Выбрать главу

M. noburkšķēja:

—        Iemīlējušies reizēm dara muļķības — Tad nīgri uzprasīja: — Nu piedāvājiet citu izskaidrojumu. Nekādi citi motīvi nav atklāti. Tur ir mierīga vietiņa. Nenozīmīgi darbiņi: vai nu kāds kubiešu komunists mēģina iekļūt sa­lā, vai kāds meklējams anglis cenšas paslēpties Jamaikā ar cerību, ka tā ir tālu no Londonas Nedomāju, ka Strengveizam bija kāds nopietnāks darbs kopš tiem lai­kiem kad tur pabija 007. — Pēc tam viņš pagriezās pret Bondu. — Un kā domājat jūs?

—        Es galīgi nespēju iztēloties Strengveizu— Bonds sāka stingrā balsī, — kurš nolēmis izstāties no spēles. Varbūt arī viņam kaut kas bija ar meiteni, tomēr šķita, ka viņš nekad nejauca kopā personīgās un dienesta lietas. Slepenais dienests bija viņa dzīve. Viņš nekad neaizietu. Ne no šā, ne no tā visu pamest — es tam neticu.

—         Pateicos, — M. atspiedās pret atzveltni. — Ne­viens neizdara nepārdomātus secinājumus, kamēr nav izanalizēti visi iespējamie varianti

Viņam nepatika nodarboties ar jautājumiem, kas bija saistīti ar personālsastāvu un it sevišķi ar tik piņķerīgu kā šis Viņam bija gana rūpju arī citās pasaules malās. Viņš paņēma ppi un sērkociņus.

—       Ko nu? Ko jūs vēl teiksit?

Bonds prātoja. Strengveizs viņam bija radijis patīka­mu iespaidu, turklāt arī pulkveža sacītais lika padomāt

—       Labi ser,— Bonds sāka. — Kāds uzdevums bija Strengveizam? Vai viņš ir rakstījis kādas atskaites? Kaut ko izmeklējis? Vai pēdējā laikā nekas nav noticis?

—       Absolūti nekas— M. pārliecinoši atbildēja tad iz­ņēma no mutes pīpi un, norādijis ar to uz pulkvedi, vaicā­ja: — Vai tā ir?

—        Jā, ser,— viņš apliecināja — tikai tas draņķīgais gadījums ar putniem.

—      Ak jā,— M. nicīgi pavīpsnāja, — tas r par kaut kā­du idiotu,-zoodārza līdzstrādnieku vai kaut kas tādā garā. Viņš ieradās pie mums no Koloniju ministrijas pirms pusotra mēneša, vai tā?

—      Jā, ser. Vienīgi tas nav zoodārzs, bet kāda ameri­kāņu apvienība. Tā grib aizkavēt dažu retu putnu sugu iz­zušanu. Šī apvienība griezās pie mūsu sūtņa Vašingtonā. ĀM lietu nodeva.Koloniju ministrijai tā uzvēla to mums. šķiet ka apvienībai Amerikā ir liela ietekme. Tā pat panā­ca, ka dažus atomizmēģinājumus pārceļ uz rietumu pie­krasti, lai netraucētu šo, nezinu, kā tos sauc, putnu ligzdo­šanu

—        Un vēl tas notikums ar dižrīkles dzērvēm. — M. iespurdzās.

—       Ser, vai jūs man to nepastāstītu sīkāk— Bonds palūdza. — Ko šī apvienība gnbēja no mums?

M. nepacietīgi pavicināja pīpi, tad paņēma mapi ar Strengveiza lietu un pasniedza to pulkvedim.

—      Pastāstiet par to 007 pats,— viņš sacīja nogurušā balsī. — Tur ir pilna atskaite.

Pulkvedis paņēma dosjē, pašķirstīja, izvilka vajadzī­gos papīrus un mapi no jauna aizvēra. Kabinetā valdīja klusums. Uz trim mašīnrakstā aizpildītām lapām, kurām Bonds bija uzmetis skatienu, viņš pamanīja Koloniju mi­nistrijas baltzilo zīmi. Bonds sēdēja mierīgs, cenzdamies neievērot slēpto nepacietību, kas plūda no krēslā sēdošā M.

Paslēpis dokumentus mapē, pulkvedis sacīja:

—       Divdesmitajā janvārī mēs darījām šo notikumu zi­nāmu Strengveizam, kurš tūdaļ pārraidīja apstiprinājumu, ka informāciju saņēmis — Tad, atspiedies pret atzveltni, viņš griezās pie Bonda. — Ir tāds putns, ko sauc par sār­to stārķi Redz, te ir krāsu foto. Pirms kāda laika šī suga sāka izzust Kara sākumā varēja saskaitīt tikai dažus simtus šo putnu, pārsvarā Floridā un tās apkaimē. Pēc tam kāds paziņoja, ka vienā no saliņām (to sauc par Krebkeju), kas atrodas starp Jamaiku un Kubu, ir šo put­nu kolonija. Tā ir britu teritorija, kas pakļauta Jamaikai Sa­lā atklāts organiskais mēslojums no putnu mēsliem, taču tas ir tik zemas kvalitātes ka nav jēgas to iegūt Tobrīd, kad tur atrada šos putnus, cilvēki salās nedzīvoja jau piecdesmit gadus Apvienības pārstāvji galu galā izno­māja daļu no salas, lai glābtu putnus. Viņi algoja divus sargus, pārtiednāja aviokompānijas pārcelt savas gaisa trases, lai nebaidītu putnus Putnu skaits sāka augt un pēdējie aprēķini rāda, ka to skaits pārsniedz piecus tūkstošus. Tad pacēlās organiskā mēslojuma cenas un atradās kāds, kuram ienāca prātā brīnišķīga ideja nopirkt salu un ķerties pie tās ekspluatācijas. Viņš noslēdza līgu­mu ar Jamaikas valdību un iegādājās salu par desmit tūkstošiem sterliņu mārciņu ar noteikumu, ka viņš neaiz­tiks putnu ligzdošanas zonu. Tas bija 1943. gadā. Šis kāds ieveda salā salīdzinoši lētu darbaspēku, un sala sā­ka dot peļņu. Tā nesa naudu līdz pēdējam laikam kamēr mēslojuma cenas atkal kritās Patlaban uzskata, ka salas īpašnieks ir diezgan grūtā stāvoklī.

—       Kas viņš ir?

—       Ķīnietis, precīzāk pa pusei ķīnietis, pa pusei vācie­tis. Viņu sauc par doktoru «NĒ», doktors Jūliuss «NĒ».

—       «Nē»? Pretstatā «Jā»?

—      Gluži pareizi.

—      Vai jums ir kādas ziņas par viņu?

—       Nekādas, ja neskaita to, ka viņš dzīvo ļoti vientuļi.

Pēc tam kad viņš noslēdza līgumu ar Jamaikas valdī­bu, neviens viņu vairs nav redzējis. Salu neviens neap­meklē. Tā ir viņa sala, un viņš to uztur sev. Laikam nevē­las, ka viņu traucē Viss bija klusu, kamēr neilgi pirms pērnajiem Ziemassvētkiem Jamaikas ziemeļu piekrastē ar kanoe atbrauca viens no sargiem kuru bija nolīgusi