- Te jums būs tūkstotis neparedzētiem izdevumiem, - viņš paziņoja. - Paldies, Ernij. Paskatīsimies, ko jūs varat dabūt gatavu.
Bonds izvilka no pleca maksts beretu un pasvārstīja to rokā. "Šis," viņš domāja, "ir tas mirklis, ko es gaidīju."
- Lai iet! - šoferis jautri attrauca. - Es palūkošu, kā šos zeļļus apvest ap stūri. Nevaru ciest, ka man lien virsū, un šie jau pārāk ilgi lien virsū gan man, gan maniem draugiem. Turieties ciešāk! Aiziet!
Priekšā bija taisns ceļa posms un tikai dažas automašīnas. Attālās kalnu galotnes krāsojās dzeltenos toņos - rietēja saule, un ielā jau sāka zilgmot ēnas. Pēc piecpadsmit minūtēm droši vien kļūs pilnīgi tumšs - šis bija brīdis, kad grūti izlemt, būtu vai nebūtu jāieslēdz gaismas.
Ernijs brauca ar četrdesmit jūdžu lielu ātrumu stundā, un jaguārs vilkās astē cieši viņiem aiz muguras, bet melnais limuzīns - aptuveni kvartālu priekšā. Pēkšņi Kareo tik strauji nobremzēja, ka Bonds sa- guma uz priekšu. Riepām iekaucoties, mašīna apstājās. Atskanēja metāla šņirkstoņa un plīsa stikli, jo jaguārs bija ietriecies taksometra aizmugurē. Ernija mašīna tika pasviesta uz priekšu, viņš nospieda gāzes pedāli, un taksometrs ar negantu rāvienu atbrīvojās no jaguāra sašķaidītā radiatora. Auto aiztraucās pa ceļu.
- Tā viņiem vajadzēja! - Ernijs Kareo apmierināti noteica. - Kā tur iet?
- Radiators ir lupatās, - Bonds atbildēja, skatīdamies atpakaļ pa aizmugures logu. - Abi spārni nost. Priekšējais stikls ārā. - Pēc īsa brīža Bonds biezējošajā krēslā vairs nejaudāja mašīnu saskatīt un pagriezās atpakaļ. - Abi izrāpās uz ceļa, lai mēģinātu atbrīvot riteni no priekšējā spārna. Viņi drīz vien būs gatavi braukt tālāk, taču mēs paguvām pamatīgi atrauties. Kas līdzīgs vēl mums ir padomā?
- Tālāk vairs nebūs tik vienkārši, - šoferis norūca. - Karš ir pieteikts. Uzmaniet šos! Labāk pieliecieties. Ševrolets stūrē uz ceļa malu. Tie zēni var mēģināt nedaudz pašaudit. Aiziet!
Bonds juta, ka auto ar rāvienu metas uz priekšu. Ernijs Kareo jau salīka uz priekšu, stūrēdams ar vienu roku un uzmanīgi vērodams ceļu pāri mašīnas panelim.
Kad viņi brāzās garām ševroletam, atskanēja šķindoņa un divi skaļi sprakšķi. Pār Bondu nobira riekšava neasu stikla lausku. Ernijs Kareo nolamājās, mašīna kādu mirkli streipuļoja, pēc tam atkal izlīdzināja gaitu.
Bonds uzmetās ar ceļiem uz aizmugures sēdekļa un ar pistoles rokturi izsita logu. Ševrolets dzinās viņiem pa pēdām ar iedegtiem starmešiem.
- Turieties! - dīvaini aizžņaugtā balsī nomurmināja Kareo. - Tūlīt būs ass pagrieziens, un tad es nobremzēšu. Varēsiet šaut, kad viņi metīsies ap stūri mums pakaļ.
Bonds pieķērās pie sēdekļa, jo, riepām nokaucoties, auto nosvērās uz diviem riteņiem, tad atkal nokrita uz visiem četriem un apstājās. Bonds izmetās pa durvīm un pie- tupās, turēdams ieroci paceltu. Pēc mirkļa ševroleta starmešu gaisma iespīdēja sānielā. Nokaucās riepas, mašīnai ieslīdot pretējā braukšanas joslā. 'Tagad!" Bonds nolēma. "Kamēr braucēji vēl nav attapušies."
Plīkš! Un sekoja klusumbrīdis. Pliks! Pliks! Plīkš! Pavisam četras lodes, no divdesmit jardu atstatuma, tieši mērķī.
Ševrolets tā arī neizlīdzināja gaitu. Tas atdūrās pret ietves apmali, ietriecās turpat augošajā kokā, atlēca no tā un atsitās pret laternas stabu. Pēc tam apmeta kūleni un palika guļam uz sāniem.
Kamēr Bonds noraudzījās turp, nogaidīdams, kad apklusīs metāla žļerkstoņa, kas zvanīja ausīs, no mašīnas hromētās mutes lēnām sāka sūkties ārā liesmas. Iekšpusē kāds grābājās gar stiklu, pūlēdamies tikt laukā. Kuru katru brīdi uguns varēja sasniegt vakuumsūkņi un izplatīties pa šasiju līdz benzīnbākai. Tad iekšāpaliku- šajiem vairs nebūs nekādu izredžu uz glābiņu.
Bonds jau gribēja skriet pāri ielai, taču no taksometra priekšējā sēdekļa atskanēja vaids, un viņš pagriezās, lai paskatītos, kas notiek. Bonds redzēja, ka Ernijs Kareo palaiž vaļā stūri un noslīd uz grīdas. Viņš aizmirsa degošo auto, atrāva taksometra durvis un noliecās pār šoferi. Visapkārt bija asinis, šofera kreisās rokas piedurkne izmirkuši gluži slapja. Bonds kaut kā uzstutēja viņu sēdus, un Ernijs atvēra acis.
- Ak, brālīt balto, - viņš ievaidējās caur sakostiem zobiem. - Izvelciet mani no šejienes, mister, un metamies prom, ko nagi nes! Jaguārs tūlīt būs klāt. Pēc tam nogādāsiet mani pie ārsta.
- Labi, Emij, - Bonds atbildēja, apsēzdamies pie stūres. - Es par visu parūpēšos. - Viņš iedarbināja motoru un ātri brauca projām, atstājot aiz muguras liesmojošu sārtu un pārbiedētus ļaudis, kuri, izniruši no krēslas, stāvēja un raudzījās uguni, mutes rokām aizseguši.
- Uz priekšu! - Ernijs Kareo nomurmināja. - Pa šo ielu nokļūsiet līdz šosejai, kas ved uz Boulderas dambja pusi. Vai spogulīti kaut kas ir redzams?
- Mums pakaļ ātri brauc kāds ar iedegtiem starmešiem, - Bonds attrauca. - Tas var būt jaguārs. Patlaban tas ir divu kvartālu attālumā. - Viņš sparīgāk spieda gāzes pedāli, un auto šņākdams traucās tālāk pa tukšo ielu.
- Tikai uz priekšu! - Ernijs Kareo norūca. - Mums ātri kaut kur jāpaslēpjas, lai viņi mūs pazaudētu. Es jums ko teikšu. Netālu ir tāds iestādījums, kas saucas "Kaislību bedre". Tur, kur izgriezīsim uz deviņdesmit piektās šosejas. Ceļmalas kinoteātris. Tur jau tas ir. Lēnāk! Ass pagrieziens pa labi! Vai redzat tās ugunis? Labi ātri uz turieni! Taisni! Pāri smiltīm un starp tām mašīnām! Nodzēsiet gaismas! Tikai mieru! Stāt!
Taksometrs apstājās vienā no pēdējām mašinu rindām, kurai priekšā atradās kāds pusducis citu. Mašīnas bija sastājušās iepretim augstai betona sienai, uz kuras pašreiz kāds milzīgs vīrs tuvojās milzīgai meitenei.