Apmēram cikos tu viņu redzēji? — es jautāju, kaut ko nojauzdams.
Nevis apmēram, bet precīzi — septiņos, jo tieši tad bija nolikts starts uz Pu-reju. Es pavadīju mūsu ekspedīciju.
Es paskatījos gan lidaparāta, gar.i Ollas pulkstenī. Abi tie rādīja pareizi*
Mana lidaparāta kabīnē kā modīga nodeva sendienām uzstādīta stūres sviras imitācija — neliels melns rokturis, gluži tāds pats kā muzejā eksponētajām antīkajām lidmašīnām. Pēc tam, kad biju paskatījies pulksteņos, es sāku saprast, ko pārdzīvojuši senatnes lidotāji, ar roku saspiežot stūri. Kad jau biju nomierinājies, vaicāju:
— Olla, vai tu gribētu kļūt nemirstīga? Viņa viltīgi paskatījās uz mani:
— Ja ar to tu domā bērnu, tad — noteikti!
Es nepaskaidroju, ko ar to biju domājis. Ollas atbilde mani pilnīgi apmierināja.
No krievu vai. tulkojis P. Zaļkalns
V. Nasonova zīm.