Strengvejs, bijušais karaliskās kara flotes speciālās vienības kapteiņleitnants, bija kalsns, apmēram trīsdesmit piecus gadus vecs vīrs ar labu humora izjūtu. Vienu viņa aci sedza melns pārsējs. bet otras ērgļa skatiens raisīja domas par eskadras mīnukuga komandtiltiņu. Taču iedegušajā sejā vīdēja nogurums. un, vērojot sarunbiedra straujos žestus un ieklausoties aprautajos teikumos, Bonds nosprieda, ka tas ir nervozs un ļoti satraukts, tomēr šķita zinošs un asprātīgs. Turklāt diezgan mierīgi uztvēra to, ka kāds nekauņa lien viņa teritorijā. Bonds juta, ka viņi teicami sader kopa un priekšdienās abiem izveidosies veiksmīga sadarbība.
Lūk, ko pastāstīja Strengvejs.
Vienmēr esot klīdušas runas, ka Pārsteigumu salā ir paslēpti dārgumi, un viss, kas bija zināms par Asiņaino Mor- ganu, tikai apliecināja to.
Nelielā sala atradās Haizivju llēa vidū, iepretī mazai ostai un ceļam, kas no Kingstonas stiepās pāri Jamaikai līdz pašam ziemeļu krastam.
Lielais pirāts saimniekoja Haizivju līcī. Morganam patika mazā sala, kas atradās starp viņu un Portrojālas gubernatoru un ļāva gan iepeldēt Jamaikas ūdeņos, gan tikt no tiem ārā pilnīgā slepenībā. Tāda kārtība apmierināja arī gubernatoru. Varas iestādes pievēra acis uz Morga na nodarbošanos tik ilgi. kamēr spāņi ti ka padzīti no Kārību salām. Kad tas bija nokārtots, Jamaikas valdība piešķīra
Morganam muižnieka titulu un iecēla par gubernatoru, tomēr vēlāk, lai izvairītos 110 kara ar Spāniju, viņa darbība tika atzīta par nelikumīgu.
Ilgu laiku, pirms Morgans no malumednieka kļuva par medību pārzini, viņš izmantoja Haizivju līci kā savu personisko ostu. Asiņainais Morgans uzcēla trīs mājas un nosauca šo muižu par Lan- ramniju, tāpat kā savu dzimto vietu Velsā. Mājām viņš deva vārdus "Morgana Nams", "Doktora Nams" un "Saimnieces Nams". To drupās vēl joprojām varot atrast sprādzes un monētas.
Morgana kuģi vienmēr noenkurojās Haizivju līcī, viņš mēdza piestāt Pārsteigumu salas aizvēja pusē pie stāvā koraļļu un kaļķakmens krasta, virs kura slējās akru plata, džungļiem klāta plakankalne.
1683.gadā Asiņainais Morgans atstāja Jamaiku, jo tika apsūdzēts monarhijas zaimošanā. Dārgumi palika noslēpti kaut kur Jamaikā, bet viņš pats nomira trūkumā, neatklādams pat aptuvenu to atrašanās vietu. Tai bija jābūt milzīgai bagātībai, kas tika salaupīta, uzbrūkot neskaitāmiem kuģiem. Taču viss pazuda bez pēdām.
Tika uzskatīts, ka dārgumi atrodas kaut kur Pārsteigumu salā, taču uzcītīgo meklētāju niršana un rakšana divsimt gadu garumā neko nedeva.
- Tad, - stāstīja Strengvejs, - apmēram pirms pusgada pāris nedēļu laika atgadījās divi savādi notikumi. Pazuda kāds jauns Haizivju līča ciemata zvejnieks, par kuru lidz pat šim brīdim neviens vairs neko nav dzirdējis, un anonīms Ņujorkas sindikāts par tūkstoš mārciņām nopirka salu no iepriekšējā Lanramnijas muižas īpašnieka, kurš tagad ir kļuvis par vienu no bagātākajiem banānkoku un liellopu audzētājiem.
Dažas nedēļas pēc salas pārdošanas Haizivju līcī iebrauca jahta "Secatur" un piestāja Morgana vecajā enkurvietā salas aizvēja pusē. Apkalpē bija tikai nēģeri. Viņi ķērās pie darba, izcirta kāpnes salas klinti un virsotnē uzslēja vairākas kleķa būdas.
Šķita, ka salas iemītnieki ir pilnībā apgādāti ar visu nepieciešamo un no līča zvejniekiem pirka vienīgi svaigus augļus un ūdeni.
Neģeri izrādījās mazrunīgi un strādīgi. Portmarijas ostas muitniekiem viņi bija paskaidrojuši, ka ir ieradušies ķert tropiskas zivis, jo īpaši - indīgās sugas, un vākt retus gliemežvākus "Ourobouros Inc." kompānijai Sanktpēterburgā. Teikto apstiprināja tas, ka jaunie salas iemīl nieki zivis un gliemežvākus lielos daudzumos iepirka no Haizivju līča, Portmarijas un Orakabesas zvejniekiem.
Veselu nedēļu nēģeri salā veica spridzināšanas darbus un paziņoja, ka dara to, lai izveidotu milzu baseinu zivīm.
Reizi divās nedējās "Secatur" sāka kursēt pa Meksikas līci, un ar binokļiem bruņojušies novērotāji apgalvoja, ka uz klāja patiešām tiek nogādāti pārnēsājami zivju akvāriji. Uz salas vienmēr palika pusducis vīru. Laivas, kas piebrauca Pārsteigumu salai pārāk tuvu. apturēja sargs, kurš visu dienu makšķerēja līdzās šaurajam molam, pie kura mēdza noenkuroties jahta "Secatur". tverdamās no valdošajiem ziemeļaustrumu vējiem.
Dienas laikā nevienam nebija izdevies tikt līdz salas krastam, un pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem neviens necentās to darīt arī naktī.
Pirmais bija kāds vietējais zvejnieks, kuru pamudināja baumas par apraktajiem dārgumiem un nespēja maldināt ru nas par tropiskajām zivīm. Zvejnieks devās ceļā nakts melnumā, bet nākamajā dienā pie rifiem tika izskalots viņa līķis. Haizivis un barakudas bija atstājušas tikai rumpi un augšstilbu atliekas.
Ap to laiku, kad zvejniekam vajadzēja sasniegt salu, visus Haizivju līča iedzīvotājus bija pamodinājusi biedējoša bungu rīboņa. Skaņa plūda no salas vidienes un atgādināja Vudu bungu dimdināšanu. Tā sākās klusi, lēnām pārauga apdullinošā kreščendo un ilga apmēram piecas minūtes.
No tā brīža Pārsteigumu sala khiva par tabu vai obeah, kā to sauc Jamaikā, un pat dienas laikā kanoe laiviņas turējās drošā attālumā no šīs vietas.
Tad arī Strengveju bija ieinteresējis notiekošais, un viņš uzrakstīja sīku ziņojumu Londonai. Kopš 1950. gada. pateicoties tam, ka "Reinolda metālu korporācija" tc atrada milzīgus boksīta slāņus, Jamaika bija kļuvusi par svarīgu stratēģisku objektu. Strengvejs iedomājās, ka darbi Pārsteigumu salā varētu būt saistīti ar vienvietīgu kaujas zemūdeņu būvniecību. Aizdomas radās tāpēc, ka Haizivju licis atradās Reinolda kuģu ceļa uz boksīta ostām.
Londona sazinājās ar Vašingtonu, un atklājās, ka Ņujorkas sindikāts, kas bija nopircis salu, pilnībā pieder misteram Bigam.
Tas notika pirms trim mēnešiem, un Slrengvejam tika dots uzdevums noskaidrot. kas īsti notiek uz salas. Viņš izstrādāja lielisku operācijas plānu. Haizivju līča rietumu krastā Strengvejs noīrēja īpašumu, kura nosaukums bija "Oāze". Tajā atrodas vienas no slavenajām Jamaikas deviņpadsmitā gadsimta sākuma celtņu drupām, bet tieši pretī "Secatur" enkurvietai pie Pārsteigumu salas - moderna pludmales māja.