— Diezgan, M. viņu pārtrauca — Ticu jums uz vārda. Ja jūs sakāt ka tas ir vislabākais revolveris, tā arī ir. Tātad paliksim pie «Valtera» un «Smita un Vesona». Nododiet ieročus kopā ar maksti aģentam 007, un lai šodien pat viņš sāk trenēties. Nedēļas laikā viņam jāiemācās tos pārvaldīt visā pilnībā Esam vienojušies? Tādā gadijumā es jums pateicos un neuzdrošinos jūs vairs aizkavēt
— Paldies, ser, — majors Butroids atbildēja. Tad piecēlās un izgāja no kabineta.
Kādu mirkli istabā valdīja klusums Pie logieir Kladzināja krusas graudi. M. pabīdīja grozāmo krēslu un sn- ka aplūkot slapjos stiklus Bonds paraudzījās pulkstenī. Desmit Tad viņa skatiens pievērsās rakstāmgaldam, uz kura bija ierocis un maksts Bonds pēkšņi atcerējās tos piecpadsmit gadus, kas viņu bija saistījuši ar šo divaino metāla gabalu. Viņš atsauca atmiņā gan tos mirkļus, kad vienīgi pistoles šāviens varēja glābt viņa dzīvību, gan tos, kad pietika tikai ar draudiem to izmantot Viņš nebija aizmirsis tās dienas, kad gatavojās to lietot tad viņš pistoli izjauca, ieeļļoja-cītīgi pielādēja aptveri un pāris reižu pārbaudīja tās darbību, izmezdams patronas ar pārsegu apklātajā viesnīcas gultā. Tad pēdējo reizi noslaucīja.pistoli ar sausu lupatu, iebāza makstī, aplūkoja sevi spogulī, lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā un nekas nav redzams. Bet pēc tam — uz pnekšu, uz satikšanos, kas nozīmēja dzīvību vai nāvi. Cik reižu tā bija glābusi Bonda dzīvību! Cik nāves spriedumu parakstījusi! Muļķīgi, taču Bonds juta skumjas Vai tiešām tā var pieķerties nedzīvam, turklāt bk šausmīgam priekšmetam kā pistole. Kaut kādas saites tomēr bija eksistējušas, bet M. tās sarāvis.
M. pagnezās ar seju pret Bondu.
— Man ir žēl, es zinu, kā esat pieķēries šim ierocim taču pienācis laiks no tā šķirties. Es nevaru atļaut plēst jokus ar nodaļu, kura izsniedz licenci slepkavībai. Mūsu cilvēkiem jābūt labi apbruņotiem. Vai saprotat? Šajā darbā revolveris ir svarīgāks par roku vai kāju
Bonds pasmaidīja lūpas nepavēris.
— Es to zinu, ser, un negribu strīdēties. Man vienīgi žēl no tās šķirties.
— Labi, diezgan. Bet patlaban man jums šis tas sakāms Jamaikā uzpeldējusi kāda lieta. Jūs taču tur jau esat strādājis? Notikums, kas attiecas uz mūsu cilvēkiem. Vismaz tā šķiet Parasta izmeklēšana. Saule jums nāks par labu, un jūs varēsit izmēģināt savu jauno ieroci dabā. Mazliet atpūtlsities. Nu, vai esat ar mieru?
— Izklausās pēc saldas dzīves, ser,— Bonds atbildēja.
— Pēdējā laikā to vien esmu darījis kā atpūties. Taču ja tas tik nepieciešami ja tā ir pavēle, ser_
— Jā— M. bilda — Tā ir pavēle
3. īsais atvaļinājums
Aiz loga satumsa vēl vairāk Laiks kļuva draņķīgāks. M. pastiepa roku un iededza galda lampu. Siltā zeltainā gaisma iekrāsoja kabineta vidū stāvošā galda ādas apšuvumu asiņaini sarkanā krāsā. M. piebīdīja sev klāt biezu mapi, nospieda pogu uz galda un pavēlēja:
— Uzaiciniet kadru nodaļas priekšnieku. Es visu zinu tikai vispārīgos vilcienos. — Viņš pagriezās pret Bondu. — Baidos, ka tas ir netīrs notikums
Kadru nodaļas priekšnieks — inženiertehniskā karaspēka pulkvedis — bija vienā vecumā ar Bondu, taču viņa matus jau manāmi bija skāris sirmums — pastāvīga sasprindzinājuma un lielas atbildības sekas. Nervu sistēmas izsīkumu pulkvedim kompensēja lieliska fiziskā kondīcija un smalka humora izjūta. Viņš bija Bonda labākais draugs Centrā. Abi apmainījās smaidiem
— Pievelciet krēslu un apsēdieties, - M. sacīja. — Es iepazīstināju aģentu 007 ar Strengveiza lietu. Man gribētos par to visu tikt skaidrībā iekams tur no jauna ierīkosim mūsu Centru. Pēc nedēļas 007 lido uz turieni Vai jūs nevarētu saistīties ar Koloniju ministriju un gubernatoru? 007, liekas jūs pazināt Strengveizu Pirms pieciem gadiem jūs kopā nodarbojāties ar dārgumu lietu Ko jūs domājat par viņu?
— Viņš ir drosmīgs cilvēks. Kaut gan — toreiz viņam kaut kas bija ar nerviem. Ceru, ka tagad viss ir kārtībā.
M. ignorēja viņa piezīmi.
— Bet vai jūs pazināt vina palīdzi Trubladu, Mēriju Trubladu?
— Nē, ser.
— Viņai ir teicama dienesta lapa. Bijusī sieviešu korpusa virsniece. Skaista, kā jūs domājat vai Strengveizs ir brunču mednieks?
— Grūti pateikt— Bonds piesardzīgi atbildēja, nevēlēdamies kaitēt Strengveizam, jo atminējās viņa izaicinošo pievilcību. — Tomēr kas ar viņu noticis, ser?
— Tieši to mēs gribam noskaidrot— M. teica. — Viņi ir pazuduši, izgaisuši. Abi vienā vakarā pirms trim nedēļām Strengveiza nams pilnīgi sadedzis. Ugunsgrēks iznīcinājis visu: raidītājus, šifrus, kartotēku Palikuši tikai pelni. Varbūt viņi aizbēguši. Pulkvedi, kā jūs domājat?
Pulkvedis, šķiet šaubījās.
— Neesmu vēl ticis skaidrībā par viņa pēdējo sakaru seansu. — Viņš turpināja, vērsdamies pie Bonda. — Redziet viņi, kā r>arasti, to sāka astoņpadsmitos trīsdesmit pēc vietējā laika. Kontroles dienests apgalvo, ka meitene sākusi atbildēt uz mūsu signāliem, tomēr tad sakari pārtrūkuši. Mēs centāmies tos atjaunot taču tur notika kaut kas nesaprotams, un mēs pārtraucām raidīt Nekādas atbildes nebija arī pēc «zilajiem» un «sarkanajiem» signāliem. Nekā. Nākamajā dienā Trešā nodaļa no Vašingtonas uz turieni aizsūtīja aģentu 258. Vienlaikus ar to sāka nodarboties policija. Gubernatoram šis notikums liekas absolūti skaidrs: Strengveizs sapinies sieviešu brunčos. Grūti viņu par to nosodīt — mieriga vietiņa un arī darba nebija daudz. Gubernatora secinājumi it kā ir pārliecinoši, policija tos apstiprina. Lai gan viņiem neeksistē citi argumenti, vienīgi sievietes un dzēruma kautiņi. Aģents 258 tur pavadīja nedēļu bet neko jaunu noskaidrot neizdevās. Policija turpina izmeklēšanu, tāpat pagaidām bez rezultātiem. — Pulkvedis bridi klusēja, tad vainīgu sejas izteiksmi griezās pie M. — Es zinu, ka jūs esat gatavs piekrist gubernatora viedoklim, taču pēdējais radioseanss man neiziet no prāta Neredzu kā to var saistīt ar divu mīlnieku aizbēgšanu. Turklāt arī Strengveiza draugi klubā apgalvo, ka viņš bijis absolūti normāls cilvēks Viņš pārtraucis bridža spēli un aizgājis kā vienmēr, kad tuvojas seansa laiks. Teicis ka atgriezīsies pēc divdesmit minūtēm. Un pazudis. Pat mašīnu pametis pie kluba. Kāpēc tad viņam vajadzēja satraukt savus bridža partnerus, kuri sāktu viņu meklēt ja viņš gribēja aizšmaukt ar meiteni? Kāpēc viņš nevarēja aizbraukt no rīta vai — vēl labāk — vēlu vakarā, kā parasti, novadījis radioseansu?