Kur Džī-Džī? Nāēu, Džī-Džī. Sac savējo izrīkošanos…
Laiku pa laikam kāds izlauzās līdz deju grīdai un uzsāka mežonīgu solo džai- vu. Draugi ritmā sita plaukstas. Gaisā uzsitās svilpienu un spiedzienu vilnis. Ja dejoja meitene, skanēja kliedzieni: "Striptīzu, striptīzu, striptīzu!" "Kļūst karsti, mazā!" "Krati tos, krati tos!" Beidzot parādījās konferansjē un, skanot nožēlas pilniem vaidiem un protesta kliedzieniem, atbrīvoja deju grīdu.
Bondam uz pieres izspiedās sviedru lāses. Leiters paliecās uz priekšu un sažņaudza rokas.
- Trīs izejas. Galvenā, kalpotāju mums aiz muguras un vēl viena aiz orķestra.
Džeimss pamāja. Šobrīd tas nelikās svarīgi. Leiteram apkārt redzamais nebija nekas jauns, bet Bondam tā bija iespēja tuvumā aplūkot ļaudis, ar kuriem misters Bigs darbojās gluži kā ar māla pikām. Pateicoties šim vakaram, atdzīvojās Londonā un Ņujorkā lasītie dosjē. Pat ja misters Bigs neparādīsies, kaut kas svarigs tomēr būs paveikts. 007 iedzēra lielu malku viskija. Atskanēja aplausu vētra. Konferansjē, gara auguma nēģeris nevainojamā frakā ar sarkanu neļķi pogcaurumā, iznāca deju laukumā un pacēla rokas. Viņu apspīdēja viens vienīgs balts prožektora stars, bet pārējā telpa grima tumsā.
Iestājās klusums.
- Draugi, - paziņoja konferansjē, no- zibsnīdams baltus un zelta zobus. - Beidzot būs tas, ko jūs gaidāt.
Atskanēja apdullinoši aplausi.
Viņš pagriezās un pamāja ar roku.
Iemirdzējās vēl viens gaismas stars.
- Džungļu Džapets un bungas!
Aplausu vētra, kliedzieni, svilpieni.
Četri smaidoši nēģeri - visi vāji un
stiegraini, ģērbušies ugunīgi sarkanos kreklos un baltās biksēs - jāteniski sēdēja uz konusveidīgām dažāda izmēra mucām ar jēlādas membrānām. Viens 110 viņiem negaidot pacēlās un izstiepa rokas preti skatītājiem.
- Vudu bundzinieki no Haiti, - čukstēja Leiters.
Iestājās klusums. Ar pirkstu galiem nēģeri uzsāka lēnu, mainīgu, rumbai līdzīgu ritmu.
- Un tagad, draugi, - paziņoja konferansjē, turpinādams lūkoties uz bundziniekiem, - Džī-Džī… - viņš ieturēja pauzi, - SUMATRA.
Pēdējais vārds izskanēja kā kliedziens. Konferansjē sāka aplaudēt. Telpā valdīja apdullinošs troksnis un neprātīgi aplausi. Durvis aiz bundziniekiem atsprāga vaļā, un divi milzīgi nēģeri ar zeltītiem gurnautiem ieskrēja zālē, nesdami slaidu, melnās strausa spalvās ietinušos sievieti, kuras seju sedza melna maska.
Vīrieši nolika dejotāju zāles vidū un zemu paklanījās. Sieviete pagāja divus soļus uz priekšu. Prožektoru gaismai dziestot, abi nēģeri saplūda ar ēnām un nozuda tumsā.
Ari konferansjē vairs nebija redzams. Telpā iestājās pilnīgs klusums, kurā apslapēti dunēja bungas.
Meitene pieskārās kaklam, un melno spalvu apmetnis nozuda, pārvēršoties piecas pēdas platā melnā vēdeklī, kuru viņa lēni aizslidināja sev aiz muguras, līdz tas atgādināja pāva asti. Dejotāja bija gandrīz kaila, viņas augumu piesedza vienīgi melnu mežģīņu biksīšu trīsstūris un melnas, vizuļojošas zvaigznes uz krūšu galiem, bet seju - smalka, melna maska. Slaidais un tvirtais bronzas krāsas ķermenis, viegli ieeļļots, mirdzēja baltajā gaismā.
Skatītāji aizturēja elpu. Bungas pamazām kāpināja tempu, bet basa bungas sita cilvēka sirds ritmu.
Meitenes kailais vēders sāka lēnām vibrēt vienā takti ar bungām. Viņa aizsedzās ar melno spalvu vēdekli, tad atkal aizslidināja to aiz muguras, un gurni šūpojās basa bungu ritmā. Ķermeņa augšdaļa šķita sastingusi. Vēlreiz uzvirpuļoja melnās spalvas, un nu it kā atdzīvojās arī pēdas un pleci. Bungas dunēja skaļāk. Likās, katra ķermeņa daļa kustas cita ritmā. Viņas lūpas viegli pavērās. Nāsis iepletās. Acis kaisli spīdēja caur briljantiem rotātajiem maskas šķēlumiem. Tā bija seksuāla, lapsas purniņam līdzīga seja - chienne[10] bija vienīgais vārds, kuru Bonds spēja iedomāties.
Bungu skaņas savijās sarežģītos ritmos. Meitene nometa lielo, melno vēdekli un pacēla rokas virs galvas. Viss ķermenis sāka vibrēt. Viņas vēders kustējās ātrāk. Pa labi un pa kreisi. Uz priekšu un atpakaļ. Gurni veidoja lielus apļus. Pēkšņi dejotāja norāva zvaigzni no labās krūts un iemeta to skatītājos. Zālē atskanēja dobja rūkoņa, kas drīz vien apklusa. Viņa norāva otru zvaigzni. Atkal rūkoņa, un atkal klusums. Bungas sāka mežonīgi dārdēt. Bundzinieku ķermeņi pārklājās sviedriem, un viņu rokas kā pelēkas flaneļa lupatas plivinājās pāri bālajām bungu membrānām, acis izspiedās un raudzījās tālumā, bet galvas viegli noliecās uz vienu pusi, it kā viņi uzmanīgi klausītos. Likās, bundzinieki neredz meiteni. Skatītāji smagi elsoja, viņu izvelbtās acis valgi mirdzēja.
Dejotājas augumu klāja sviedri, krūtis un vēders mirdzēja. Ķermenis sāka krampjaini raustīties, mute pavērās, un viņa klusi iekliedzās. Rokas noslīga gar sāniem. Pēkšņi meitene norāva mežģīņu strēmeli un iesvieda to publikā. Nu viņu sedza tikai melnas stringa biksītes. Bungu skaņas izvērtās seksuālu ritmu viesuļvētrā. Dejotāja vēlreiz klusi iekliedzās un, atspiedusies uz plaukstām, pieplaka grīdai un atkal izslējās, augšup un lejup. Ātrāk un ātrāk. Bonds dzirdēja, ka publika elš un rukšķ kā sivēni pie siles. Viņš juta savas rokas cieši satveram un burzām galdautu. Mute bija izkaltusi.
Publika sāka kliegt: - Nu, Džī-Džī! Velc to nost, mazā! Nu, uz priekšu! Grozi dibenu, mazulīt, grozi!
Sieviete sabruka uz ceļiem un, kamēr ritms kļuva arvien lēnāks, konvulsīvi raustījās, izdvesdama neskaidras skaņas.
Bungu rīboņa pārvērtās klusā dunoņā. Skatītāji spalgi kliedza. No visām malām skanēja rupjības un nepiedienīgi izsaucieni.
Zālē iznāca konferansjē, un gaismas stars pievērsās viņam.