Bonds samiedza acis, ievērojis, ka visos bīstamo zivju akvārijos dūņas vai smiltis aizņem gandrīz pusi no to tilpuma.
007 izvēlējās akvāriju ar sešas collas garu skorpionzivi. Viņš bija lasījis par šo zivju sugu un zināja, ka tās izšļāc indi li kai, nonākušas tiešā kontaktā ar savu upuri.
Ūdens tvertne sniedzās Bondam līdz viduklim. Viņš sameklēja kabatā lielo saliekamo nazi, ko dienā bija nopircis, un atvāza garāko asmeni. Pēc tam aģents pārliecās pār akvārija malu un piesardzīgi mērķēja zivs čiekurveidigajā galvā tieši starp izvalbītajām acīm. Kad roka pāršķēla ūdens virsmu, baltie dzeloņi draudīgi saslējās un košie lāsu- mi uz zivs sāniem kļuva duļķaini brūni. Platās, spārniem līdzīgās spuras viegli pacēlās, il kā gatavotos lidojumam.
Bonds, saskaņojis kustību ar ūdens pretestību, ietrieca asmeni tieši briesmīgajā galvā un, zivs astei mežonīgi kuļo- ties, lēni gar stiklu vilka to uz savu pusi, tad augšup līdz tvertnes malai un pāri tai. Aģents palēca sāņus, bet skorpion- zivs, nokritusi uz grīdas, turpināja raustīties 1111 lēkāt, par spīti sadragātajam galvaskausam.
Bonds pārliecās pār tvertni un iegremdēja roku smiltīs un dūņās.
Jā, tur tās bija. Nojauta izrādījās pareiza. Dziļi zem dūņām pirksti sataustīja koka paplāti un tajā - ciešas monētu rindas, kas kļāvās viena pie otras akurāti kā bankas seifā. Bonds izvilka vienu monētu. Uzspīdinājis kabatas lukturīti, aģents redzēja, ka tā ir tik liela ka piecu šiliņu monēta un gandrīz tikpat bieza. Uz naudas gabala bija redzams spāņu ģerbonis un Filipa II attēls.
Bonds skatījās uz akvāriju un klusībā rēķināja. Vienā tvertnē varētu būt apmēram tūkstotis monētu, un nevienam muitas ierēdnim pat prātā nenāktu tās šeit meklēt. Desmit divdesmit tūkstošus vērts akvārijs, kuru sargā cerbers ar indes dzeloņiem. Monētas acīmredzot piegādātas ar iepriekšējo "Secaiur" reisu. Simt ūdens tvertņu. Tātad vienā paņēmienā atvests zelts apmēram simt piecdesmit tūkstošu dolāru vērtībā. Drīz vien kravas automašīnas ieradīsies pakaļ akvārijiem, pa ceļam kāds cilvēks palaidīs nāvējošās zivis atpakaļ jūrā vai varbūt vienkārši sadedzinās. Ūdeni un dūņas izlies, bet zelta monētas notīrīs un saliks somās. Vēlāk tās nonāks pie aģentiem un parādīsies tirgū, kur katrai no tām būs mistera Biga stingri noteikta cena.
Lielā vira plāns bija talantīgi izstrādāts, lieliski izpildīts un gandrīz nevainojams.
Apbrīnas pilns. Bonds noliecās, iedūra nazi skorpionzivij sānos un iemeta to atpakaļ ūdenī. Tagad bija svarīgi savas zināšanas neizpaust pretiniekam.
Tajā pašā mirkli noliktavā iedegās gaisma un asa, skaļa balss iesaucās:
- Nekusties! Rok's augšā!
Bonds bez minstināšanās nometās zemē un paripoja zem akvārija, ar acu kaktiņu pagūdams ievērot Laupītāja izstīdzējušo augumu, kas vīdēja kādus divdesmit jardus tālāk, pie galvenās ieejas. Jau atrazdamies kustībā, Bonds lūdza Dievu, kaut Laupītājs aizšautu garām un kaut zem šīs tvertnes esošā paplāte nebūtu vaļēja. Par laimi, tā bija pārklāta ar sietu. Kaut kas no apakšas metās uz aģenta pusi, kad viņš vēlās tam pāri. Atskanēja šāviens, virs galvas sašķīda skor- pionzivs tvertne un no tās platā straumē izšļācās ūdens.
Bonds izripoja blakus ejā un, pielecis kājās, drāzās projām. Tikko viņš nogriezās ap stūri, atskanēja šāviens un tieši blakus gluži kā bumba uzsprāga eņģel- zivs akvārijs.
007 bija nonācis līdz noliktavas galam, Laupītājs atradās otrā galā - piecdesmit jardu attālumā. "Nekādu cerību tikt ārā pa logu centrālās ejas otrā pusē," Bonds domāja, uz mirkli apstājies, lai atvilktu elpu. "Tvertnes nosedz mani tikai līdz ceļgaliem, un šaurajās ejās esmu gluži kā uz delnas. Patiesībā ir gluži vienalga, uz kuru pusi doties, galvenais - nestāvēt uz vietas." Šo domu apstiprināja šāviņš, kas izspindza starp kājām un ietriecās spirālveida gliemeņu kaudzē. Gliemežvāku cietās šķembas džinkstēja gaisā kā porcelāna lapsenes. Džeimss skrēja pa labi, un Laupītājs atkal mērķēja viņa kājās. Lode atsitās pret grīdu un, rikošetā atlēkusi no tās, ietriecās milzīgā ēdamo gliemežu tvertnē, kas sašķēlās uz pusēm. izšļācot uz grīdas simtiem glumo radījumu. Bonds strauji metās atpakaļ. Viņš izvilka beretu un, šķērsodams centrālo eju, divas reizes izšāva. Laupītājs atlēca malā, kad akvārijs virs viņa galvas sašķīda drumslās.
Bonds pasminēja, izdzirdot stikla šķindoņas un ūdens šļakstu apslāpētu kliedzienu, un, nometies uz viena ceļa, raidīja divus šāvienus, tēmēdams pa Laupītāja kājām, taču piecdesmit jardi mazka- libra beretai bija pārāk liels attālums. Atskanēja šķindoņa, plīstot vēl vienam akvārijam, bet otrs šāviens ar dobju būkšķi ietriecās dzelzs ieejas durvīs.
Laupītājs atsāka šaut, un Bondam atlika tikai izvairīties, slēpjoties aiz akvārijiem un gaidot, ka kuru katru brīdi tiks sadragāts viens vai otrs viņa ceļgals. Laiku pa laikam 007 raidīja atbildes šāvienu, lai noturētu Laupītāju pienācīgā attālumā, taču viņš zināja, ka cīņa ir zaudēta. Likās, pretiniekam ir neizsmeļami munīcijas krājumi. Bonda ierocī bija palikušas vairs tikai divas lodes un viena pilna aptvere kabatā.
Šaudoties turp un atpakaļ un slidot uz slapjajām zivīm, kas krampjaini raustījās uz betona grīdas, Bonds bridi pa brīdim apstājās, pagrāba no zemes sauju gliemežvāku un meta ar tiem pretiniekam.
Daudzi no tiem sašķīda, atsitoties pret udenstvertnēm Laupītāja tuvumā. Taču tas bija visai bezjēdzīgi. Bondam iešāvās prātā doma, ka vajadzētu sašaut spuldzes, taču viņš tūlīt pat no tas atteicās, jo pie noliktavas griestiem mirdzēja vismaz divdesmit lampas.