Kvorrels pasmīkņāja.
— Vai mums kāds jāpalaiž pa svešām pēdām?
— Pasaki, ka viņi par to nopelnīs desmit sterliņu mārciņa Izmuldies, ka esmu bagāts amerikānis un gribu lai manu mašīnu uz Montego aizvizina kārtīgi vīri. Liec saprast ka esmu drusciņ ķerts. Viņiem tur jābūt pusseptiņos, bet tu atbrauksi ar citu mašīna
— Skaidrs, kaptein.
— Vai tu kaut ko zini par to viHu ko mēs toreiz īrējām Bo Dezerā, Morgana līcī. Vai tā ir brīva? Nezini?
— Nezinu, kaptein. Tā ir diezgan tālu no tūristu ceļiem turklāt par to prasa smuku naudiņu
— Brauc uz īres biroju un apvaicājies, vai šo villu var izīrēt uz mēnesi, ja ne, sameklē kaut ko tuvumā Maksa mani neuztrauc Saki ka tā vajadzīga bagātam amerikānim misteram Džeimsam Paņem atslēgas samaksā rēķinu Es izsūtīšu apstiprinājumu. Ja viņi gribēs šo to noskaidrot es piezvanīšu. — Bonds izvilka no kabatas biezu naudas paciņu un pastiepa to Kvorrelam. — Te ir divsimt sterliņu mārciņu. Vajadzētu pietikt Ja nepietiek, paziņo. Tu zini, kur mani meklēt
— Paldies, kaptein, — Kvorrels nomurmināja, satriekts par tādu summu iebāza naudu azotē un aizpogāja kreklu līdz pašai augšai. — Vai tas ir viss, kaptein?
— Viss, tikai pielūko, lai tevi neizseko Atstāj kaut kur ' mašīnu um visur ej kājām Sevišķi uzmanies no ķīniešiem kuri var būt tuvumā. — Bonds piegāja pie durvīm. — Satiksimies rīt no rīta ceturksni uz septiņiem un dosimies uz Morgana līci Ja viss būs kārtībā, kādu laiku tur atradīsies mūsu bāze
— Labi, kaptein, — Kvorrels mierīgi atbildēja un izgāja laukā
Pusstundu vēlāk Bonds atstāja viesnīcu paņēma taksometru un brauca pie gubernatora kur viņam piecpadsmit minūtes lika gaidīt hollā, tādējādi liekot saprast ka viņš nav nekas svarīgs. Tad parādījās sekretārs un aizveda viņu uz gubernatora kabinetu otrajā stāvā.
Tā bija liela, gaiša istaba, kurā oda pēc tabakas dūmiem. Gubernators — tērpies krēmkrāsas tvīda uzvalkā un tauriņā pie iestīvinātas apkakfites — sēdēja pie liela sarkankoka galda, uz kura bija avīzes un vāze ar ziediem Gubernators bija apmēram sešdesmit gadus vecs vīrietis un viņa sārtā seja ar dzīvespriecīgām, zilām acīm pauda zināmu augstprātību.
— Esiet sveicināts mister. hm_ Bond, — viņš nepie- celdamies vēsi teica — Lūdzu, sēdieties
Bonds apsēdās uz krēsla pretim gubernatoram.
— Labdien, ser.
Bonda draugs, kas strādāja Koloniju ministrijā, bija viņu brīdinājis, ka viņu uzņems atturīgi un ka gubernatoram tuvojas pensijas vecums un šī vieta viņam ir tikai uz laiku. Kad sers Hjū Futs tika paaugstināts nāeās steigšus meklēt viņam aizvietotāju. Futs bija brīnišķīgs cilvēks. Ar šo pat salīdzināt nevarēja Viņš saprot ka šis amats ir īslaicīgs, kamēr viņam atradīs kaut ko piemērotāku, un sapņo par vietu Sitijā. Nepatikšanas šeit Jamaikā, viņam nav vajadzīgas, tāpēc viņš ar visiem spēkiem cenšas izbeigt Strengveiza lietu, un tas, ka Bonds ķēries tai klāt viņu neiepriecina. *
Gubernators noklepojās. Viņš apjēdza ka Bonds nav no tiem, kuri visu laiku kladzina «Jā, ser».
— Jūs gribējāt ar mani aprunāties?
— Es tikai vēlējos stādīties priekšā, — Bonds mierīgi atbildēja. — Es šeit esmu Strengveiza lietas sakarā. Ceru, ka esat saņēmis vēstuli no Valsts sekretāra. — Viņš gribēja atgādināt ka aiz viņa stāv ietekmīgi vīri. Bondam nepatika ja kāds mēģināja mazināt viņa un Slepenā dienesta nozīmi
— Jā, Un ko gan es varu darīt jūsu labā? Cik saprotu, lieta ir izbeigta.
— Kādā nozīmē, ser?
— Pilnīgi skaidrs, ka Strengveizs aizšmaucis ar šo meiteni, — gubernators asi atteica. — Rodas lespads, ka daži jūsu kolēģi to vien dara kā skraida pakaļ brunčiem (Bija skaidrs, ka to vidū gubernators ierindo arī Bondu.) Arī agrāk man nācās šo tipu glābt no visādām ķibelēm. Protams, šeit kolonijā, tas rada sliktu iespaidu mister, hm. Bond. Ceru, ka jūsu vadiba viņa vietā iecels kādu labāku Ja, — viņš salti piebilda, — te vispār nepieciešams Reģionālās kontroles dienesta cilvēks. Personīgi es pilnīgi uzticos policijai.
Bonds laipni pasmaidīja.
— Es ziņošu par jūsu viedokli, ser. Esmu pārliecināts, ka mans šefs būs laimīgs to apspriest ar Aizsardzības ministru un Valsts sekretāru. Zināms ja jūs pats vēlaties nodarboties ar šīm lietām tā Slepenajam dienestam būs liela ekonomija. Ticu, ka Jamaikas policija ar šo uzdevumu tiks galā
Gubernators aizdomīgi palūkojās uz Bondu un nosprieda, ka pret šo tipu jāizturas piesardzīgi.
— Mister Bond, tas ir oficiāls jautājums kad precizēšu savu viedokli, es to darīšu zināmu Valsts sekretāram Ar kuru no maniem cilvēkiem jūs gribētu satikties?
— Es vēlos aprunāties ar Koloniju lietu sekretāru.
— Jā? Un par ko?
— Krebkejas salā šis tas noticis Tas attiecas uz sārtajiem stārķiem. Mums šo lietu nodeva Koloniju ministrija.
Šķiet gubernators nopriecājās.
— Protams, protams. Tūdaļ jūs iepazīstināšu ar misteru Pleidelu-Smitu. Un mums, pēc jūsu domām, jāgaida, kamēr Strengveiza lieta noskaidrosies pati no sevis. Lai nu kā, bet tie divi reiz uzradīsies.
Viņš nospieda pogu, un pēc mirkļa ienāca sekretārs.
— Šis kungs grib sastapt Koloniju lietu sekretāru Lūdzu, pavadiet viņu Es pats brīdināšu misteru Pleidelu- Smitu. — Viņš piecēlās un pastiepa Bondam roku. — Uz redzēšanos, mister Bond. Esmu priecīgs ar jums iepazīties Krebkeja? Es pats tur neesmu bijis, tomēr esmu pārliecināts ka tā ir ievēribas cienīga, lai to apmeklētu.
— Esmu gluži tādās pat domās. Uz redzēšanos ser, — Bonds sacīja un paspieda roku
— Vēlreiz uz redzēšanos — gubernators apmierināts atgriezās pie galda «Draņķa nekauņa,» viņš nodomāja Piezvanījis pa telefonu, gubernators stingrā balsī aprunājās ar Koloniju lietu sekretāru, tad paņēma avīzi, un iedziļinājās biržas ziņās.