No Bermudas flotes bāzes Strengvejs atveda divus ļoti labus peldētājus un noorganizēja pastāvīgu novērošanu ar dienas un nakts binokļiem. Nekas aizdomīgs nebija manāms, un tumšā, mie- ilgā naktī viņš aizsūtīja abus virus izpētīt salu.
Strengvejs nespēja aprakstīt šausmas, kas viņu pārņēma, kad stundu pēc abu vīru došanās trīssimt jardus garajā ceļa salas klinšu iekšienē atskanēja briesmīgā bungošana.
Neviens no peldētājiem neatgriezās.
Nākamajā dienā viņi tika izskaloti dažādās liēa vietās. Vai, pareizāk sakot, ūdens iznesa krasta to, kas bija palicis pāri pēc haizivju un barakudu maltītes.
Šajā brīdī Bonds pārtrauca Strengveju.
- Acumirkli, - viņš sacīja, - kāpēc jūs runājat par haizivīm un barakudām? Parasti taču šajos ūdeņos tas nav mežonīgas. Ap Jamaiku haizivju nav īpaši daudz, un tās parasti nebarojas naktīs. Lai nu kā, es neticu, ka haizivis uzbrūk cilvēkiem, ja vien ūdenī neparādās asinis. Retumis plēsoņas var sakampt peldētāja kāju ziņkārības dēļ. Vai ari agrāk Jamaikas apkārtnē haizivis tā uzvedās?
- Nav dzirdēts par tādiem gadījumiem. Vienīgā reize bija 1942. gadā, kad Kingsto- nas ostā kādai meitenei nokoda kāju, - sacīja Strengvejs. - Viņu vilka tauvā motorlaiva, un meitenes kājas kuļājās ūdeni. Baltais stilbs laikam izskatījās diezgan kārdinošs. Arī ātrums bija īstais. Jums ir taisnība. Maniem vīriem bija harpūnas un naži. Domāju, ka izdarīju visu, lai viņus aizsargātu. Nežēlīga profesija. Varat iedomāties, kā es toreiz jutos. Kopš tā laika mēs neko neesam darījuši. vienīgi ar Koloniālo lietu biroja un Vašingtonas palīdzību mēģinājām dabūt piekļūšanas atļauju salai. Nolādēti lēna padarīšana, sevišķi tādēļ, ka pret šiem cilvēkiem nekā nav. Liekas, viņiem Vašingtonā ir diezgan stipra aizmugure un vairāki gudri starptautiski advokāti. Mēs esam pilnīgi iestrēguši. Londona man lika nogaidīt, kamēr ieradīsieties jūs. - Strengvejs pastiepās pēc sava viskija un nogaidoši uzlūkoja savu sarun- biedru.
- Kur šobrīd atrodas "Secatur"? - jautāja Bonds.
- Vēl aizvien Kubā. Pēc CIP ziņām, šeit mēs to varam gaidīt apmēram pēc nedēļas.
- Cik daudz braucienu tā veikusi?
- Kādus divdesmit.
Bonds pareizināja simt piecdesmit tūkstošus dolāru ar divdesmit. Ja viņa aprēķini bija pareizi, misters Bigs no salas jau izvedis miljonu mārciņu zeltā.
- Esmu veicis dažus sagatavošanās darbus, - teica Strengvejs. - Jūsu rīcībā būs "Oāzes" māja. Sagādāju arī mašīnu - divvietīgu "Sunbeam Talbot". Jaunas riepas. Lielisks ātrums. īstais auto šiem ceļiem. Sameklēju jums krietnu palīgu - Kvorelu no Kaimanu salām. Labākais peldētājs un zvejnieks visā apkārtnē. Ārkārtīgi vērīgs un jauks puisis. Noīrēju arī kāda Rietum- indiānas uzņēmuma atpūtas namiņu Ma- nateja līcī. Tas atrodas otrā salas galā. Tur varēsit kādu nedēju atpūsties un mazliet patrenēties, kamēr "Sēcatur" vēl nav klāt. Jums jāsagatavojas, ja gribat Likt līdz Pārsteigumu salai, un, godīgi sakot, man šķiet, ka tā ir vienīgā iespēja. Vai ir vēl kas, ko varu darīt? Es, protams, būšu tuvumā, taču man jāpaliek Kingstonā, lai uzturētu sakarus ar Londonu un Vašingtonu. Viņi vēlēsies zināt visu. ko mēs darām. Vai gribat, lai vēl ko nokārtoju?
Bonds bija visu apsvēris.
- Jā, - viņš teica - Man būs vajadzīgs ūdenslīdēja kostims un skābekļa baloni. Pietiekamas rezerves. Un pāris labu zemūdens ieroču. Franču "Champion" ir vislabākās. Tad vēl labs zemūdens lukturis. Desantnieku nazis. Visa informācija, ko vien var dabūt no Dabas vēstures muzeja par barakudām un haizivīm. Un kāda no haizivju atbaidīšanas vielām, ko amerikāņi izmanto Klusajā okeānā. Palūdziet, lai BAAK to visu atsūta ar speciāl- reisu.
Bonds ieturēja pauzi.
- Un, jā, - viņš piebilda, - arī vienu no tām lietiņam, ko izmanto sabotieri. Magnētisko mīnu ar dažādu veidu detonatoriem.
XVII nodala
KAPRAČU VĒJŠ
Papaija ar zaļu laima šķēli, pilns šķīvis ar sarkanajiem banāniem, purpur- sarkaniem paradīzes ābolīšiem un mandarīniem, olu kultenis ar šķiņķi, "Blue
Montain" kafija - izsmalcinātākā pasaulē, gandrīz melnā Jamaikas marmelāde un guavas želeja.
Ģērbies šortos un sandalēs, Bonds sēdēja verandā un brokastoja. Vērodams sauli uzaustam pār Kingstonu un Portro- jālu, Džeimss prātoja, kāds viņš tomēr ir veiksminieks un cik brīnišķīgi mierinājuma mirkli iespējami šajā drūmajā un bīstamajā profesijā.
Bonds labi pazina Jamaiku. Viņš te bija pavadījis diezgan ilgu laiku tūlīt pēc kara, kad Kubas komunistu centrālā pārvalde mēģināja iefiltrēties Jamaikas strādnieku arodbiedrībās. Darbs bija riskants, tomēr Bondā modās mīlestība pret lielo, zaļo salu un tās stiprajiem, humora pilnajiem cilvēkiem. Džeimss priecājās, ka atkal atrodas šeit un ka viņam ir vesela nedēļa atelpai, pirms sāksies nogurdinošais darbs.
Pēc brokastīm verandā parādījās Strengvejs kopā ar brūni iedegušu vīrieti izbalējušā zilā kreklā un vecās, brūnās rievota auduma biksēs.
Tas bija Kvorels. Bondam viņš uzreiz iepatikās. Šai vīrā jautās Kromvela kareivju un jūras laupītāju gars, seja bija stingra un stūraina, mute -.gandrīz nežēlīga. Viņa acis bija pelēkas, un par piederību melnādaino rasei liecināja vienīgi plakanais deguns un bālās plaukstas.