- Un amerikānis Leiters?
Šausmu pārvērstā seja kļuva pazemīgi lūdzoša.
- Tā bija viņa vaina. Tavs draugs man piezvanīja šorīt agri no rīta. Sacīja, ka māja deg. Redzējis, braucot garām. Pamodināja mani un atveda šurp. Gribēja pārmeklēt noliktavu. Viņš pats iekrita lūkā. Nelaimes gadījums. Zvēru, tā nebija mana vaina. Mēs Leiteru izvilkām ārā, pirms viņš tika piebeigts. Ar tavu draugu viss būs kārtībā.
Bonds vienaldzīgi noraudzījās uz baltajiem pirkstiem, kas izmisīgi turējās pie asajām betona malām. Viņš nešaubījās, ka Laupītājs bija atvilcis bultu un kaut kādā veidā panācis, lai Leiters nokļūst virs lūkas. Bonds iztēlojas šī vīra triumfējošos smieklus, grīdai atveroties, un ļauno smaidu, skribelējot zīmīti un aizbāžot to aiz pārsējiem, kad saplosītais ķermenis bija izvilkts no ūdens.
Uz mirkli Bondu pārņēma aklas dusmas, un viņš spēra.
Atskanēja īss, griezīgs kliedziens, skaļš plunkšķis un spēcīga ūdens viļņošanās.
Bonds devās pie lūkas vāka un ar kāju nospieda sviru, kas bija noturējusi to atvērtu. Betona plāksne sāka lēni slīdēt uz priekšu. Pirms tās malas nosedza melno caurumu, Bonds izdzirdēja šausminošu rukšķēšanu, it kā tur, lejā, liela cūka badīgi ēstu, piebāzusi pilnu muti. Viņš zināja, ka šādu rukšķošu skaņu rada haizivs, kad tās pretīgais plakanais deguns traucas augšup no dzelmes un stingri veidotā mute sakampj peldošo laupījumu. Džeimss nodrebēja un ar kāju paspēra aizbīdni.
Bonds pacēla zelta monētu un beretu un, ejot uz durvīm, vēl uzmeta skatienu kaujaslaukam. Nekas neliecināja, ka dārgumu slēptuve ir atklāta. Skorpionzivs akvārijs bija sašauts, tādēļ vīri, kas no rīta ieradīsies, nejutīsies pārsteigti, ieraugot beigto zivi. Viņi atradīs Laupītāja mirstīgās atliekas un ziņos misteram Bigam, ka tas ir miris varoņa nāvē, cīnoties ar ienaidnieku, un piebildis, ka jānovērš tūkstošiem dolāru lielie postījumi, pirms "Secalur" varēs doties pēc nākamās kravas. Vēlāk kāds atradīs dažas Bonda lodes un drīz vien sapratīs, ka tas ir bijis viņa darbs.
007 centās nedomāt par to, kas tagad notika zem noliktavas grīdas. Izslēdzis gaismu, viņš izgāja pa durvīm. Tā bija neliela atmaksa par Solitēru un Leiteru.
XVI nodala
JAMAIKAS VERSIJA
Pulkstenis bija divi no rīta, kad Bonds, pie mola iekāpis savā mašīnā, devās cauri pilsētai, lai tiktu līdz automaģistrālei uzTampu.
Viņš traucās pa četru joslu maģistrāli garām neskaitāmiem aicinošiem moteļiem, treileru nometnēm un ceļmalas tirdzniecības centriem, kas piedāvāja pludmales mēbeles, jūras gliemežvākus un betona rūķus.
Bonds apstājās pie "Guli' Winds Bar aud Snacks" un pasūtīja dubulto "Old Grandad" ar ledu. Kamēr bārmenis gatavoja dzērienu, viņš iegāja tualetes istabā, lai savestu sevi kārtībā. Kreisās rokas apsējs bija netīrs, un roka sāpīgi pulsēja - ģipsis bija salūzis pret Laupītāja vēderu. Acis izskatījās sarkanas no piepūles un negulēšanas. Džeimss atgriezās pie bāra, izdzēra burbonu un pasūtīja vēl vienu. Bārmenis izskatījās pēc koledžas audzēkņa, kas nolēmis brīvdienās nedaudz piepelnīties. Viņš gribēja pļāpāt, taču Bondam nepietika spēka sarunām. Aģents sēdēja, lūkodamies glāzē, un domāja par Leiteru, par Laupītāju, un ausīs vēl aizvien skanēja pretīgā haizivs rukšķēšana.
Izdzēris glāzi, Bonds samaksāja, izgāja ārā un brauca pāri Gandija tiltam, ļaudams caur mašīnas atvērto logu plūstošajam līča vējam vēsināt savu seju. Tilta galā viņš nogriezās lidostas virzienā 1111 apstājās pie pirmā daudzmaz pieklājīgā moteļa.
Pusmūža pāris, kam piederēja ši vieta, klausījās kubiešu deju muziķu. Uz galda stāvēja pudele rudzu viskija. Bonds stāstīja par riepu, kas it kā plīsusi pa ceļam no Sarasotas uz Silverspringsu. Saimniekus tas neinteresēja. Viņi ar prieku paņēma Bonda desmit dolārus. 007 novietoja automašīnu pie 5. numura durvīm, saimnieks atslēdza istabu un iededza gaismu. Telpā atradās divguļamā gulta, duša, kumode un divi krēsli. Viss balta vai zilā krāsā. Istaba izskatījās tīra. Bonds atviegloti nolika somu un novēlēja labunakti. Viņš noģērbās un, nesalocījis drēbes, uzmeta tās uz krēsla. Pēc tam ātri iegāja dušā, iztīrīja zobus, izskaloja kaklu ar dezinficējošu līdzekli un ielīda gultā.
Tikko paguvis nolikt galvu uz spilvena, Bonds iegrima mierīga, netraucētā miegā. Kopš ierašanās Amerikā šī bija pirmā nakts, kad viņš aizmiga, neraizējoties par rītdienu.
Bonds pamodās pusdienlaika un tūlīt devās pāri ceļam uz kafejnīcu, kur pavārs viņam pagatavoja trīskārtu sviestmaizi un kafiju. Pēc tam atgriezās motelī un uzrakstīja detalizētu ziņojumu FIB nodaļai Tanipā. Viņš neminēja ne vārda par monētām akvārijos, baidoties, ka Lielais vīrs varētu apturēt savas operācijas Jamaikā. To būtība vēl bija jānoskaidro. Bonds zināja, ka tracim, ko viņš bija sacēlis Amerikā, nav nekā kopīga ar galveno uzdevumu - atklāt zelta avotu, konfiscēt to un, ja iespējams, iznicināt misteru Bigu.
007 steidzās uz lidostu un paspēja uz sudrabainu četru dzinēju lidmašīnu, līdz kuras izlidošanai bija palikušas tikai dažas minūtes. Leitera mašīnu aģents nolika stāvvieta, kā bija minējis ziņojumā FIB. Viņš jau nodomāja, ka nav bijis lielas jēgas par to rakstīt, kad ieraudzīja laika apstākļiem nepiemērotā lietusmēteli ģērbušos vīrieti klīstam pa suvenīru veikaliņu un neko nepērkam. Lietusmēteļi bija kaut kas līdzīgs FIB aģentu simbolam. Skaidrs, ka vīrs gribēja redzet, vai Bonds paspēj uz lidmašīnu. FIB priecāsies, redzot viņu aizlidojam. Kur vien Bonds ieradās, viņš aiz sevis atstāja li ķus. Pirms iekāpšanas lidmašīnā Džeimss piezvanīja uz Sanktpēterburgas slimnīcu. Pēc tam viņš vēlējās, kaut nebūtu to darījis - Leiters joprojām atradās bezsamaņā, nebija ari nekādu citu jaunumu. "Jā, mēs jums telegrafēsim, ja kaut kas mainīsies."