M. noburkšķēja:
— Iemīlējušies reizēm dara muļķības — Tad nīgri uzprasīja: — Nu piedāvājiet citu izskaidrojumu. Nekādi citi motīvi nav atklāti. Tur ir mierīga vietiņa. Nenozīmīgi darbiņi: vai nu kāds kubiešu komunists mēģina iekļūt salā, vai kāds meklējams anglis cenšas paslēpties Jamaikā ar cerību, ka tā ir tālu no Londonas Nedomāju, ka Strengveizam bija kāds nopietnāks darbs kopš tiem laikiem kad tur pabija 007. — Pēc tam viņš pagriezās pret Bondu. — Un kā domājat jūs?
— Es galīgi nespēju iztēloties Strengveizu— Bonds sāka stingrā balsī, — kurš nolēmis izstāties no spēles. Varbūt arī viņam kaut kas bija ar meiteni, tomēr šķita, ka viņš nekad nejauca kopā personīgās un dienesta lietas. Slepenais dienests bija viņa dzīve. Viņš nekad neaizietu. Ne no šā, ne no tā visu pamest — es tam neticu.
— Pateicos, — M. atspiedās pret atzveltni. — Neviens neizdara nepārdomātus secinājumus, kamēr nav izanalizēti visi iespējamie varianti
Viņam nepatika nodarboties ar jautājumiem, kas bija saistīti ar personālsastāvu un it sevišķi ar tik piņķerīgu kā šis Viņam bija gana rūpju arī citās pasaules malās. Viņš paņēma ppi un sērkociņus.
— Ko nu? Ko jūs vēl teiksit?
Bonds prātoja. Strengveizs viņam bija radijis patīkamu iespaidu, turklāt arī pulkveža sacītais lika padomāt
— Labi ser,— Bonds sāka. — Kāds uzdevums bija Strengveizam? Vai viņš ir rakstījis kādas atskaites? Kaut ko izmeklējis? Vai pēdējā laikā nekas nav noticis?
— Absolūti nekas— M. pārliecinoši atbildēja tad izņēma no mutes pīpi un, norādijis ar to uz pulkvedi, vaicāja: — Vai tā ir?
— Jā, ser,— viņš apliecināja — tikai tas draņķīgais gadījums ar putniem.
— Ak jā,— M. nicīgi pavīpsnāja, — tas r par kaut kādu idiotu,-zoodārza līdzstrādnieku vai kaut kas tādā garā. Viņš ieradās pie mums no Koloniju ministrijas pirms pusotra mēneša, vai tā?
— Jā, ser. Vienīgi tas nav zoodārzs, bet kāda amerikāņu apvienība. Tā grib aizkavēt dažu retu putnu sugu izzušanu. Šī apvienība griezās pie mūsu sūtņa Vašingtonā. ĀM lietu nodeva.Koloniju ministrijai tā uzvēla to mums. šķiet ka apvienībai Amerikā ir liela ietekme. Tā pat panāca, ka dažus atomizmēģinājumus pārceļ uz rietumu piekrasti, lai netraucētu šo, nezinu, kā tos sauc, putnu ligzdošanu
— Un vēl tas notikums ar dižrīkles dzērvēm. — M. iespurdzās.
— Ser, vai jūs man to nepastāstītu sīkāk— Bonds palūdza. — Ko šī apvienība gnbēja no mums?
M. nepacietīgi pavicināja pīpi, tad paņēma mapi ar Strengveiza lietu un pasniedza to pulkvedim.
— Pastāstiet par to 007 pats,— viņš sacīja nogurušā balsī. — Tur ir pilna atskaite.
Pulkvedis paņēma dosjē, pašķirstīja, izvilka vajadzīgos papīrus un mapi no jauna aizvēra. Kabinetā valdīja klusums. Uz trim mašīnrakstā aizpildītām lapām, kurām Bonds bija uzmetis skatienu, viņš pamanīja Koloniju ministrijas baltzilo zīmi. Bonds sēdēja mierīgs, cenzdamies neievērot slēpto nepacietību, kas plūda no krēslā sēdošā M.
Paslēpis dokumentus mapē, pulkvedis sacīja:
— Divdesmitajā janvārī mēs darījām šo notikumu zināmu Strengveizam, kurš tūdaļ pārraidīja apstiprinājumu, ka informāciju saņēmis — Tad, atspiedies pret atzveltni, viņš griezās pie Bonda. — Ir tāds putns, ko sauc par sārto stārķi Redz, te ir krāsu foto. Pirms kāda laika šī suga sāka izzust Kara sākumā varēja saskaitīt tikai dažus simtus šo putnu, pārsvarā Floridā un tās apkaimē. Pēc tam kāds paziņoja, ka vienā no saliņām (to sauc par Krebkeju), kas atrodas starp Jamaiku un Kubu, ir šo putnu kolonija. Tā ir britu teritorija, kas pakļauta Jamaikai Salā atklāts organiskais mēslojums no putnu mēsliem, taču tas ir tik zemas kvalitātes ka nav jēgas to iegūt Tobrīd, kad tur atrada šos putnus, cilvēki salās nedzīvoja jau piecdesmit gadus Apvienības pārstāvji galu galā iznomāja daļu no salas, lai glābtu putnus. Viņi algoja divus sargus, pārtiednāja aviokompānijas pārcelt savas gaisa trases, lai nebaidītu putnus Putnu skaits sāka augt un pēdējie aprēķini rāda, ka to skaits pārsniedz piecus tūkstošus. Tad pacēlās organiskā mēslojuma cenas un atradās kāds, kuram ienāca prātā brīnišķīga ideja nopirkt salu un ķerties pie tās ekspluatācijas. Viņš noslēdza līgumu ar Jamaikas valdību un iegādājās salu par desmit tūkstošiem sterliņu mārciņu ar noteikumu, ka viņš neaiztiks putnu ligzdošanas zonu. Tas bija 1943. gadā. Šis kāds ieveda salā salīdzinoši lētu darbaspēku, un sala sāka dot peļņu. Tā nesa naudu līdz pēdējam laikam kamēr mēslojuma cenas atkal kritās Patlaban uzskata, ka salas īpašnieks ir diezgan grūtā stāvoklī.
— Kas viņš ir?
— Ķīnietis, precīzāk pa pusei ķīnietis, pa pusei vācietis. Viņu sauc par doktoru «NĒ», doktors Jūliuss «NĒ».
— «Nē»? Pretstatā «Jā»?
— Gluži pareizi.
— Vai jums ir kādas ziņas par viņu?
— Nekādas, ja neskaita to, ka viņš dzīvo ļoti vientuļi.
Pēc tam kad viņš noslēdza līgumu ar Jamaikas valdību, neviens viņu vairs nav redzējis. Salu neviens neapmeklē. Tā ir viņa sala, un viņš to uztur sev. Laikam nevēlas, ka viņu traucē Viss bija klusu, kamēr neilgi pirms pērnajiem Ziemassvētkiem Jamaikas ziemeļu piekrastē ar kanoe atbrauca viens no sargiem kuru bija nolīgusi