Gaiss bija karsts un sutīgs. Vīrs, kas slēpās aiz lielā ērkšķu krūma, jutās nelāgi un kļuva nepacietīgs. Šī bija pēdējā reize, kad viņš ierodas uz tikšanos. To viņš bija cieši nolēmis. Lai viņi meklē kādu citu. Skaidrs, ka viņam jābūt godīgam un jābrīdina, ka grasās darbu izbeigt, pasakot arī iemeslu. Viņu satrauca jaunais zobārsta asistents, kas bija piebiedrojies personālam, bet kuram nebija lielas sajēgas par zobārstniecību. Tas vīrs noteikti ir spiegs. Ar viltīgi pē- tīgām acīm un mazām, rūsganām ūsiņām, pīpi zobos un allaž tīriem nagiem. Vai kāds no kurjeriem būtu notverts? Vai kāds būtu pārgājis pretējā pusē un rūpējas par valsts interesēm?
Kontrabandists mainīja ķermeņa stāvokli. Kur, pie velna, palikusi tā lidmašīna? Viņš sagrābstīja sauju putekļu un iemeta to tieši skudru kolonnas vidū. Tās samin- stinājās, pēc tam sāka virzīties pāri lielā ceļa malām, jo no aizmugures virsū grūdās nākamie pulki. Darba skudras metās novākt šķērsli, un dažās minūtēs ceļš bija atbrīvots.
Vīrs novilka kurpi un nolika to šķērsām pār kustīgo kolonnu. Atkal iestājās īss apjukuma mirklis. Skudras apskatīja kritušo biedru līķus, novāca tos, atbrīvojot ceļu, un melnā straume turpināja tecēt.
Vīrs strupi nolamājās būru valodā un uzvilka kurpi. Melnie nelieši! Viņš tiem vēl parādīs. Pieplacis pie zemes, ar roku sargādams seju, lai to nesaskrāpētu dzeloņi, viņš rausās ārā, mēnesnīcā, tieši pa skudru ceļu, sabradādams karavānu. Tagad šīm būs par ko padomāt.
Tad vīrs piemirsa naidu pret visu, kas melns, pielieca galvu uz ziemeļu pusi un ieklausījās. Paldies Dievam! Viņš metās apkārt krūmam, lai izņemtu no instrumentu kastēm lukturus un sainīti ar dimantiem.
Jūdzi tālāk pie kāda mazāka ērkšķu krūma lokatora lielā metāla auss, uztvērusi motora troksni, pārtrauca meklēšanu, un operators, kurš bija piekodinājis trim vīriem pie armijas mašīnas izturēties pavisam klusu, tagad sacīja:
- Trīsdesmit jūdzes. Ātrums - viena un divdesmit. Augstums - deviņi simti.
Bonds paraudzījās pulkstenī.
- Laikam paraduši tikties pusnaktī un pilnmēness laikā, - viņš bilda. - Lidotājs būs klāt ar desmit minūšu nokavēšanos.
- Tā izskatās, ser, - piekrita Frītaunas garnizona virsnieks, kurš stāvēja Bondam līdzās, un pievērsās trešajam virām.
- Kaprāl, pārbaudiet, vai maskēšanās tīkls nosedz visas metāla daļas un nekas nerēgojas ārpusē. Mēness ir tik spožs, ka tā gaismā kaut kas var kļūt redzams.
Kravas mašīna stāvēja neliela krūma paēnā uz zemesceļa, kas veda pāri līdzenumam uz Telebadū ciematu Franču Gviānā. Šajā naktī viņi bija devušies šurp no kalniem, tikko lokators uztvēra zobārsta motocikla rūkoņu uz paralēlā ceļa. Viņi brauca bez gaismām, apstādamies, tikko apstājās motocikls, lai zobārsts nedzirdētu otra motora troksni. Trijotne bija pārsegusi ar maskēšanās tīklu smago mašīnu, lokatoru un lielgabala stobru. Pēc tam viņi sāka gaidīt, nezinādami, kas parādīsies, lai kāds tiktos ar zobārstu - otrs motocikls, jātnieks zirgā, džips vai aeroplāns.
Tagad arī viņi saklausīja gaisā tālīnu kla- boņu. Bonds īsi iesmējās.
- Helikopters! - viņš novilka. - Nekas cits nesaceļ tādu troksni. Esiet gatavi noņemt maskēšanās tīklu, tikko viņš nolaidīsies. Var gadīties, ka mums nāksies raidīt brīdinājuma šāvienu. Vai skaļrunis ir ieslēgts?
- Jā, ser, - noteica kaprālis pie lokatora. - Helikopters tuvojas visai ātri. Aptuveni pēc minūtes jūs to ieraudzīsiet. Vai pamanījāt gaismiņas, ser? Tur vajadzētu būt nosēšanās laukumam.
Bonds pavērās uz četriem tievajiem gaismas kūlīšiem, pēc tam atkal palūkojās augšup plašajās Āfrikas debesīs.
Tātad beidzot ierodas pēdējais no viņiem, pēdējais no bandas un vienlaikus arī pirmais. Vīrs, kuru Bonds bija sastapis Heton- gārdenā. Pirmais vīrs Mirdzošajā bandā, kuru Vašingtonā uzskatīja par teju vai neuzvaramu. Vienīgais no šīs bandas, ja neņēma vērā nekaitīgo un gandrīz vai patīkamo Greizo Tri, kuru Bonds vēl nebija nogalinājis vai - viņš atcerējās "Sārto Prievīti" un abus tipus no Detroitas - gandrīz nogalinājis. Un viņš nemaz nebija gribējis tos noslepkavot. M. viņam lika vienīgi izsekot bandas darījumus. Taču gangsteri viens pēc otra bija mēģinājuši nogalināt viņu un viņa draugus. Vardarbība viņiem bija pirmais līdzeklis, nevis pēdējais. Nežēlība un cietsirdība bija šo vīru vienīgie ieroči. Tādi bija abi zeļļi ševroletā, kuri šāva uz viņu Lasvegasā, ievainodami Erniju Kareo. Un tie divi jaguārā, kuri apdullināja ievainoto Emiju un izrāva šaujamos, pirms vēl bija sākusies cīņa. Serafimo Spengs, kurš deva pavēli spīdzināt Bondu līdz nāvei, bet pēc tam bija mēģinājis viņu nošaut vai sašķaidit uz dzelzceļa līnijas. Vints un Kids, kuri mocīja Tinkšķi Belu, bet vēlāk arī Bondu un pēc tam Tifāniju Keisu. Un no šiem septiņiem Bonds bija nogalinājis piecus - ne jau tāpēc, ka viņam patiktu tā rīkoties, bet gan tāpēc, ka tas kādam bija jāizdara. Viņam bija nākusi talkā veiksme un trīs labi draugi - Fēlikss Leiters, Ernijs un Tifānija. Un tagad gangsteri bija pagalam.
Patlaban tuvojās pēdējais no viņiem - tas, kurš bija devis rīkojumu nogalināt Bondu un Tifāniju. Tas, kurš - pēc M. rīcībā nonākušajām ziņām - bija izveidojis dimantu kontrabandas kanālu, organizējis dārgakmeņu pārdošanu un gadiem ilgi darbinājis paša radīto mehānismu.
M. bija izdevies pa Gaisa spēku ministrijas speciālo līniju sazvanīt Bondu pēdējā brīdī pirms izlidošanas no Boskombas uz Frītaunu. Bonds runāja komandiera kabinetā, kurā no ārpuses ielauzās reaktīvās lidmašīnas rēkoņa, tai pārbaudot dzinējus.