tas zellis patlaban apskata jūsu fotouzņēmumus, - šoferis aizrādīja. - Maciņā bija sešpadsmit milimetru kamera. Tikai jāpavelk vaļā rāvējslēdzējs un jānospiež slēdzis. Viņš noknipsēja no piecdesmit pēdu attāluma. Gan pretskatā, gan sānskatā. Jau šopēcpusdien fotogrāfijas atradīsies Policijas pārvaldē kopā ar to priekšmetu sarakstu, kas atradās jūsu somā. Lai veiktu pārbaudi, vai neesat meklēšanā par kādu noziegumu. Neizskatās, ka jums somā būtu ierocis. Tas var būt pleca maksti. Ja tā ir, tad spēļu namos jūsu tuvumā aizvien atradīsies kāds vīrs ar ieroci. Šovakar pat tiks dots tāds rīkojums. Labāk sargieties no visiem zeļļiem, kuriem būs mugurā žaketes. Šeit neviens tās nevelk, ja nav jāslēpj artilērija.
- Labi, paldies, - Bonds atbildēja, niknodamies pats uz sevi. - Man vajadzēja būt daudz piesardzīgākam. Izskatās, ka šeit viss ir labi noorganizēts.
Šoferis piekrītoši kaut ko norūca un stūrēja tālāk klusēdams.
Viņi palēnām tuvojās galvenajai ielai. Tuksnesīgajā ainavā abpus ceļam, kurā tikai reizumis bija pazibējuši lieli plakāti ar viesnīcu reklāmām, tagad sāka parādīties benzīntanki un moteļi. Mašīna pabrauca garām motelim, pie kura bija uzbūvēts peldbaseins ar caurspīdīgām stikla sienām. Kad viņi atradās blakus baseinam, koši zaļajā ūdenī ienira meitene, un viņas augums tajā sacēla veselu burbulīšu mākoni. Drīz priekšā parādījās degvielas uzpildes stacija ar elegantu ceļmalas restorānu, kas saucās "Benzīnnīca". Plakāts vēstīja: "Atsvaidzinie- ties šeit! Iebaudiet karstmaizītes ar cīsiņiem! Reaktīvos un atomburgerus! Ledus- aukstus dzērienus!" Vairākas mašīnas jau bija piestājušas, tajās sēdošos apkalpoja divdaļīgos peldkostīmos un augstpapēžu kurpēs ģērbušās viesmīles.
Lielā sešu joslu šoseja iestiepās košu, krāsainu zīmju un izkārtņu mežā, kas virmoja karstuma viļņu ezerā. Diena mirdzēja tik tveicīga kā ugunīgs opāls. Uzblīdusi saule sūtīja dedzinošos starus lejup, tie krita taisni uz sakarsušā betona, bet ēnas nebija nekur - ja nu vienīgi zem dažām palmām, kuras auga šur tur apstādījumos pie moteļiem. Pretimbraucošo mašīnu vējstikli un hromētās daļas šķīla tik daudz atspīdumu, ka tie atgādināja automātu kārtas, nemitīgi žilbinot Bondam acis. Viņa krekls jau kļuva slapjš un lipa pie ādas.
- Te sākas vissvarīgākā iela, - šoferis sacīja. - Skaidrs?
- Skaidrs, - Bonds attrauca.
- Pa labi no jums atrodas "Flamingo", - stāstīja Ernijs Kareo, kad abi brauca garām zemai, modernai viesnīcai ar milzīgu neona torni, kurš patlaban nebija apgaismots. - Tūkstoš deviņsimt četrdesmit sestajā gadā to uzcēla Bagsijs Sīgels. Kādu dienu viņš ieradās Vegasā no piekrastes, lai visu izpētītu. Ar lielu naudu, kuru vajadzēja kaut kur ieguldīt. Vegasa bija lielo gangsteru iekārota vieta. Tā bija atklāta pilsēta. Ar azartspēlēm. Likumīgām meitu- mājām. Jauks pamats darījumiem. Nevajadzēja ilgu laiku, lai Bagsijs to apjēgtu. Viņš saskatīja milzu iespējas.
Bonds pasmējās par šo daudznozīmīgo teicienu.
- Jā, ser, - šoferis turpināja. - Bagsijs pamanija izdevību un steidzās to izmantot. Palika šeit līdz četrdesmit septītajam gadam, kad viņa galvā tika iešautas tik daudzas lodes, ka policistiem tā arī neizdevās visas atrast. Un te ir "Smilts". Šo namu dibinājis kāds, kam nav trūcis netīras naudas. Es nezinu, kas viņš tāds ir. Nams tapa pirms dažiem gadiem. Šo zeļļu priekšgalā bija kāds Džeks Intraters. Agrāk viņš esot Ņujorkā bijis policists. Varbūt jūs esat par viņu kaut ko dzirdējis?
- Laikam gan neesmu, - Bonds atbildēja.
- Jā-ā, un tā tur ir Vilbera Klārka "Tuksneša mājvieta". Bet nauda tās ierīkošanai esot nākusi no vecā Klīvlendas-Cincinati grupējuma. Tur tā atkritumu kaudzei līdzīgā celtne ar gludo dzelzs izkārtni ir "Sahā- ra". Jaunākā spēļu elle. īpašnieki oficiāli ir daži sīki spēlmanīši no Oregonas. Dīvaini gan. Atklāšanas vakarā esot zaudējuši piecdesmit tūkstošus dolāru! Vai tas liekas ticami? Uz šejieni, lai izspēlētu kādu spēli, nāk visi lielie dūži, kuriem kabatas pilnas ar dolāriem. Cik es noprotu, veiksmīgos vakaros nauda ripo skanēdama. Te ir tāds vietējais paradums - atklāšanas dienā apmeklēt sāncenša spēļu namu, lai paskatītos, kā iet. Tā kā ar kārtim neko nevar sarunāt, gadās, ka sāncensis aiziet ar piecdesmit tūkstošu lielu vinnestu. Palaikam par to smejas visa pilsēta. Un tur, - vīrs norādīja pa kreisi, kur neona gaismas veidoja pilnos auļos traucošas divdesmit pēdas augstas ores attēlu, - tā ir "Pēdējā Robeža". Tāds Mežonīgo Rietumu pilsētiņas atdarinājums. Taču to ir vērts redzēt. Tur pāri ir "Pērkoņputns", bet otrā pusē - "Ti- āra". Švītīgākā spēļu elle visā Vegasā. Cik noprotu, jūs jau zināt par misteru Spengu un viņa zeļļiem? - Šoferis samazināja ātrumu un apturēja mašīnu pretī Spengu viesnīcai, kuras jumtu rotāja hercoga kronis ar maziem briljantiem līdzīgām lampiņām, kuras iedegās un dzisa, tomēr zaudēdamas sacensībā ar dedzinošo sauli un atspulgiem no šosejas.