Meitene nokrita uz sāniem. No zeltainajiem matiem izvēlās austiņas. Vēl brīdi istabā skanēja Londonas klusie izsaukuma signāli Tad viss norima. Signāls Londonas kontroles punktā liecināja, ka ar WXN kaut kas atgadījies.
Slepkava pagāja nost no durvīm, tomēr tūliņ atgriezās ar kasti, uz kuras bija rakstīts «ātri uzliesmojoša degviela», un lielu audekla maisu. Nēģeris nolika kasti uz grīdas, piegāja pie meitenes un sāka to stūķēt iekšā maisā. Aizvilcis maisu uz gaiteni, viņš piegāja pie atvērtā seifa, no kura jau bija izņemti šifrēšanas kodi tie stāvēja uz rakstāmgalda, lai atšifrētu Londonas informāciju Slepkava to visu sagāza istabas vidū kopā ar citiem no seifa izrautajiem dokumentiem noplēsa aizkarus un uzsvieda tos virsū papīriem. Tad, uzmetis kaudzei pāris krēslu, viņš attaisīja fīdzatnesto kasti pagrāba no tās saujiņu pulvera, uzbirdināja to papīriem un aizdedzināja. Virzīdamies uz izeju, viņš iededza arī citus ugunskurus. Sausās koka mēbeles uzliesmoja momentāni. Nēģeris atvēra ārdurvis. Cauri dzīvžogam vīdēja katafalka starmeši Nekas nebija dzirdams, vienīgi sienāžu čirksti un mašīnas motora slāpēta rūkoņa. Nekādu citu dzīvības pazīmju. Nēģeris atkal iegāja jau dūmu pilnajā vestibilā, viegli uzmeta plecos maisu un, atstājis mājas durvis vaļā, aši pa taciņu devās uz ceļa pusi. Furgona priekšējās durvis bija pusatvērtas.
Brīdī, kad pirmās liesmu mēles izlauzās līdz mazās villas logiem, katafalks klusām nogriezās uz Monas Re- zervuaras upes pusi, un pēc dažām minūtēm zārks ar savu drūmo kravu ieslīdēja upes dzīlēs. Kārību salu Slepenā dienesta nodaļas personāls un dokumenti bija iznīcināti.
2. Ieroča izvēle
Trīs nedēļas vēlāk marts pārsteidza Londonu ar krusu, sniegu un brāzmainu vēju
Pretīga diena! To juta visi, izņēmums nebija arī M, kurš vispār tikpat kā neievēroja kāds r laiks. Kad M. izkāpa no mašīnas, kura bija apstājusies pie ieejas kādā augstceltnē, vētra tā satrakojās, ka viņš par spīti ieradumam, apgāja apkārt mašīnai un noliecās pie šofera lodziņa.
— Smit šodien man mašīna vairs nebūs vajadzīga. Brauc mājās:
Smits. bijušais kunnātājs, pateicīgi pasmaidīja
— Pateicos, ser.
Šoferis ar skatienu pavadīja M. garo stāvu, kas pazuda ēkā: «Viņš vienmēr pirmām kārtām domā par saviem cilvēkiem.» Smits ieslēdza pirmo ātrumu un, cenzdamies kaut ko ieraudzīt caur lietus aizplīvuroto stiklu sāka braukt «Jā, tādu vīru kā viņš tagad vairs nav.»
M. ar liftu uzbrauca astotajā stāvā un pa gaiteni kas bija noklāts ar paklāju devās uz savu kabinetu Aizvēris durvis, viņš novilka mēteli, noņēma šalli un uzkāra to uz drēbju turētāja. Tad ār lielu, zilu zīda mutautu ātri noslaucīja seju Viņš to nekad nedarīja citu klātbūtnē. Piegājis pie rakstāmgalda, M. noliecās pie selektora un, nospiedis sviriņu, sacīja:
— Mis Mānipenna. esmu klāt Lūdzu ziņojumus un visu pārējo. Piezvaniet seram Džeimsam Moloni. Pavēstiet kadru nodaļas priekšniekam, ka aģentu 007 es pieņemšu pēc pusstundas. Un esiet tik laipna, vēlāk man atsūtiet Strengveiza lietu. — Izdzirdējis metālisku atbildi: «Jā, ser,» — viņš atbrīvoja sviriņu.
Atspiedies pret krēsla atzveltni, viņš, domās iegrimis, sāka piebāzt pīpi. Un pat nepacēla acis, kad ienāca sekretāre ar veselu klēpi dažādu papīru M. nepievērsa uzmanību arī ar sarkanu zīmuli izceltai piezīmei «Ārkārtīgi steidzami», kura bija vismaz ducim dokumentu: ja tie tiešām būtu svarīgi viņam par tiem ziņotu jau naktī.
Uz iekšējā selektora iedegās dzeltena lampiņa. M. pacēla klausuli vienam no četriem uz galda stāvošajiem telefoniem
— Tas esat jūs, ser Džeims? Vai jums ir piecas minūtes laika?
— Jums atvēlu pat sešas, — otrā galā pajokoja slavens ārsts neirologs. — Gribat lai es veicu'psihiatrisko ekspertīzi kādam Viņas Majestātes ministram?
— Šodien ne. — M. dusmīgi sarauca pieri (vecā gvarde, viņš pret valcfibu izturējās godbijīgi). — Es runāju par kādu aģentu, ar kuru jūs nodarbojāties. Neminēsim viņa vārdu — mēs runājam pa pilsētas telefonu. Viņš no jums aizgāja vakar..
Sers Džeimss brīdi klusēja Pēc tam jau profesionāļa balsī atbildēja:
— Viņš ir teicamā fiziskā formā. Kāja kārtībā. Sarežģījumi nav gaidāmi. Jā, viņš ir vesels — Atkal klusums — Tikai redziet M, šie jūsu ļaudis tiek pakļauti lielam sasprindzinājumam Viņiem ir pārāk liela slodze. Vai jūs nevarētu iesākumā uzticēt viņam kaut ko vieglāku? Spriežot no jūsu stāstītā, viņš pie jums strādā diezgan ilgi-
— Mēs par to maksājam, — M. atcirta. — Viņš nav pirmais, kas iegāzies, turklāt cietis mazāk nekā daži citi pacienti kurus esmu sūtījis pie jums Piedevām, pēc jūsu vārdiem, viņš ir lieliskā formā.
— Jā_ Tomēr sāpes — tā ir dīvaina kaite. Tās nevar izmērīt mēs nezinām, kā atšķiras dzemdību sāpes no nierakmeņu radītām sāpēm Un, par laimi, miesa diezgan ātri aizmirst sāpes. Taču, M„ šis cilvēks tiešām ir daudz pārcietis. Arī tad, ja nekas nav lauzts.
— Labi, labi!..
M. nepatika uzklausīt rekomendācijas arī tad, ja tās izteica viens no pasaules pazīstamākajiem ārstiem. Pēkšņi viņš vaicāja:
— Vai jums zināms Steinkrona vārds? Doktors Piters Steinkrons?
— Nē kas viņš ir?
— Amenkāņu ārsts. Viņš sarakstījis grāmatu, tā ir mūsu bibliotēkā. Tajā stāstīts par ciešanām, kuras var izciest cilvēks. Tur minēts to organisma daļu saraksts bez kurām ļaudis var iztikt Mēs to esam pārpublicējuši.