- Ļauj man to apskatīt. - Solitēra pasniedzās pēc papīra lapas.
- Ja. - viņa klusi sacīja. - Tas ir ouan- ga, Vudu fetišs. Bungu Raganas pie- saukšana. To izmantoja Ashati ciltis Āfrikā, kad viņi gribēja kādu nogalināt. Haiti izmanto ko līdzīgu. Labi, ka tu man par to nepastāstīji, - Solitēra nopietni teica, atdevusi papīra gabalu Bondam. - Mani noteikti būtu pārņēmusi histērija.
- Arī man kļuva neomulīgi, - atbildēja Bonds. - Es jutu, ka tās ir sliktas ziņas. Par laimi, mēs izkāpām Džeksonvila. Nabaga Boldvins. Mēs viņam esam lielu pateicību parādā.
Viņš pabeidza savu stāstu par atlikušo ceļojuma daļu.
- Vai kāds jums sekoja, kad atstājāt vilcienu? - jautāja Leiters.
- Nedomāju, - atteica Bonds. - Taču Solitēru tomēr vajadzētu paslēpt, kamēr neatradīsim iespēju aizgādāt viņu tālāk no ziņkārīgām acīm. Domāju, ka jau rit mums jāiesēdina meitene lidmašīnā uz Jamaiku. Līdz tam brīdim es varētu viņu pieskatīt.
- Protams, - piekrita Leiters. - Mēs dabūsim viņu prom ar ēarterreisu no Tam- pas. Rit ap lenēa laiku Solitēra būs Maia- mi, tur varēs pārsēsties kādā no pēcpusdienas reisiem un nonāks galā rit ap vakariņu laiku. Šā vai tā - ir pārāk vēls, lai ko uzsāktu jau šovakar.
- Vai tā būs labi, Solitēra? - Bonds jautāja.
Meitene lūkojās ārā pa logu, acīs vīdēja tas pats neizdibināmais skatiens, kādu viņš jau agrāk bija ievērojis. Pēkšņi viņa nodrebēja un pievērsās Bondam. Solitēra pastiepa roku un pieskārās Džeimsa piedurknei.
- Jā, - viņa vilcinoties sacīja. - Domāju, ka jā.
XIII nodala
PELIKĀNA NĀVE
Solitēra piecēlās.
- Man mazliet jāsaved sevi kārtībā, - viņa sacīja. - Domāju, jums abiem ir daudz ko pārrunāt.
- Un kā vēl! - iesaucās Leiters, pielēk- dams kājās. - Es nu gan esmu labais! Droši vien esat pārguruši līdz nāvei. Jums būs labāk iekārtoiies Bonda istabā. bet viņš var saklāt sev gultu manējā.
Solitēra kopā ar Leiteru izgāja no nelielās dzīvojamās istabas, un Bonds dzirdēja, kā draugs viņai rāda telpu izvietojumu.
Pēc mirkļa Leiters atgriezās ar pudeli "Haig&Haig" un ledu.
- Pavisam esmu aizmirsis labās manieres, - viņš bilda, pildīdams dzērienu glazēs. - Mums abiem tagad derētu krietni iedzert. Blakus vannasistabai ir neliels pieliekamais. Es piekrāvu to pilnu ar visu nepieciešamo!
Leiters iešļāca glāzēs nedaudz sodas ūdens, un abi vīrieši iedzēra pa prāvam malkam.
- Ķersimies pie detaļām, - noteica Bonds, atzveldamies krēslā. - Velnišķīgi labi padarīts darbiņš.
- Kā tad, - piekrita Leiters, - ja neskaita līķu trūkumu.
Viņš uzcēla kājas uz galda un aizdedzināja cigareti.
- "Fantoms" izbrauca no Džeksonviļas ap pieciem no rīta, - viņš iesāka, - un ie- radās Valdo ap sešiem. Tieši pēc tam, kad tas atstāja Valdo, - un tālāk es minu - mistera Biga aģents iegāja kupejā, kas atradās blakus jūsējai, un iekāra logā dvieli, kas nozīmēja, ka "īstais logs atrodas pa labi no ši dvieļa".
- Starp Valdo un Okalu ir prāvs taisnu sliežu gabals, - turpināja Leiters. - Tas ved cauri mežiem un purvainām vietām. Paralēli iet automaģistrāle. Apmēram divdesmit minūtes pēc Valdo zem lokomotīves - bums! - atskan brīdinājuma sprādziens. Vadītājs samazina ātrumu. Bums! Un vēl viens bums! Trīs reizes pēc kārtas. Avārijas stāvoklis! Ir jāapstājas! Vadītājs aptur vilcienu, domādams, kas, ellē, noticis. Priekšā taisns sliežu ceļš. Tāluma mirgo zaļā gaisma. Tuvumā nevienas dzīvas dvēseles. Pulkstenis ir apmēram piecpadsmit minūtes pāri sešiem, un tikko aust gaisma. Parādās vecs, sagrabējis limuzīns…
Bonds sarauca uzacis.
- Mašīna ir zagta, - paskaidroja Leiters un turpināja. - Tā ir pelēka, varētu būt, piemēram, buiks. Auto ar izslēgtām ugunim apstājas uz automaģistrāles iepretī vilciena vidum, no tās izkāpj trīs vīri. Droši vien - nēģeri. Viņi lēnām iet pa zāli starp ceļu un sliedēm. Divi malējie stiepj burvīgus automātus. Arī vidējais vīrs nes kaut ko rokās. Tad viņi apstājas pie 245. vagona. Viri ar ložmetējiem nolaiž dubul tu kārtu pa kupejas logu. Trešais iemet granātu, un visi tris drāžas atpakaļ uz mašīnu. Tas neprasa daudz laika.
Tiklīdz viņi tiek līdz mašīnai - bu- bumm! Frikasē no H kupejas. Jādomā, frikasē arī no mistera un misis Braisiem. Patiesibā frikasē no tava Boldvina, kurš izmetās gaitenī, tiklīdz ieraudzīja tuvojamies savam vagonam vīriešus. Citu cietušo nav, vienīgi šoks un histērija visā vilcienā. Automašīna aizbrauc. Iestājas klusums, kuru pāršķeļ kliedzieni un kritienu būkšķi. Cilvēki skraidelē šurpu turpu. Vilciens, cik ātri vien iespējams, dodas uz Okalu. Tur 245. vagons tiek atkabināts. Ceļu var turpināt pēc trim stundām.
Otrā aina. Leiters sēž kotedžā, cerēdams, ka nekad dzīvē nav pateicis neviena nelaipna vārda savam draugam Džeimsam Bondam, un domādams, kā Hūvers uzņems ziņu, ko Leitera kungs viņam šovakar pasniegs vakariņās. Tas ari viss, ļautiņi.
Bonds sāka smieties.
- Veikli nostrādāts! - viņš iesaucās. - Esmu pārliecināts, ka viņiem visiem ir brīnišķīgs alibi. Kas par varenu vīru! Izskatās. ka misteram Bigam ir visai garas rokas un nekādas pietātes pret demokrātiju, cilvēktiesībām un visu pārējo. Priecājos, ka misters Bigs nedzīvo pie mums Anglijā. Viņš nebūtu visai augstās domās par mūsu miermīlīgo policiju. Un tā, - 007 rezumēja, - līdz šim man izdevās apvest viņu ap stūri, bet, nu, liekas, sāk kļūt par karstu.
- Jā, - domīgi novilka Leiters. - Pirms tu ieradies Amerikā, mistera Biga kļūdas varēja saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Nu viņš ir pieļāvis trīs pēc kārtas. Lielajam vīram tas nepatiks. Mums tam melnajam jāsadod suta, pirms viņš pagūst attapties, un tad jālaižas lapās. Klausies, kas man padomā. Nav šaubu, ka Štatos zelts nonāk tieši no šejienes.