Ārsts lika galā pirmais. Atgriezies dzi- vojamajā istabā, viņš izskatījās noraizējies. Bonds pielēca kājās. Policijas ķirurgs atkrita krēslā un palūkojās augšup uz satraukto aģentu.
- Domāju, viņš izdzīvos, - teica ārsts. - Taču cerība ir piecdesmit pret piecdesmit. Nabaga zens ir pamatīgi apstrādāts. Zaudēta viena roka. Puse no kreisās kājas. Sejā ir daudzi, taču, paldies Dievam, virspusēji savainojumi. Lai nolādēts, ja es zinu, kas to izdarījis. Vienīgais, ko varu iedomāties, ir kāds dzīvnieks vai liela zivs. Kaut kas viņu ir plosījis. Uzzināšu ko vairāk, kad aizbrauksim uz slimnīcu. Noteikti būs palikušas zobu pēdas. Ātrās palīdzības mašīnai kuru katru mirkli jābūt klāt.
Vīri sēdēja drūmā klusumā. Nemitīgi zvanīja telefons. Ņujorka, Vašingtona. Sauktpēterburgas policija gribēja zināt, kas, ellē, noticis kuģu piestātnē, un viņiem tika piekodināts turēties tālāk no šīs lietas. Tas bija federālu darbs. Visbeidzot no telefona automāta piezvanīja leitnants, kas ar nodaļas mašīnu bija devies apgaita.
Policisti bija burtiski izķemmējuši Lau- pītāja īpašumu. Nekā, tikai akvāriji, ēsmas un kastes ar koraļļiem un gliemežvākiem. Laupītāju un vēl divus vīrus, kurus atrada aiz sūkņiem un ūdens sildītājiem, arestēja un stundu bargi pratināja. Viņu alibi tika pārbaudīti un izrādījās nesatricināmi kā Ņujorkas debesskrāpji. Laupītājs nikni pieprasīja savu advokātu. Kad juristam beidzot ļāva ar aizturētajiem tikties, viņi tika nekavējoties atbrīvoti. Nebija ne apsūdzības, ne pierādījumu, uz ko balstīties. Visi gali ūdenī, izņemot Leitera mašīnu, kuru atrada jahtu līča otrā pusē, jūdzes* attālumā no kuģu piestātnes. Vesels lērums pirkstu nospie- dūmu, taču neviens nepiederēja kādam no trim arestētajiem vīriem.
-Tas arī viss, kas mums patlaban ir. - noteica izmeklēšanas grupas vadītājs, kurš bija stādījies priekšā ka kapteinis Frenks. - Nekavējoties jāsāk rīkoties. Vašingtona skaidri norāda, ka tie vīri jādabū rokā, vai arī tā būs pēdējā lieta, ar kuru mēs nodarbojamies. Jāaicina palīgā policija. Es pateikšu, lai vīri Tampā beidzot sāk kustināt savas pakaļas. Tas nav tikai Sanktpēterburgas darbs. Pagaidām viss.
Pulksten trijos ieradās policijas ātrās palīdzības mašīna un aizveda ķirurgu un Leiteru, kas svārstījās uz dzīvības un nāves robežas. Abi detektīvi aizgāja, solīdami informēt Bondu par tālākajiem notikumiem. Viri ļoti vēlējās uzzināt aģenta plānus, taču viņš bija izvairīgs. Teica, ka vispirms jārunā ar Vašingtonu. Vai nevienam nebūtu iebildumu, ja viņš izmantotu Leitera mašīnu? Jā, to atvedīs, tik līdz tiks uzrakstīts protokols.
Kad vīri aizgāja, Bonds, iegrimis klusās pārdomās, notiesāja detektīvu sagatavotās sviestmaizes un izdzēra krietnu glāzi viskija.
Zvanīja telefons. Tā bija tālsaruna. Bonds saprata, ka sarunājas ar Leitera priekšnieku 110 Centrālās izlūkošanas pārvaldes. Loti laipni un tikpat uzstājīgi viņam tika pateikts, ka CIP ārkārtīgi priecātos, ja Bonds beidzot dotos uz Jamaiku. Viņi esot sazinājušies ar Londonu un saņēmuši piekrišanu. Viņi gribētu dzirdēt, kad aģents 007 ieradīsies Jamaikā.
Bonds zināja, ka nākamajā dienā paredzēts Transkarību lidmašīnas reiss caur Nasau. Viņš sacīja, ka lidos ar to, un painteresējās, vai ir vēl kādi jaunumi. "Ak, jā," teica CIP nodaļas priekšnieks. "Nakti džentlmenis no Hārlemas un viņa draudzene aizlidoja uz Havannu. Privātais ēarter- reiss no neliela lidlauka Austrumkrastā. Dokumenti bija kārtībā, un lidmašīnu kompānija - tik maza, ka FIB neiekļāva to pārbaudāmo sarakstā. Par atbraucējiem ziņoja CIP vīri Kubā. Jā, diezgan slikti. Jā, "Secature" joprojām ir turpat. Kuģa atiešanas datums nav zināms. Mjā, ārkārtīgi sliktas ziņas par Leiteru. Jauks puisis. Cerams. ka viņš izdzīvos. Tātad Bonds rit būs Jamaikā? Labi. Atvainojiet, ka viss notiek tik drudžaini. Uz redzēšanos."
Bonds mirkli apdomājās, tad piezvanīja Maiami uzņēmumam "Austrumu akvāriju dārzs" un apvaicājās par dzīvas haizivs pirkšanu, lai turētu to dekoratīvā lagūnā.
- Vienigā vieta, par kuru esmu dzirdējis, atrodas netālu no jums, Braisa kungs, - teica izpalīdzīga balss. - "Ourobouros. Tārpi un ēsmas." Viņiem ir haizivis. Uzņēmums sadarbojas ar ārzemju zooloģiskajiem dārziem un tamlīdzīgi. Baltās haizivis, tīģerhaizivis, āmurhaizi- vis. Viņi ar prieku jums palīdzēs. Dārgi izmaksā barošana. Jūs būsiet laipni gaidīts jebkurā laikā.
Bonds paņēma ieroci un, gaidot tumsas iestāšanos, sāka to tīrīt.
XV nodala
NAKTS STARP TĀRPIEM
Ap pulksten sešiem Bonds ātri sakravāja savu ceļasomu un devās samaksāt rēķinu. Misis Stīvesanta acīmredzami priecājās, atvadoties no viņa. "Everglei- da" tādu jezgu nebija pieredzējusi kopš pēdējās viesuļvētras.
No policijas atgādātajā Leitera mašīnā Bonds devās uz pilsētu. Viņš iegriezās saimniecības preču veikalā un nedaudz iepirkās. Tad ruazā, tumšā un omulīgā grilbārā notiesāja lielāko pusjēlo steiku, kādu jebkad .bija redzējis, un izdzēra ce- turtdalpinti "Olcl Granclad" burbona un divas tasītes ļoti stipras kafijas.
Ap pulksten deviņiem pabeidzis maltīti, 007 izpētīja pilsētas karti un pa platu apvedceļu no dienvidu puses devās uz Laupītāja kuģu piestātnes kvartālu. Auto viņš atstāja lejā piejūras.
Bija spožas mēnessgaismas apspīdēta nakts, ēkas un noliktavas klāja uz zemes milzīgas zilas ēnas. Kvartāls likās kā izmiris. nekur nedzirdēja ne skaņas, izņemot klusus mazo vilnīšu šļakstus un ūdens burbuļošanu zem tukšajām kuģu piestātnēm.
Daļa no zemā, trīs pēdu platā dambja atradās ēnā, kas to atdalīja 110 garajām, melnajām "Ourobouros" noliktavas aprisēm.
Bonds uzkāpa uz dambja un uzmanīgi devās uz priekšu starp celtnēm un jūru. Pēc brīža kļuva dzirdama griezīga švik- siešana, kas, viņam ejot tālāk, tapa aizvien skaļāka. Kad Bonds nonāca plašā stāvvietā celtnes aizmugurē, troksnis izvērtās apslāpētā kaukoņā. Kā jau viņš bija iedomājies, šo skaņu radīja gaisa sūkņi un apkures iekārtas, kuras - 007 to labi zināja - ir nepieciešamas, lai dzestrajās naktis nodrošinātu siltzemju zivīm nepieciešamo klimatu. Bonds paļāvās uz to, ka lielāka daļa jumta noteikti būs no stikla, lai dienā telpu apsildītu saule. Tāpat te vajadzētu būt arī labai ventilācijas sistēmai.