Leiters nolika klausuli, un Bonds pasmaidīja. Klausoties Fēliksa ironiskajā balsī un zinot, ka par visu tiek gādāts, drūmās domas pamazām atkāpās.
Viņš pacēla telefona klausuli un pieprasīja tālsarunu. Savienojums tika solīts pēc desmit minūtēm.
Bonds iegāja guļamistaba un ar pūlēm noģērbās. Viņš palīda zem ļoti karstas, pēc tam zem ledus aukstas dušas, tad noskuvās 1111 ar grūtībām atkal saģērbās. Bonds ielika beretā jaunu aptveri, ietina koltu novilktajā kreklā un ielika ceļasoma. Viņš bija gandrīz sakravājies, kad iezvanījās telefons.
Klausulē varēja dzirdēt džinkstēšanu, tālas operatoru sarunas, Morzes ābeces signālus, ko raidīja lidmašīnas un kuģi. Iztēlē Bonds redzēja lielo, pelēko celtni līdzās Rīdžentparkam un pamatīgi noslogotu komutatoru, tējas tases un meiteni, kas saka: "Jā, te "Universālais eksports"." Tā bija viena no adresēm, kuru aģenti izmantoja neparedzētiem zvaniem no ārzemēm. Meitene nodos izsaukumu inspektoram, kas savukārt savienos ar M.
- Jūs esat savienots,- sacīja operato- re. - Lūdzu, runājiet! Ņujorka zvana uz Londonu.
Bonds izdzirdēja kādu mierīgu balsi.
- "Universālais eksports". Kas, lūdzu, zvana?
- Vai varu runāt ar pārvaldnieku? - jautāja aģents. - Zvana viņa brāļadēls Džeimss no Ņujorkas.
- Lūdzu, mirklīti uzgaidiet!
Bonds gara acīm redzēja, kā mis Mūn- penija nospiež iekšējā telefona pogu. "Tā ir Ņujorka, ser," viņa droši vien saka. "Domāju, ka zvana 007." "Savieno," atbild M.
- Jā? - atsaucās skarba balss, kuru Bonds mīlēja un kurai pakļāvās.
- Te Džeimss, ser, - sacīja aģents. - Man. šķiet, būs nepieciešama jūsu palīdzība, lai nogādātu kādu sarežģītu sūtījumu.
-Turpiniet, - teica balss.
Vakar vakarā biju aizbraucis uz augšpilsētu, lai apraudzītu mūsu klientu, - sacīja Bonds. - Kamēr biju tur, Irīs no viņa labākajiem vīriem saslima.
- Vai nopietni?
- Cik vien nopietni iespējams, ser, - skaidroja Džeimss. - Tur plosījās pamatīga gripa.
- Ceru, ka jūs neesat saslimis.
- Tikai vieglas iesnas, ser, - atteica Bonds, - bet nekā nopietna. Es jums par lo uzrakstīšu. Federācija domā, ka gripas dēļ man vajadzētu izbraukt no pilse tas. - Iztēlodamies M. plato smaidu, arī Bonds pasmaidīja. - Tad nu mēs ar Feli- siju dosimies prom.
- Ar ko?
- Ar Felisiju, - Džeimss nosauca pa burtiem. - Manu jauno sekretāri no Vašingtonas.
-Ak, jā.
- Domāju apmeklēt to ražotni Sanped- ro, kuru jūs ieteicāt.
- Laba doma.
- Taču Federācija, šķiet, tā nedomā, tādēļ ceru, ka sniegsiet man savu atbalstu.
- Pats par sevi saprotams, - teica M. - Ka sokas darbi?
- Diezgan daudzsološi, ser, bet smagi. Šodien Felisija uzrakstīs atskaiti.
- Labi, - sacīja M. - Vai vēl kas?
- Nē, tas ir viss, ser. Paldies par atbalstu.
- Viss kārtībā. Turieties! Uz redzēšanos.
- Uz redzēšanos, ser.
Bonds nolika klausuli un pasmaidīja. Viņš iztēlojās, kā M. zvana štāba priekšniekam. "007 jau paspējis sarauties ar FIB. Vakar bijis Hārlemā un novācis trīs mistera Biga vīrus. Ari pats ievainots, bet ne pārāk nopietni. Tagad abiem ar CIP aģentu Leiteru jāatstāj pilsēta. Puiši dosies uz Saukt pēterburgu. Brīdiniet A. un C. nodaļas. Jādomā, ka diena nebūs ne pusē, kad mēs vēl šo to dzirdēsim no Vašingtonas. A. nodaļai sakiet, ka ļoti jūtu līdzi, taču pilnībā uzticos 007 un esmu pārliecināts, ka viņš tā rīkojies pašaiz sardzības nolūkā un ka tas vairs neatkārtosies, un tā tālāk. Skaidrs?" Bonds vēlreiz pasmīnēja, iedomājoties Dēmonu, kuram nāksies šos slidenos makaronus karināt uz spalvainajām Vašingtonas ausim, ņemot vērā, ka tas nav vienīgais angļu-amerikāņu attiecību kamols, kas jāatšķetina.
Iezvanījās telefons. Tas atkal bija Leiters.
- Klausies uzmanīgi, - viņš sacīja. - Pamazām viss norimst. Liekas, trijotne, kuru tu noliki gar zemi - Tī-Hi Džonsons, Sems Maiami un vīrs, vārdā Makfings -, bija diezgan bīstama. Visi trīs atradās meklēšanā par dažādām lietām. FIB tevi piesedz. Negribīgi, protams. Toties policija kļuvusi vai traka no dusmām. FIB liela priekšniecība jau lūgusi manam še- fam, lai sūta tevi mājās - izraujiet viņu lieši no gultas, tā teikt, - es domāju, pamatā skaudības dēļ -, taču viss tika nokārtots. Tomēr mums abiem nekavējoties jāņem kājas pār pleciem un jādodas prom no šīs nolāpītās pilsētas. Viss jau ir sagatavots. Mēs nevaram pazust kopā, tādēļ tu brauksi ar vilcienu, bet es lidošu. Pieraksti.
Bonds piespieda telefona klausuli pie pleca un pasniedzās pēc pildspalvas un papīra.
- Turpini, - viņš sacīja.
Pensilvānijas stacija, 14. perons. "Sudraba fantoms". Desmitos trīsdesmit 110 rīta. Tiešais reiss uz Sanktpēterburgu caur Vašingtonu, Džeksonvilu un Tam- pu. Pasūtīju tev atsevišķu kupeju. Augstākās klases. '245. vagons. H kupeja. Biļete būs pie pavadoņa uz Braisa vārda. Dodies taisnā ceļā uz 14. peronu un ej uz vilcienu. Nekavējoties kāp kupejā un paliec ieslēdzies, lidz vilciens sāk kus- teties. Es izlidoju pēc stundas, tā ka tagad tu paliec viens. Ja rodas problēmas, zvani Deksteram, taču nebrīnies, ja viņš tev gribēs noraut galvu. Vilciens pienāks Sanklpēterburgā rit ap pusdienas laiku. Paņem taksi un brauc līdz Evergleidai Rietumu līča bulvārī. Tas ir vietā, ko sauc par Dārgumu salu, un tur atrodas visas pludmales viesnīcas. Ar Sanktpēterburgu to savieno uzbērts ceļš. Taksisti zinās. Es tevi gaidīšu. Saprati? Un, Dieva (Icļ, turi acis vaļā! Ja vien būs kaut ma- zaka iespēja. Lielais virs centīsies dabūt tevi rokā, bet dzelzceļa policija viņam vēl palīdzēs. Brauc ar taksi un turies tālāk no gaismas. Aizsūtīšu tev citu cepuri un dzeltenbrūnu lietusmēteli. "Santredžisas" rēķins ir nomaksāts. Tas arī viss. Vai ir kādi jautājumi?