- Otrkārt, - M. palūkojās griestos, tad atkal uz Bondu, - es zinu, kur ir meklējami dārgumi. Vismaz esmu par to diezgan pārliecināts. Tie neatrodas Amerikā, bet gan Jamaikā un ir Asiņainā Morgana dārgumi. Šķiet, ka tā ir lielākā salaupītā manta cilvēces vēsturē.
- Ak Dievs, - novilka Bonds, - kā… kā mēs tikām iesaistīti šajā lietā?
M. pacēla roku.
- Jūs atradīsiet šeit visas detaļas, - viņš norādīja uz brūno mapi. - īsumā: C. nodaļa interesējas par dīzeļmotora jahtu "Secatur", kura nepārtraukti kursē no mazas saliņas Jamaikas ziemeļu piekrastē caur Floridu un noenkurojas Meksikas jūras līcī, vietā, ko sauc par Sanktpēterburgu - tāds kā kūrorts līdzās Tampai. Ar FIB palīdzību mēs esam izsekojuši cilvēku, kuram pieder laivas un salas īpašuma tiesības. To vīru sauc misters Bigs, nēģeru gangsteris. Dzīvo I larlemā. Vai esat par viņu dzirdējis?
Nē. - noteica Bonds.
Pats interesantākais šajā stāstā ir las, - M. balss ieskanējās maigāk un klusāk, - ka divdesmit dolārus, ar ku- i iem viens no nēģeriem norēķinājās par zelta monētu, viņam bija iedevis kāds mistera Biga aģents. Un nauda tika izmaksāta, - M. pavērsa pīpes kātu pret Bondu, - lai saņemtu informāciju no FIB dubultaģenta, kas pie viena ir arī Komunistiskās partijas biedrs.
Bonds klusi iesvilpās.
- īsumā, - turpināja M., - mums ir aizdomas, ka šie Jamaikas dārgumi vai vismaz liela daļa no tiem tiek izmantoti padomju spiegošanas sistēmas finansēšanai Amerikā. Un aizdomas apstiprinājās, kad uzzinājām, kas patiesībā ir misters Bigs.
Bonds gaidīja, nenolaidis acis no M.
- Misters Bigs, - turpināja M., apsvērdams katru vārdu, - noteikti ir visietekmīgākais nēģeru noziedznieks pasaulē. Viņš ir, - M. rūpīgi uzskaitīja, - Melno
Atraitņu Vudu [5] kulta vadītājs un uzdodas par baronu Samedi. To visu varēsiet izlasīt šeit, - viņš uzsita pa mapi, - un tas liks jums baidīties no paša ēnas. Viņš ir arī padomju aģents. Un visbeidzot, misters Bigs ir, un tas jums varētu likties īpaši interesanti, Bond, pazīstams SMERŠ biedrs.
- Jā, - Bonds lēni noteica, - tagad es saprotu.
- īstā lieta, - sacīja M., vērīgi skatīdamies uz Bondu, - un īstais cilvēks, šis misters Bigs.
- Neatceros, ka agrāk būtu dzirdējis par kādu lielu nēģeru noziedznieku, - bilda aģents 007. - Ķīnieši nodarbojas ar opija tirdzniecību. Ari japāņiem ir bijuši ziedu laiki, lielākoties pērļu un narkotiku biznesā. Ļoti daudz nēģeru iejaukti dimantu un zelta lietās Āfrikā, taču parasti tās ir sīkas zivteles. Viņi nav no tiem, kas uzņemas lielas lietas. Jauki puiši, kas ievēro likumu, kamēr nav par daudz iedzēruši.
- Šis cilvēks ir izņēmums, - sacīja M. - Viņš nav nabadzīgs nēģeris. Dzimis Haiti.
Laba tiesa franču asiņu. Apmācīts ari Maskavā, kā to var redzēt lietā. Atcerieties, melnādaino rase tikai tagad sāk radīt ģēnijus visās jomās - zinātniekus, ,ustus, rakstniekus. Un ar laiku viņu vidu radīsies arī lieli noziedznieki. Galu gala, pasaulē ir 250 000 000 nēģeru. Viņiem ir pietiekami daudz smadzeņu, spēļu un gribasspēka. Un tagad Maskava vienam no viņiem ir iemācījusi arī visus tehniskos paņēmienus.
- Es vēlētos viņu satikt, - noteica Bonds un pēc īsa brīža rāmi piebilda. - Es vēlētos satikt jebkuru SMERŠ pārstāvi.
- Tad labi, Bond. Ņemiet to. - M. pasniedza viņam brūno mapi. - Pārrunājiet visu ar Plenderu un Dēmonu. Esiet gatavs sākt nedēļas laikā. Tas ir CIP un FIB apvienotais uzdevums. Un, Dieva dēļ, nekāpiet FIB uz pirkstiem. Tie klāti varžacīm. Lai jums veicas.
Bonds nekavējoties devās pie komandiera Dēmona - A. nodaļas priekšnieka, veikla kanādieša, kas kontrolēja saikni ar Centrālo izlūkošanas pārvaldi - Amerikas slepeno dienestu.
Dēmons pacēla acis no rakstāmgalda.
- Redzu, ka esi piekritis. Tā jau es domāju. Sēdies. - Viņš pamāja uz atzveltnes krēslu līdzās elektriskajam kamīnam. - Kad būsi izurbies tam visam cauri, es aizpildīšu trūkstošās vietas.
III nodala
VIZĪTKARTE
"Ir pagājušas jau desmit dienas, bet pat saruna ar Deksteru un Leiteru nav devusi nekā jauna," prātoja Bonds, nākamajā rītā pēc ierašanās Ņujorkā gausi mozdamies greznajā "Santrcdžisas" viesnīcas guļamistabā.
Deksters zināja daudz sīkumu par misteru Bigu, taču neko tādu, kas varētu būt noderīgs šajā lietā. Misters Bigs bija četrdesmit piecus gadus vecs, dzimis Haiti, pa pusei nēģeris, pa pusei francūzis. Gan dīvainā vārda - Bonaparts Ignā- cijs Galls - sākumburtu, gan milzīgā auguma dēļ viņu jau jaunībā iesauca par "Big Boy" vai vienkārši Bigu*, un viņa īsi.iis vārds bija atrodams vienīgi baznīcas i',i amatā Haiti un FIB dosjē. Viņam nebi- |a nekādu vispārzināmu vājību, izņemot sievietes, kuras šis vīrs izmantoja lielos daudzumos. Misters Bigs nedzēra, nesmēķēja un viņa vienīgais Ahileja papēdis, kā likās, bija pēdējos gados iegūtā Iironiskā sirdskaite. Tieši slimības dēļ viņa sejas āda bija kļuvusi pelēcīga.
Misters Bigs tika iesaistīts Vudu kultā |au bērnībā. Pieaudzis viņš pelnīja iztiku k;i kravas mašīnas šoferis, tad emigrēja uz Ameriku un veiksmīgi darbojās gaisa pirātu bandā. Pēc sausā likuma atcelšanas viņš pārcēlās uz Hārlemu un nopirka pusi no kāda maza naktskluba, kā arī bariņu krāsaino meiteņu, kas izsaucamas pa telefonu. 1938. gadā viņa partne- i is tika atrasts cementa mucā Hārlemas upē, un misters Bigs, saprotams, kļuva par naktskluba vienīgo īpašnieku. 1943. gadā viņu iesauca armijā. Lieliskās fran- ru valodas dēļ puisi ievēroja Office of Strategic Sei~vices - kara laika Amerikas slepenais dienests, kas viņu pamatīgi Irenēja un iefiltrēja Marseļā kā aģentu i [ņā pret kolaboracionistiem. Savas ādas