Vadītājs izvēlējās Triboro tiltu, un viņi elpu aizraujošā ātrumā traucās pār to uz Manhetenas centru. Nokļūstot automašīnu signāltauru, burzmas un degvielas smārda ieskautajos betonēto ielu džungļos, skatienam atklājās fascinējoša Ņujorkas ainava.
Bonds uzrunāja ceļabiedru.
- Man ir nepatīkami to teikt, - viņš sacīja, - taču šis droši vien ir izdevīgākais atombumbas mērķis pasaulē.
- Diemžēl tā tas ir, - piekrita Helorans. - Šī doma inan naktīs neļauj gulēt un liek prātot par to, kas varētu notikt.
Viņi apstājās pie "Santredžisas", labākas Ņujorkas viesnīcas, kas atradās uz Piektās avēnijas un 55. ielas stūra. Drūms vīrietis vidējos gados, ģērbies tumši zilā mētelī un melnā cepurē, apsteidza šveicaru. Helorans viņus iepazīstināja.
- Bonda kungs, iepazīstieties ar kapteini Deksteru, - viņš godbijīgi teica. - Vai tagad varu viesi nodot jūsu rokās, kap- tein?
- Protams, protams. Tikai jānogādā somas 2100. numurā. Tas ir pašā augšā. Iešu kopā ar Bonda kungu un paraudzīšos, vai viņam ir viss nepieciešamais.
Bonds pagriezās, lai atvadītos no Helorana un pateiktos par sagaidīšanu. Amerikānis bija pagriezis viņam muguru un deva šveicaram norādījumus par bagāžu. Bonds, acis piemiedzis, vēroja 55. ielu. Melns limuzīns, tas bija ševrolets, strauji rāvās uz priekšu - garām "Checker" firmas taksometram, kas bija spiests nobremzēt. Tā vadītājs nikni trieca dūri pret signāltauri. Limuzīns, nepievērsdams tam uzmanību, turpināja braukt, tik tikko sagaidījis iedegamies zaļo gaismu, un nozuda Piektās avēnijas ziemeļu virzienā.
Tā bija riskanta un pārdroša braukšanas maniere, taču Bondu daudz vairāk pārsteidza tas, ka pie stūres sēdēja melnādaina sieviete - simpātiska nēģeriete melnā šofera uniformā. Pa aizmugures logu viņš uz mirkli uztvēra limuzīna vienīgā pasažiera skatienu, pamanīdams tikai milzīgu, pelēkmelnu seju, kas lēni pagriezās un, mašīnai palielinot ātrumu, atskatījās tieši uz viņu, par to Džeimss bija pārliecināts.
Bonds paspieda Helorana roku. Dek- sters nepacietīgi pieskārās viņa elkonim.
- Mēs ieiesim viesnīcā un nedaudz pa labi - caur vestibilu - dosimies uz liftiem. Un varbūt jūs vēlētos paturēt cepuri galvā, Bonda kungs.
Sekodams Deksteram augšup pa kāpnēm, Bonds prātoja, ka nu jau ir par vēlu būt piesardzīgam. Pārāk aizdomīga šķita melnādainā sieviete pie stūres, arī milzīgais pasažieris neviesa uzticību. Vai tas bija misters Bigs?
- Hm, - Bonds pie sevis norūca, sekodams kapteinim Deksteram liftā.
Divdesmit pirmajā stāvā lifts apstājās.
- Mēs esam jums sagādājuši nelielu pārsteigumu, Bonda kungs, - kapteinis sacīja, kā Bondam likās, bez sevišķa entuziasma.
Viņi devās uz stūra istabu.
Aiz gaiteņa logiem šalca vējš. Bonds pamanīja debesskrāpjus un tālumā - Cen- trālparka koku kailos zarus, kas stiepās debesīs. Brīdi viņam šķita, ka ir zaudējis saskarsmi ar zemi, un tas lika justies vientuļam un iztukšotam. Deksters atslēdza 2100. numura durvis. Viņi nokļuva vāji apgaismotā priekštelpā. Cepures un mēteļus abi atstāja uz krēsla. Deksters atvēra durvis un aicinaja Bondu tālāk.
Džeimss iegāja pievilcīgā dzīvojamā istabā, kas bija iekārtota Trešās avēnijas ampīra stilā - ērti krēsli un plata sofa ar gaiši dzeltena zīda pārklāju, uz grīdas diezgan laba Obusona stila paklāja kopija, gaiši pelēkas sienas un griesti, izliekta divdurvju franču bufete ar pudelēm, glāzēm un apsudrabotu ledus spainīti. I'lats logs, pa kuru no šveiciski skaidrajam debesīm plūda ziemas saule. Centrālapkure likās gluži ciešama.
Atvērās guļamistabas durvis.
Sakārtoju ziedus pie tavas gultas. Tas ietilpst slavenajā C1P "Servisā ar smaidu". - Garš, tievs vīrietis, plati smaidīdams, iznāca no guļamistabas, pastiepis roku pretī Bondam, kurš bija sastindzis pārsteigumā.
- Fēlikss Leiters! Ko, ellē, tu te dari? - Bonds cieši satvēra un silti paspieda vīrieša roku. - Ko gan, pie velna, tu dari manā guļamistabā? Dievs, cik patīkami tevi atkal redzēt! Kādēļ tu neesi Parīzē? Tikai nesaki, ka viņi arī tevi ir pielikuši pie šī darbiņa?
Leiters sirsnīgi nopētīja Bondu.
- Tieši to viņi ir izdarījuši. Kāda veiksme! Vismaz man. CIP šķita, ka mēs savulaik labi sastrādājāmies kazino* lieta, tādēļ mani atsauca no Parīzes nodaļas, Vašingtonā izskaidroja lietas būtību, un te nu es esmu. Esmu tāds kā starpnieks starp Centrālo izlūkošanas pārvaldi un mūsu draugiem no FIB. - Viņš pamāja uz kapteini Deksteru, kurš bez sevišķas sajūsmas vēroja kolēģu neprofesionālo prieku. - Šī, protams, ir FIB lieta, vismaz ciktāl tas attiecas uz Ameriku, bet, kā tu zini, šeit ir iesaistītas arī visai attālas vietas, kas atrodas CIP pārziņā, tāpēc mums būs jāstrādā plecu pie pleca. Tu esi šeit, lai nodarbotos ar Jamaikas pusi un pārstāvētu britu intereses. Komanda ir izveidota. Kā tev tas patīk? Apsēdies un iedzersim. Es pasūtīju lenču, kolīdz saņēmu ziņu, ka esi lejā, un nu jau tas būs ceļā, - Leiters piegāja pie bufetes un sāka jaukt kokteiļus.