Выбрать главу

—       Nē, ser, — Bonds atbildēja. — Notika nepatīkams atgadījums. Esmu vainīgs, ka šī sieviete spēja mani pie­mānīt Tam nevajadzēja notikt

—        Pareizi. — M. acis joprojām bija aukstas, draudu pilnā balsī viņš turpināja: — Jūsu pistole kļūdījās. Ja ne­maldos, tā bija «Beretta». Es nevaru ļaut aģentam, kura numurs sākas ar divām nullēm darīt šādas kļūdas. Varbūt būtu labāk, ja jūs atteiktos vai nodarbotos ar vien­kāršākām lietām?

Bonds sastinga, tad dusmīgi paskatījās uz M. Licence uz slepkavību, kas bija atzīmēta ar divām nullēm, Slepe­nā dienesta aģentiem bija liels gods. Bondam nenācās viegli to iegūt bet patlaban viņš varēja izraudzīties tieši tos uzdevumus, kuri viņam patika un bija saistīt' ar risku.

—       Nē, ser, es to negribētu.

—      Tādā gadījumā jums nāksies mainīt ierod. To pa­šu pieprasa arī izmeklēšanas komiteja, un esmu vienis­prātis ar viņiem. Vai skaidrs?

—       Ser, esmu pieradis pie šā ieroča, — Bonds tiepīgi sacīja. — Uzskatu par labāku strādāt ar to. Notikušais varēja atgadīties ar ikvienu un jebkuru ierod.

—       Es jums nepiekrītu Tāpat kā izmeklēšanas komi­teja. Tas ir izlemts jautājums. — M noliecās pār selekto- ru. — Vai ieroču eksperts ieradies? Ielaidiet viņu.

M. izslējās krēslā.

—        Varbūt jūs, 007, nezināt taču majors Butroids ir viens no labākajiem individuālo šaujamieroču speciālis­tiem Uzklausīsim, ko viņš teiks

Durvis atvērās. Pie galda pienāca vājš cilvēks smilš- krāsas matiem un apstājās līdzās krēslam, kurā sēdēja Bonds. Bonds paskatījās uz viņu. Viņš to lāgiem bija sa­stapis un atcerējās šīs tālu stāvošās gaišpelēkās un auk­stās acis, kuras, šķiet nekad neko nepauda. Ienācējs bezkaislīgi paraudzījās uz Bondu, tad vērsās pie M.:

—       Labdien, ser.

—        Esiet sveicināts. Vēlos jums šo to pavaicāt Vis­pirms — ko jūs domājat par «Beretta 25" markas pisto­li?

—       Dāmu ieroas, ser.

M. ironiski palūkojās uz Bondu, kas māksloti pasmai- dīja

—       Nūja. Kāpēc tad tā?

—       Tas ir vārgs ierocis, ser. Tomēr ar to ir viegli rīko­ties Tajā ir kaut kas tāds, ko nespēju izskaidrot Tas patīk dāmām.

—       Un ja uzliek klusinātāju?

—      Tad top vēl vārgāks. Turklāt man netīk arī klusinām tājL Tie ir smagi un, kad steidzies ķeras' drēbēs. Es ne­vienam neieteiktu izmantot šādu kombinādju, jo vairāk tāpēc, ka nereti no ieroča ir daudz kas atkarīgs

—      Vai jums, 007, ir iebildumi?

Bonds paraustīja plecus.

—       Es nepiekrītu. Jau piecpadsmit gadus lietoju «Be- rettu 25" un ne reizes neesmu kļūdījies. Rekordam tas nav slikti. Esmu pieradis pie šīs pistoles un lieliski to pār­valdu. Nepieciešamības gadījumā esmu izmantojis daudz pamatīgāku ierod, piemēram, garstobra koltu 45. «Beretta" man patīk: viegli šaut no tuvas distances un ērti nēsājama. — Bonds brīdi domāja, juzdams ka to­mēr mazliet piekrīt arī ekspertam. — Kas attiecas uz klusinātāju, tad esmu vienisprātis ar jums, ser, ka tas ir neērts, taču reizēm nepieciešams

—        Mēs jau redzējām, kas notiek šādās situācijās,— M. viņu pārtrauca. — Attiecībā uz ieroča maiņu tas ir at­karīgs vienīgi no prakses. Pie jaunā tipa drīz vien pieradī­sit — M. sejas izteiksme mazliet atmaiga. — 007, diem­žēl viss jau ir izlemts. Piecelieties- uz brītiņu, gribu, lai mūsu eksperts jums uzmet acis.

Bonds piecēlās un nostājās pretī majoram. Abu vīrie­šu skatieni nepauda sevišķu sirsnību

—         Lūdzu piedošanu.— majors noburkšķēja, taustī­dams Bonda bicepsus. — Vai jūs nevarētu man parādīt savu pistoli?

Bonds lēnām izvilka no svārkiem īsstobra «Berettu».

Butroids to apskatīja, pasvārstīja rokā, tad nolika uz galda.

—       Un maksts?

Bonds novilka žaketi un atsprādzēja zamšādas mak­sti. Tad atkal apģērbās.

Iztaisnojis maksts kantis, laikam cerēdams tur atrast kādu nelīdzenumu, Butroids to novietoja uz galda blakus pistolei

—        Domāju, ka iespējams sameklēt arī šo to labāku, ser,— eksperts sacīja pirmklasīga drēbnieka balsī.

Bonds no jauna apsēdās. Beidzis demonstratīvi blenzt griestos, viņš pievērsa skatienu M.

—      Tātad, major, ko jūs mums ieteiksit?

Butroids ierunājās kā profesionālis.

—        Ser, taisnību sakot— viņš kautri iesāka, — šajās dienās esmu izmēģinājis lielāko daļu no visām automātiskajām pistolēm. Pieci tūkstoši šāvienu no ka­tras divdesmit piecu metru attālumā. No visām es izraudzītos «Valteru PP» 7,65 mm. Tas atrodas ceturta­jā vietā aiz japāņu ražojuma M-14, krievu Tokareva un «Zauera M-38". «Valteram" man patīk vieglā mēlīte un aptvere rokturi. Tieši tas, kas vajadzīgs 007. Ļoti spēcīgs ieroas. Protams, ari kalibrs tam lielāks nekā «Beret- tai» — 32, nevis 25. Es neieteiktu ņemt vieglāku ieroci. Bet «Valtera» patronas var dabūt jebkurā pasaules malā. Tā ir šī ieroča priekšrocība salīdzinājumā ar krievu un ja­pāņu pistolēm.

—      Vai varat ko piebilst? — M. griezās pie Bonda.

—      Tā ir laba pistole, ser,— Bonds piekrita — Bet kā man to nēsāt?

—         «Bēmsa Martina» firmas makstī,— majors But­roids lakoniski atbildēja — Vislabāk kreisajā pusē aiz jostas. Var arī padusē. Maksts ir no cietas ādas. Tur ir at­spere, kas fiksē pistoli No tādas maksts to iespējams iz­vilkt daudz ātrāk nekā no šīs,— viņš norādīja uz Bonda maksti. — Vajadzīgas apmēram trīs piektdaļas no se­kundes, lai no sešu metru attāluma trāpītu cilvēkam.

—        Tātad nolemts,— M. rezumēja. — Bet ja vaja­dzīgs pamatīgāks ierocis?

—      Varu ieteikt tikai vienu,— majors Butroids nesatri­cināmi sacīja. — Tas ir «Smith and Vesson». Revolveris. 38. kalibrs. Neķeras drēbēs. Kopējais garums trispad- smitarpus centimetru, svars nav lielāks par piecdesmit gramiem. Lai samazinātu svaru, veltnītis domāts tikai piecām patronām taču, ja tās visas izšauj, kādam neklā­sies labi— eksperts atļāvās pasmaidīt, — 38. kalibra «Smith and Vesson Special» patronas. Dažāda garuma stobrL