- Labi, tauta, labi. - Arī viņam uz zoda bija izspiedušies sviedri. Vīrs pastiepa augšup rokas, it kā padotos.
- Džī-Džī PIEKRĪT!
Zāle sajūsmā iegaudojās. Nu tie gribēja redzēt viņu kailu.
- Velc vis' nost, Džī-Džī! Parād' sevi, mazā! Nu, nu!
Bungas klusi un saraustīti dunēja.
- Bet, mani draugi, - kliedza konferansjē, - tas notiks, kad nodzisīs gaisma!
Zālē atskanēja vilšanās pilna murdoņa, un telpa iegrima tumsā.
"Vecs triks," nodomāja Bonds.
Pēkšņi visi viņa jutekli saspringa.
Kaucošais pūlis mirklī pazuda, Bonds sajuta uz sejas auksta vēja pūsmu un saprata, ka gāžas lejup.
- Hei, - kliedza Leiters. Viņa balss skanēja tuvu, taču dobji kā no dziļas alas.
"Dievs žēlīgais!" nodomāja Bonds.
Virs galvas kaut kas ar blīkšķi aizcirtās. Viņš izstiepa roku sev aiz muguras un sataustīja garām slīdošu sienu.
- Gaismu, - atskanēja mierīga balss.
Šajā brīdī kāds cieši satvēra abas Bonda rokas un piespieda viņu pie krēsla atzveltnes.
Pretī, joprojām pie tā paša galda, sēdēja Leiters, kuru aiz elkoņiem bija sagrābis milzu nēģeris. Viņi atradās niecīgā kvadrātveida kamerā. Turpat stāvēja vēl divi melnādainie ar ieročiem.
Hidrauliskais kravas lifts izdvesa šņācošu skaņu, un galds mīksti nolaidās uz grīdas. Bonds palūkojās augšup. Tikai dažas pēdas virs galvas rēgojās plata lūkas aizdare. Caur to neplūda ne vismazākā skaņa.
Viens no nēģeriem plati pasmaidīja.
- Mierīgi, zēni! Kā brauciens, vai patīk?
Leiteram paspruka rupjas lamas.
Bonds atslābinājās un gaidīja.
- Kurš nojums ir anglis? - jautāja tas pats vīrs. Likās, viņš te ir galvenais. Pistole. ko melnādainais bija pavērsis pret Bondu, izskatījās visai savdabīga. Starp vīra melnajiem pirkstiem uz spala mirdzēja perlamutrs, bet uz garā astoņ- stūru stobra bija iegavēti ornamenti.
- Mans domā, ka šitas, - noteica nēģeris, kas turēja Bonda roku. - Šamajam ir rēta.
Nēģera tvēriens bija briesmīgs. Bondam likās, ka viņa elkoņi ir iespiesti dzelzs žņaugos, un rokas pamazām saka tirpt.
Virs ar īpatnējo ieroci panāca uz priekšu un iegrūda stobru Bondam tieši vēderā. Gailis bija uzvilkts.
- No tāda attāluma tu laikam gan garam neaizšausi, - piezīmēja 007.
- Mut' ciet! - uzsauca melnādainais vīrs. Veikli un profesionāli viņš pārmeklēja Bondu - kājas, gurnus, muguru, sānus -, atrada beretu un pasniedza to otram nēģerim.
- Sitamo atdod šefam, Tī-Hī, - viņš teica. - Ved to angli augšā. Otris paliks tepat.
- Ja-a, - atsaucās Tī-Hī. Tas bija resnvēderains nēģeris šokolādes krāsas kreklā un bāli violetās biksēs.
Bonds tika uzrauts stāvus. Ar vienu pēdu viņš aizķēra galda kāju un spēcīgi parāva to uz savu pusi. Trauki un sudrablietas nošķindēja uz grīdas. Acumirkli arī Leiters, nepiecēlies no krēsla, spēra savam apsargam. Atskanēja abus gūstekņus uzmundrinošs būkšķis, viņa papēdim trāpot pa sarga sānu. Bonds mēģināja darīt to pašu, taču kļūdījās. Mirkli valdīja juceklis, tomēr melnādaino vīru tvēriens neatslāba. Viens no nēģeriem viegli kā bērnu pacēla Leiteru, nostādīja ar seju pret sienu un spēcīgi pagrūda, gandrīz sašķaidot viņa degunu. Kad sargs pagrieza Fēliksu pret pārējiem, Bonds ieraudzīja pa drauga lūpām plūstam asinis.
Divi ieroči atkal tika pavērsti pret abiem gūstekņiem. Viņiem vajadzēja tikai mirkli, lai atgūtos no šoka, ko bija izraisījusi pēkšņā sagūstīšana un neveiksmīgais mēģinājums atbrīvoties.
- Atslābst nu, - noteica melnādainais, kas deva pavēles. - Ved to angli prom, - viņš vērsās pie Bonda sarga. - Misters Bigs gaidīt. - Tad pagriezās pret Leiteru. - La- bak atvadies no savējā draudziņa. Diezin vai jūsējie vēl kādreiz redzēsies.
Bonds uzsmaidīja Leiteram.
- Labi gan, ka pieteicām policijai ierasties te pulksten divos. Tiksimies augšā.
Ari Leiters smaidīja. Viņa zobi bija sarkani no asinīm.
- Komisārs priecāsies redzēt šo kompāniju. Tiksimies.
- Muļķības, - pārliecināti noteica nēģeris. - Kiīstās!
Sargs pagrieza gūstekni ar seju pret sienu. Tajā atvērās durvis uz garu gaiteni. Vīrs, vārdā Tī-Hī, pagrūda Bondu uz priekšu.
Dūnās aiz viņiem aizcirtās.
VII nodala
MISTERS BIGS
Abu vīriešu soļi atbalsojās akmens ejā, kuras galā atradās otras durvis. Iegājuši pa tām, viņi nokļuva nākamajā gaitenī, ko apgaismoja vienīgi kaila spuldzīte. Vēl vienas durvis, un viņi nonāca milzīgā noliktavā. Telpas vidū stāvēja akurātās kaudzēs saliktas kastes un ķīpas. Spriežot pēc marķējumiem uz redeļu kastēm, tā bija alkoholisko dzērienu noliktava. Pa šauru eju viņi izspraucās līdz metāla durvīm. Tī-Hī piespieda zvana pogu. Valdīja pilnīgs klusums. Bonds lēsa, ka viņi atrodas apmēram kvartāla attālumā no naktskluba.
Nošķindēja aizbīdnis, un durvis atveras. Vakara uzvalkā ģērbies nēģeris ar ieroci rokā pakāpās sāņus, aicinādams abus atnācējus ienākt priekštelpā, kuras grīdu sedza biezs paklājs.
- Jūs var iet iekšā, Tī-Hī, - teica virs.
Tī-Hī pieklauvēja, un vīrieši iegāja telpā.
Krēslā ar augstu atzveltni pie dārga rakstāmgalda sēdēja misters Bigs 1111 uzmanīgi lūkojās ienācējos.
- Labrīt, Džeiinsa Bonda kungs. - Balss bija zema un maiga. - Apsēdieties.
Sargs pavadīja Bondu līdz ādas atzveltnes krēslam, atlaida aģenta rokas, 1111 viņš apsēdās, nonākdams aci pret aci ar misteru Bigu.
Bija tik patīkami atbrīvoties no dzelžainā tvēriena! Apakšdelmi pamazām atguva jutīgumu. Bonds nolaida rokas gar sāniem, svētīdams trulo sāpi, kas nornai- mja tirpas, asinīm straujāk sākot ritēt dzīslās.