Выбрать главу

-   Un amerikānis Leiters?

Šausmu pārvērstā seja kļuva pazemīgi lūdzoša.

-   Tā bija viņa vaina. Tavs draugs man piezvanīja šorīt agri no rīta. Sacīja, ka māja deg. Redzējis, braucot garām. Pa­modināja mani un atveda šurp. Gribēja pārmeklēt noliktavu. Viņš pats iekrita lūkā. Nelaimes gadījums. Zvēru, tā nebi­ja mana vaina. Mēs Leiteru izvilkām ārā, pirms viņš tika piebeigts. Ar tavu draugu viss būs kārtībā.

Bonds vienaldzīgi noraudzījās uz balta­jiem pirkstiem, kas izmisīgi turējās pie asajām betona malām. Viņš nešaubījās, ka Laupītājs bija atvilcis bultu un kaut kādā veidā panācis, lai Leiters nokļūst virs lūkas. Bonds iztēlojas šī vīra trium­fējošos smieklus, grīdai atveroties, un ļauno smaidu, skribelējot zīmīti un aiz­bāžot to aiz pārsējiem, kad saplosītais ķermenis bija izvilkts no ūdens.

Uz mirkli Bondu pārņēma aklas dus­mas, un viņš spēra.

Atskanēja īss, griezīgs kliedziens, skaļš plunkšķis un spēcīga ūdens viļņošanās.

Bonds devās pie lūkas vāka un ar kāju nospieda sviru, kas bija noturējusi to at­vērtu. Betona plāksne sāka lēni slīdēt uz priekšu. Pirms tās malas nosedza melno caurumu, Bonds izdzirdēja šausminošu rukšķēšanu, it kā tur, lejā, liela cūka ba­dīgi ēstu, piebāzusi pilnu muti. Viņš zi­nāja, ka šādu rukšķošu skaņu rada hai­zivs, kad tās pretīgais plakanais deguns traucas augšup no dzelmes un stingri veidotā mute sakampj peldošo laupīju­mu. Džeimss nodrebēja un ar kāju pa­spēra aizbīdni.

Bonds pacēla zelta monētu un beretu un, ejot uz durvīm, vēl uzmeta skatienu kaujaslaukam. Nekas neliecināja, ka dār­gumu slēptuve ir atklāta. Skorpionzivs ak­vārijs bija sašauts, tādēļ vīri, kas no rīta ieradīsies, nejutīsies pārsteigti, ieraugot beigto zivi. Viņi atradīs Laupītāja mirstīgās atliekas un ziņos misteram Bigam, ka tas ir miris varoņa nāvē, cīnoties ar ienaidnie­ku, un piebildis, ka jānovērš tūkstošiem dolāru lielie postījumi, pirms "Secalur" va­rēs doties pēc nākamās kravas. Vēlāk kāds atradīs dažas Bonda lodes un drīz vien sapratīs, ka tas ir bijis viņa darbs.

007 centās nedomāt par to, kas tagad notika zem noliktavas grīdas. Izslēdzis gaismu, viņš izgāja pa durvīm. Tā bija neliela atmaksa par Solitēru un Leiteru.

XVI nodala

JAMAIKAS VERSIJA

Pulkstenis bija divi no rīta, kad Bonds, pie mola iekāpis savā mašīnā, devās cauri pilsē­tai, lai tiktu līdz automaģistrālei uzTampu.

Viņš traucās pa četru joslu maģistrāli garām neskaitāmiem aicinošiem mote­ļiem, treileru nometnēm un ceļmalas tirdzniecības centriem, kas piedāvāja pludmales mēbeles, jūras gliemežvākus un betona rūķus.

Bonds apstājās pie "Guli' Winds Bar aud Snacks" un pasūtīja dubulto "Old Grandad" ar ledu. Kamēr bārmenis gata­voja dzērienu, viņš iegāja tualetes istabā, lai savestu sevi kārtībā. Kreisās rokas apsējs bija netīrs, un roka sāpīgi pulsē­ja - ģipsis bija salūzis pret Laupītāja vēderu. Acis izskatījās sarkanas no pie­pūles un negulēšanas. Džeimss atgriezās pie bāra, izdzēra burbonu un pasūtīja vēl vienu. Bārmenis izskatījās pēc kole­džas audzēkņa, kas nolēmis brīvdienās nedaudz piepelnīties. Viņš gribēja pļāpāt, taču Bondam nepietika spēka sarunām. Aģents sēdēja, lūkodamies glāzē, un do­māja par Leiteru, par Laupītāju, un au­sīs vēl aizvien skanēja pretīgā haizivs rukšķēšana.

Izdzēris glāzi, Bonds samaksāja, izgāja ārā un brauca pāri Gandija tiltam, ļau­dams caur mašīnas atvērto logu plūsto­šajam līča vējam vēsināt savu seju. Tilta galā viņš nogriezās lidostas virzienā 1111 apstājās pie pirmā daudzmaz pieklājīgā moteļa.

Pusmūža pāris, kam piederēja ši vieta, klausījās kubiešu deju muziķu. Uz galda stāvēja pudele rudzu viskija. Bonds stās­tīja par riepu, kas it kā plīsusi pa ceļam no Sarasotas uz Silverspringsu. Saimnie­kus tas neinteresēja. Viņi ar prieku pa­ņēma Bonda desmit dolārus. 007 novie­toja automašīnu pie 5. numura durvīm, saimnieks atslēdza istabu un iededza gaismu. Telpā atradās divguļamā gulta, duša, kumode un divi krēsli. Viss balta vai zilā krāsā. Istaba izskatījās tīra. Bonds atviegloti nolika somu un novēlēja labunakti. Viņš noģērbās un, nesalocījis drēbes, uzmeta tās uz krēsla. Pēc tam ātri iegāja dušā, iztīrīja zobus, izskaloja kaklu ar dezinficējošu līdzekli un ielīda gultā.

Tikko paguvis nolikt galvu uz spilvena, Bonds iegrima mierīga, netraucētā mie­gā. Kopš ierašanās Amerikā šī bija pirmā nakts, kad viņš aizmiga, neraizējoties par rītdienu.

Bonds pamodās pusdienlaika un tūlīt devās pāri ceļam uz kafejnīcu, kur pa­vārs viņam pagatavoja trīskārtu sviest­maizi un kafiju. Pēc tam atgriezās motelī un uzrakstīja detalizētu ziņojumu FIB nodaļai Tanipā. Viņš neminēja ne vārda par monētām akvārijos, baidoties, ka Lielais vīrs varētu apturēt savas operāci­jas Jamaikā. To būtība vēl bija jāno­skaidro. Bonds zināja, ka tracim, ko viņš bija sacēlis Amerikā, nav nekā kopīga ar galveno uzdevumu - atklāt zelta avotu, konfiscēt to un, ja iespējams, iznicināt misteru Bigu.

007 steidzās uz lidostu un paspēja uz sudrabainu četru dzinēju lidmašīnu, līdz kuras izlidošanai bija palikušas tikai da­žas minūtes. Leitera mašīnu aģents noli­ka stāvvieta, kā bija minējis ziņojumā FIB. Viņš jau nodomāja, ka nav bijis lie­las jēgas par to rakstīt, kad ieraudzīja laika apstākļiem nepiemērotā lietusmēte­li ģērbušos vīrieti klīstam pa suvenīru veikaliņu un neko nepērkam. Lietusmē­teļi bija kaut kas līdzīgs FIB aģentu sim­bolam. Skaidrs, ka vīrs gribēja redzet, vai Bonds paspēj uz lidmašīnu. FIB prie­cāsies, redzot viņu aizlidojam. Kur vien Bonds ieradās, viņš aiz sevis atstāja li ķus. Pirms iekāpšanas lidmašīnā Džeimss piezvanīja uz Sanktpēterburgas slim­nīcu. Pēc tam viņš vēlējās, kaut nebūtu to darījis - Leiters joprojām atradās bez­samaņā, nebija ari nekādu citu jaunu­mu. "Jā, mēs jums telegrafēsim, ja kaut kas mainīsies."