- Tā jūs domājat, - štāba priekšnieks atteica. - Taču tādi ir tikai tie, kurus jūs varat redzēt. Aiz viņu mugurām stāv labāki, un aiz tiem - vēl labāki. Paverieties, kā ir ar narkotikām. No tām atkarīgi desmit miljoni cilvēku. No kurienes viņi tās dabū? Un kas notiek ar azartspēlēm - ar likumīgajām azartspēlēm. Tikai Lasvegasa vien viņiem ienes divsimt piecdesmit miljonus dolāru gadā. Taču Maiami, Čikāgā un vēl šur tur ir arī pagrīdes spēļu nami. Un tie visi pieder gangsteriem un viņu draugiem. Pirms dažiem gadiem Bagsijs Sīgels zaudēja galvu tādēļ, ka alka ievilkt pārāk lielus procentus no Lasvegasas operācijām. Un viņš bija ciets rieksts. Tās ir lielas operācijas. Vai jums ir priekšstats, ka azartspēles ir ienesīgākā nozare Amerikā? Izdevīgāka par tērauda ražošanu. Varbūt arī par auto ražošanu. Un viņi pieliek lielas pūles, lai viss turpinātu ritēt gludi. Ja neticat, ieskatieties Kīfovera ziņojumā. Un tagad šī dimantu būšana. Seši miljoni dolāru gadā ir liela nauda, un varam saderēt, ka jūsu dzīvībai tik lielas vērtības nebūs. - Štāba priekšnieks apklusa. Viņš nepacietīgi uzlūkoja garo stāvu tumšzilajā uzvalkā ar vienrindu pogājumu, pēc tam ieskatījās nepiekāpīgajās acīs un kalsnajā, brūni iedegušajā sejā. - Varbūt jūs vēl neesat lasījis FIB šīgada ziņojumu par noziedzību Amerikā. Tas ir interesants. Trīsdesmit četras slepkavības dienā. Pēdējo divdesmit gadu laikā noslepkavoti aptuveni simt piecdesmit tūkstoši amerikāņu. - Bonds neticīgi pavērās sarunbiedrā. - Tie ir fakti, sasodīts! Paņemiet tos ziņojumus un izlasiet pats! Tādēļ M. pirms jūsu nosūtīšanas stāties kurjera vietā gribēja pārliecināties, vai esat labā formā. Jūs dosieties cīniņā ar gangsteriem. Un tiksiet ar viņiem galā, kā jau daždien jūs. Vai esat apmierināts?
Bonda sejas muskuļi atslāba.
- Liecieties mierā, Bil, - viņš novilka. - Ja tas ir viss, tad es šodien izmaksāšu jums pusdienas. Šī ir mana reize izmaksāt, turklāt es jūtu, ka uzdevums ir jāatzīmē. Šajā vasarā vairs papīrdarbu nebūs. Aizvedīšu jūs pie Skota, kur iebaudīsim krabi garšvielu mērcē un pinti* "Black Velvet". Jūs noņēmāt man no pleciem smagu nastu. Biju jau iedomājies, ka saņemšu kādu drausmīgi smagu darbiņu.
- Labi, nolādēta būšana! - Štāba priekšnieks atgainija bažas, kurās bija dalījies arī ar savu šefu, un, aiz Bonda izejot no kabineta, tikai mazliet par skalu aizcirta durvis.
Vēlāk, tieši pulksten divos, Bonds jau spieda roku uzpostam, nosvērtam vīram tā senlaicīgi iekārtotajā kabinetā, kas bija dzirdējis vairāk noslēpumu nekā jebkura cita telpa Skotlendjardā.
Ar Roniju Vellensu Bonds bija sadraudzējies, pētot "Pūces astes" lietu, tāpēc tagad vairs nevajadzēja tērēt laiku pieklājības frāzēm.
Vellenss pastūma pāri galdam divas identifikācijas vajadzībām paredzētas fotogrāfijas. Tajās bija redzams tumšmatains, visnotaļ izskatīgs jauns vīrietis ar gludi skūtu trakgalvja seju, kurā jautri mirdzēja nevainīgas acis.
- Tas ir mūsu zellis, - Vellenss sacīja. - Pietiekami līdzīgs jums, ja sagaidītājs zina vienīgi viņa pazīmes. Pīters Frenks. Izskatīgs puisis. No labas ģimenes. Beidzis privātskolu, un tamlīdzīgi. Taču vienbrid nogāja no ceļa un nu ir ieķēpājies līdz ausīm. Viņa lauciņš ir lauku māju aplaupīšanas. Iespējams, ka tieši viņš aptīrīja Vindzoras hercoga rezidenci Saningdeilā. Pāris reizes saņēmām viņu ciet, bet mums nebija nopietnu pierādījumu. Bet nu viņš ir nošāvis greizi.
Tā notiek bieži, kad šādi zelli iesaistās būšanās, par kurām viņiem nav jēgas. Man Soho ir dažas slepenās aģentes, un viņš ieķēries vienā no tām. Visdīvainākais ir tas, ka arī viņa ir nopietni aizrāvusies. Domājams, pat grib uzvest puisi uz īstā ceļa. Taču meitenei jādara savs darbs, un, tikko Pīters neviļus izrunājās par savu braucienu, it kā tas būtu kāds ellīgs izklaides ceļojums, viņa tūlīt pastāstīja par to mums.
Bonds pamāja.
- Tādi draņķi nekad neņem otru cilvēku nopietni. Varu derēt, ka zellis nav viņai stāstījis neko par savu darbošanos lauku mājās.
- Nekad mūžā! - Vellenss piekrita. - Citādi mēs jau sen būtu viņu iesēdinājuši. Lai būtu kā būdams, bet šķiet, ka viņu uzmeklējis kāds drauga draugs un piedāvājis par piectūkstoš dolāriem aizvest uz Ameriku kontrabandas sūtījumu. Samaksāts tikšot pēc piegādes. Mana ziņotāja pajautājusi, vai tās esot narkotikas. Viņš tikai pasmējies un noteicis: "Nē, tas ir kaut kas labāks. Karstais ledus*." Vai tad dimanti jau esot pie viņa? Nē. Nākamais uzdevums, kas viņam jāveic - jātiekas ar savu pavadoni. Rītvakar
•Netulkojama vārdu spēle. Hot - karsts; sl. tikko nozagts (vai nelikumīgi iegūts). Ice - ledus; sl. briljanti. (Angļu vai.) viesnīcā "Trafalgar Palace". Pulksten piecos viņas numurā. Meitene saucas mis Keisa. Viņa pateikšot Pīteram, kas tālāk jādara, un pavadīšot pāri okeānam. - Vellenss piecēlās un sāka staigāt šurpu turpu pa kabinetu, garām viltotai piecmārciņu naudaszīmei, kas, skaisti ierāmēta, karājās pie sienas tieši pretī logam. - Kontrabandisti, ja tiem jāved īpaši vērtīgs sūtījums, parasti darbojas pāros. Kurjeram nekad līdz galam neuzticas, un cilvēkam, kas viņu sagaida, ir vajadzīgs liecinieks - gadījumam, ja muitā gadās kaut kas neparedzēts. Lai bosi netiktu pārsteigti nesagatavoti, ja kurjers ir izpļāpājies.
īpaši vērtīgs sūtījums. Kurjeri. Muita. Pavadone. Bonds nospieda cigareti pelnu- traukā, kas atradās uz Vellensa galda. Cik bieži - kopš tiem laikiem, kad viņš sācis strādāt šajā dienestā, - viss sācies ar vienu un to pašu… caur Strasbūru uz Vāciju, caur Ņegoreluju uz Krieviju, pa Simplonas tuneli, pāri Pirenejiem. Sasprindzinājums. Sausa mute. Nagi iecirtušies plaukstās. Un tad, kad beidzot izdevies tikt ar to galā, viss atkal sākas no jauna.
- Jā, saprotu, - Bonds novilka, aizgaiņā- dams vecās atmiņas. - Bet kāda ir aina kopumā? Vai par to ir kāda nojausma? Kāda veida operācijā šis Frenks varētu būt iesaistīts?