- Vīnu pārzinis tūlīt būs klāt, - viesmīle stīvi pavēstīja un nozuda virtuves virzienā.
"Gara pieklājības izrādīšana nenozīmē ātru apkalpošanu," Bonds nodomāja un noskaņojās paciest ilgas ceremonijas.
Kad ēdiens galu galā tika atnests, tas izrādījās lielisks. Bonds prātoja par vakaru un paņēmieniem, kuri varētu paātrināt veicamā uzdevuma izpildīšanu. Viņš sāka garlaikoties, tēlodams blēdi, kurš gaida maksu par sekmigi izpildīto pirmo pārbaudes darbu, lai vēlāk - ja būs iepaticies misteram Spengam - saņemtu nopietnākus uzdevumus kopā ar šo pāraugušo pusaudžu bandu. Bondu kaitināja stāvoklis, kad nebija iespējams darboties tā, kā pašam patiktu. Vispirms viņu aizsūta uz Saratogu, pēc tam - uz šo atbaidošo muļķuslazdu, it kā viņam būtu tikpat daudz laika slinkot kā pārējiem blēžiem. Tā viņš te nīka, ēzdams šo gangsteru ēdienu un gulēdams viņu gultā, kamēr tie novēroja viņu, Džeimsu Bondu, pūlēdamies novērtēt un strīdēdamies, vai "jauniņais" ir gana izveicīgs, uzticams un veselīgs tam slidenajam darbiņam, kādu šie reketieri varētu piedāvāt.
Bonds tik nikni koda gaļas gabalu, it kā būtu piekļuvis mistera Serafimo Spenga pirkstiem, un nolādēja to dienu, kad bija uzņēmies šo muļķīgo lomu. Pēc tam viņš tomēr nedaudz atslābinājās un turpināja ieturēties mazliet mierīgāk. Par ko, pie velna, tā jāuztraucas? Šis bija nopietns uzdevums, kas pagaidām veicās labi. Tagad viņš nebija tālu no slepenā kanāla gala - tas beidzās mistera Serafimo Spenga kabinetā. Ar viņa Londonā dzīvojošā brāļa un noslēpumainā ABC palīdzību tika realizēta lielākā kontrabandas operācija pasaulē. Ko tad nozīmēja Bonda bažas? Tas bija tikai mirklis, kad viņš jutās nemierā ar sevi, - pārejošs nelabums, kāds palaikam uznāk cilvēkam, kurš jūtas kā svešinieks, jau pārāk daudz laika pavadījis šo atbaidoši visvareno amerikāņu gangsteru tuvumā, atrodoties pārāk ciešā saistībā ar šo bandu aristokrātijas "skaisto dzīvi", kas oda pēc šaujampulvera.
"Patiesība ir tāda," Bonds nolēma, dzerdams kafiju, "ka man uznākušas ilgas pēc mājām un savas identitātes." Viņš paraustīja plecus. Pie velna Spengu un kapucēs tērpto neliešu pilsētu Lasvegasu. Bonds ieskatījās pulkstenī. Bija tieši desmit. Viņš aizsmēķēja cigareti, piecēlās un lēnām izgāja no kazino restorāna.
Palika divas iespējas, kā pabeigt šo spēli: nogulties uz grunts un gaidīt, kad kaut kas notiks, vai ari pasteidzināt norišu gaitu, lai kaut kam beidzot būtu jānotiek.
17. nodala
PATEICĪBA PAR DARBU
Aina lielajā spēļu zālē tagad jau bija cita. Tur bija daudz klusāk. Orķestris bija projām, sieviešu bariņi tāpat. Pie galdiem kavējās vēl tikai daži spēlētāji. Pie ruletes grozījās divas trīs skaistas meitenes smalkās vakarkleitās, kurām vadība bija izsniegusi piecdesmit dolārus, lai viņas turpinātu spēlēt un galdi neliktos tukši. Un kāds galīgi piedzēries vīrs turējās pie starpsienas, kas atdalīja vienu galdu no otra, mēģinādams pierunāt spēļu kauliņus darboties viņa labā.
Bija mainījies vēl kaut kas. Krupjē vietā pie vidējā blekdžeka galda vistuvāk bāram stāvēja Tifānija Keisa.
Tad tāds bija viņas darbs "Tiārā".
Tagad beidzot Bonds pamanīja, ka pie visiem blekdžeka galdiem krupjē vietās nostājušās skaistas sievietes vienādos formas tērpos - īsos, pelēkos svārciņos ar platu, melnu, metāla apkalumiem rotātu jostu un pelēkās blūzēs ar melnu kakla lakatiņu. Katrai uz muguras melnā aukliņā karājās pelēks sombrero, bet kājas bija tērptas miesaskrāsas neilona zeķēs un melnos puszābaciņos.
Bonds atkal ieskatījās pulkstenī un sāka lēnām virzīties iekšā zālē. Tātad tā būs Tifānija, kurai nāksies blēdīties, lai viņš vinnētu piectūkstoš dolāru. Protams, patlaban ir vispiemērotākais bridis - viņa tikko iesākusi darbu, bet "Platīna zālē" turpinās slavenu rēvijas mākslinieku priekšnesumi. Pie galda viņi būs divatā. Nekādu liecinieku, ja gadījumā Tifānijai nāktos izvilkt kādu kārti no kavas apakšas.
Tieši piecas minūtes pēc desmitiem Bonds bez minstināšanās piegāja pie vidējā galda un apsēdās preti Tifānijai.
- Labvakar! - viņš sacīja.
- Sveicināti! - Tifānija viņam pieklājīgi, tikko jaušami uzsmaidīja.
- Kāda ir vislielākā likme?
- Tūkstotis.
Bonds pastūma desmit simtdolāru zīmes pāri līnijai, bet zāles uzraugs paspēra dažus soļus uz priekšu un nostājās līdzās Tifānijai Keisai. Viņš neveltīja Bondam pat ne acumirklīgu skatienu.
- Varbūt puisis gribēs jaunu kavu, mis Tifānij, - viņš ierunājās. Un pasniedza viņai neatplēstu paciņu.
Jaunā sieviete noplēsa iesaiņojumu un atdeva uzraugam lietotās kārtis.
Uzraugs palika stāvam mazliet tālāk un likās zaudējis interesi par notiekošo.
Tifānija paņēma kārtis ar plūstošu, ierastu kustību, sajauca un sadalīja divās daļās, ko nolika uz galda, šķietami nevainojami izpildījusi visas pienācīgās darbības. Taču Bonds pamanīja, ka abas kavas puses nav sabīdītas gluži kopā, un tad, kad jaunā sieviete paņēma kārtis no galda un it kā nevainīgi pāijauca, patiesībā kava palika sākotnējā kārtībā. Viņa atkārtoja šo manevru vēlreiz - un tad kavu nolika Bondam priekšā pārcelšanai. Bonds pārcēla kārtis un atzinīgi noskatījās, kā Tifānija ar vienu roku veikli izdarīja grūtu manipulāciju, anulēdama izmaiņas un atlikdama nocelto daļu atpakaļ vietā - tā bija bīstamākā rokāde kāršu blēdībās.
Un tā "jaunā" kava bija sagatavota spēlei - un tas viss tikai parastās rutīnas jautājums - kā panākt, lai kārtis savietotos tādā pašā kārtībā, kādā atradās iesaiņojumā. Tas bija izdarīts nevainojami, un Bonds ar apbrīnu aplūkoja jaunās sievietes rokas.