Mjā, lai esmu nolādēts, - noteica Bonds. - Protams, vecais velns M. man nekad neko nesaka, vienkārši noliek fakta priekšā. Un nekad nepaziņo nevienu patīkamu jaunumu. Liekas, viņš domā, ka tas varētu iespaidot aģenta lēmumu - ķerties pie darba vai nē. Lai nu kā, tas ir lieliski.
Pēkšņi Bonds aptvēra, ka kapteinis Deksters jau labu brīdi klusē, tāpēc steigšus pievērsās viņam.
- Ļoti priecāšos strādāt jūsu pakļautībā, kaptein, - Džeimss taktiski sacīja. - Cik saprotu, šī lieta dalās divās daļās. Viena puse atrodas Amerikas teritorijā un jūsu jurisdikcijā, protams. Turpinājums, ka es to redzu, mums būs jāmeklē Kārību salās, Jamaikā. Un man, cik noprotu, jāpārņem tā lietas daļa, kas atrodas ārpus Savienoto Valstu teritoriālajiem ūdeņiem. Bet Fēlikss savienos abas puses, ciktāl jūsu valdība būs šajā lietā ieinteresēta. Kamēr uzturos šeit, es nodošu ziņojumus uz Londonu caur CIP, savukārt, kad atradlšos Kārību salās, sazināšos ar Londonu nepastarpināti, tomēr informējot par visu CIP. Vai tas jūs apmierina?
Deksters sāji pasmaidīja.
-Tieši tā, Bonda kungs. Hūvera kungs [3] ļoti priecājas, ka esat šeit. Kā mūsu viesis, - viņš piebilda. - Patiesībā mūs nepavisam neuztrauc lietas britu puse. Un mūs priecē, ka CIP uzņemas sakarus ar jums un jūsu vadību Londonā. Domāju, ka viss ies gludi. Par veiksmi, - viņš pacēla Leitera pasniegto sauso martini.
Vīri baudīja auksto, stipro dzērienu, kad pie durvīm klauvēja. Leiters ielaida izsūtāmo zēnu ar Bonda ceļasomām. Viņam sekoja divi viesmīļi, stumdami ratiņus ar traukiem, galda piederumiem un sniegbaltu galdautu, ko viņi uzklāja uz saliekamā galda.
- Jūras krabīši vīna mērcē, hamburgeri ar vidēji apceptu steiku, eļļā vārīti kartupeļi, brokoļi, salātu asorti ar eksotisku mērci, saldējums ar viskija krēmu un tik labu "Liebfraumilch" vīnu, kādu vien Amerikā var dabūt. Vai būs labi?
- Izklausās lieliski, - teica Bonds, aizdomīgi uzlūkodams viskija krēmu.
Viņi sēdās pie galda un kāri notiesāja ēdienus, kas bija pagatavoti pēc labākajām amerikāņu virtuves tradīcijām.
Vīrieši runāja maz, un tikai tad, kad tika atnesta kafija un trauki novākti, kapteinis Deksters izņēma no mutes piecdesmit centu vērto cigāru un zīmīgi no- krekšķējās.
- Bonda kungs, - viņš sacīja, - varbūt tagad jūs varētu pastāstīt, ko zināt par šo lietu.
Bonds ar ikšķa galu atplēsa jaunu "King size ChesterfieJds"paciņu un atzvēlās krēslā. Domās viņš atgriezās divas nedēļas atpakaļ, kad izgāja no sava Čelsijas dzivokļa drūmi krēslainajā Londonas miglā.
II nodala
TIKŠANĀS AR M.
Pelēks 1933. gada bentlijs - kabriolets ar 4 litru dzinēju un Armhersta-Vilēra akumulatoru -, kas pirms dažām minūtēm bija atgādāts no garāžas, skaļi ierūcās, kolidz Bonds pagrieza atslēgu. Viņš ieslēdza abus miglas lukturus un uzmanīgi brauca pa Kingsroudu, tad nogriezās pa Slounstrītu un iebrauca Haidparkā.
M. štāba priekšnieks bija piezvanījis pusnaktī, lai pateiktu, ka M. vēlas redzēt Bondu pulksten deviņos no rīta.
- Tā kā nedaudz par agru, - viņš atvainojās, - bet šefs vēlas rīkoties. Viņš gatavojas jau nedēļām ilgi un, šķiet, beidzot ir sakopojis domas.
- Vai vari dot kādu mājienu?
- A kā apelsīns un C kā Cēzars, - noteica štāba priekšnieks un nolika klausuli.
Tas nozīmēja, ka uzdevumā ir iesaistītas A. un C. nodaļas - Galvenā pārvalde attiecīgi sadarbosies ar Savienotajām Valstīm un Kārību salām. Kara laikā Bonds kādu brīdi bija strādājis A. nodaļas paspārnē, bet par C. nodaļu neko daudz nezināja.
Lēni virzoties gar ietves malu cauri I laidparkam, viņš klausījās klusajā div- collīgā izpūtēja rūkoņā un jutās mazliet satraukts pirms tikšanās ar M., ievērojamu un cienījamu vīru, kas jau ilgus gadus bija Galvenās pārvaldes priekšnieks. Kopš vasaras beigām Bonds nebija ieskatījies šefa aukstajās un vērīgajās acīs.
Toreiz M. likās apmierināts.
- Paņemiet atvaļinājumu, - viņš bija teicis. - Garu atvaļinājumu. Iztaisiet operāciju. Q. nodaļas priekšnieks pierakstīs jūs pie labākā ķirurga un noteiks datumu. Nevar taču staigāt apkārt ar to nolādēto krievu zīmogu uz rokas. Domāju, ka varēšu jums atrast labu darbu, kad būsit atkopies. Lai jums veicas.
Koka tagad dzija - bez sāpēm, bet lēni. Nepatīkamās pēdas, ko bija atstājis viens vienīgs krievu burts š, ar kuru sakas vārds špion, tika likvidētas, un atceroties, kurš bija viņam to nodarījis, Bonds ciešāk satvēra stūri.
Kas noticis ar lielisko organizāciju, kuras aģents bija virs ar nazi? Kas noticis ar šo padomju atriebības ieroci - SMERŠ jeb "Smertj špionam"? Kas to kontrolē !;igad, kad Berijas vairs nav? Pēc lielās azartspēļu lietas Rojālā Bonds zvērēja, ka atgriezīsies. Tieši to viņš bija teicis M. pēdējā tikšanās reizē. Vai šāsdienas saruna uzvedīs viņu uz atriebības takas?
Bonda acis samiedzās, veroties Rīdžent- parka tumsā, un viņa seja trūcīgajā apgaismojumā izskatījās nežēlīga un skarba.
Džeimss iebrauca stāvlaukumā aiz drūmas, augstas celtnes, nodeva mašīnu vienam no civildrēbēs ģērbtajiem biroja šoferiem un devās uz galveno ieeju. Ar liftu uzbraucis pēdējā stāvā, viņš pa bieziem paklājiem klāto, labi pazīstamo gaiteni devās uz durvīm, kas atradās līdzās M. kabinetam. Štāba priekšnieks viņu jau gaidīja un tūdaļ sazinājās ar M.
- 007 ir klāt, ser.
- Sūtiet viņu iekšā.
Pievilcīgā Mūnpenijas jaunkundze, visvarenā M. privātsekretāre, veltīja Bon- dam iedrošinošu smaidu, pirms aģents iegāja kabinetā. Tūlīt pat pie durvīm iedegās zaļa lampiņa. Neviens nedrīkstēja traucēt M., kamēr tā dega.
Galda lampa ar zaļu stikla kupolu veidoja gaismas laukumu uz platā, ar sarkanu ādu apvilktā rakstāmgalda. Pārējā telpas dala sliga krēslā, bet pa logu kabineta spraucās migla.