Stāvēdams tuneli un viegli līgodamies zemūdens straumē, Bonds iztēlojās, kā Hārlemas upē tika iemesta un nogrima vēl viena cementa muca.
Šajā mirklī viņš izdzirdēja bungu rīboņu.
Jau atrodoties starp haizivīm un bara- kudām, Bonds bija saklausījis kādu ūdens izkropļotu skaņu, kas pieauga, tuvojoties alai, taču tobrīd viņš nodomāja, ka lā ir tikai viļņu šļakstišanās pret salas pamatni.
Nu varēja izšķirt noteiktu ritmu. Skaņa caururba ūdeni, triecoties ausis ar tādu spēku, it kā viņš būtu ieslodzīts milzīgās bungās. Likās, ka jūra vibrē. Bonds aptvēra bungu izmantošanas dubulto nozīmi. Pirmkārt, tā bija uzruna, sauciens, uzmundrinājums plēsīgajām zivīm. Kvorels tika stāstījis, kā naktīs zvejnieki sit pa kanoe sāniem, lai pamodinātu un pievilinātu zivis. Šeit notika tieši tas pats. Bungu rīboņa kalpoja arī par ļaunu vēstošu brīdinājumu tiem, kas dzīvo krastā, un divkārt iedarbīgu to padarīja nākamajā rītā krastā izskalots, pusapgrauzts līķis.
"Vēl viens no mistera Biga izsmalcinātajiem gājieniem," nodomāja Bonds. "Vēl viena šo neparasto smadzeņu izlolota ideja."
Beidzot Bonds aptvēra, kādā situācijā atrodas. Bungu rīboņa nozīmēja, ka viņš ir ķezā. Interesanti, ko nodomāja Strengvejs un Kvorels, izdzirdējuši šīs skaņas? Nabadziņi noteikti nosvīda aukstiem sviedriem. Jā, tieši tā: sēdēja un svīda… Bonds bija domājis, ka runas par bungām ir vieni vienīgi nieki, un pieteicis saviem biedriem iejaukties tikai tādā gadījumā, ja "Secatur" izies jūrā. Tas nozīmētu, ka Bonda plāns ir izgāzies. Viņš bija izstāstījis Strengvejam, kur misters Bigs slēpj zeltu. Kuģi apturētu jūrā un pārmeklētu.
Tagad bija skaidrs, ka ienaidnieks ir viņu atklājis, tikai īsti nezina, kas viņš tāds ir. Tie nezina arī, vai viņš ir dzīvs, vai miris. Tas nozīmē, ka jādodas uz priekšu kaut vai tādēļ, lai no mīnētā kuģa dabūtu prom Solitēru.
Bonds palūkojās pulkstenī. Bija pusstunda pāri pusnaktij. Šķita, ka pagājusi nedēļa, kopš viņš ienira ūdenī, lai dotos uz salu.
Džeimss aptaustīja zem gumijas apģērba noslēpto beretu un prātoja, vai ierocim nav ticis klāt ūdens.
Bungu rīboņa kļuva arvien skaļāka 1111 labāk saklausāma. Viņš turpināja virzīties dziļāk ejā, apgaismodams ceļu ar zemūdens lukturi.
Pieveicis vēl apmēram desmit jardus, Bonds ieraudzīja priekšā iemirdzamies blāvu gaismu. Viņš izslēdza lukturīti un devās atspīduma virzienā. Alas smilšu grīda sāka virzīties uz augšu un ar katru soli gaisma kļuva arvien spožāka - Džeimss varēja saskatīt desmitiem mazu zivtiņu, kas riņķoja visapkārt. Viņam tuvojoties, uz visām pusēm metās krabji, lienot klinšu spraugās, bet kads astoņkāja mazulis šūpojās pie griestiem kā mirdzoša zvaigzne.
Priekšā pavērās plata, mirdzoša ūdens krātuve ar baltu smilšu dibenu. Bija gaišs kā dienā. Bungu rīboņa kļuva apdullinoša. Džeimss nostājās ēnā un aplēsa, ka no ūdens virsmas viņu šķir tikai dažas collas.
Bonds atradās neapskaužamā situācijā. Vēl viens solis un viņu pamanīs ikviens, kas no augšas palūkosies uz baseina pusi. Kamēr viņš prātoja, vai ir vērts iet tālāk, viegls asiņu mākonītis, kas sūcās no saplosītā pleca, iepeldēja gaismas aplī. Bonds bija gandrīz aizmirsis par ievainojumu, bet, pakustinājis roku, juta ķermeni caururbjam spējas sāpes. No baloniem augšup cēlās burbuļu strūkliņa. Bonds cerēja, ka tie, neviena nemanīti, sašķīdis pret klintīm.
Pēkšņi atskanēja plunkšķis un ūdeni ienira divi kaili nēģeri. Abu sejas sedza stikla maskas, rokās bija sažņaugti gari, asi dunči.
Pirms Bonds paspēja satvert savu ieroci. vīrieši sagrāba viņu aiz plaukstu locītavām un rāva augšup.
Bonds bezpalīdzīgi lāva izvilkt sevi no baseina un nostatīt seklajās smiltīs. Zibenīgi tika atrauti vaļā viņa gumijas tērpa rāvējslēdzēji. No galvas tika noņemta akvalangista ķivere, bet no pleca - ieroča maksts, un pēkšņi viņš vienās peldbiksēs stāvēja sava zemūdens ekipējuma art lieku vidū kā čūska, kas izlīdusi 110 vecās ādas. No ievainojuma kreisajā plecā plūda asinis.
Mirklī, kad tika noņemta maska, Bonds gandrīz zaudēja dzirdi ārprātīgās bungu rīboņas dēļ. Troksnis skanēja viņā un visapkārt viņam. Mežonīgais ritms joņoja un pulsēja asinis. Likās, ka šīs skaņas spētu pamodināt visu Jamaiku. Bonds saviebies centās norobežoties no trokšņa. Sargi pagrieza gūstekni par simt astoņdesmit grādiem, 1111 viņa skatienam pavēnis tik neparasta aina, ka pat ārprātīgā rīboņa šķita pieklustam. Bonda domas atguva skaidrību un skatiens koncentrējās.
Pie papīriem nokrauta kāršu galda, ko sedza zaļš galdauts, salokāmajā krēslā ar spalvu rokā sēdēja misters Bigs un vienaldzīgi vērās Bondā. Lielais vīrs bija ģērbies labi pašūtā, dzeltenbrūnā tropu uzvalkā un baltā kreklā ar melnu zīda kaklasaiti. Atbalstījis plato zodu kreisās rokas plaukstā, viņš atgādināja biznesmeni, ko iztraucējis uzmācīgs darbinieks, prasot algas pielikumu. Pieklājīgs, bet nedaudz garlaikots.
Dažus soļus aiz viņa, draudīgs un ļauns, uz klints slējās barona Saniedi putnubiedēkļa veidols, kas drūmi vērās Bondā no sava nodilušā katliņa apakšas.
Misters Bigs pacēla zodu un noskatīja aģentu no galvas lidz kājām.
- Labrīt, mister Džeims Bond, - viņš beidzot teica, neskaidrajai balsij pārklājot pieklustošo bungu crescendo. - Ilgs laiks pagāja, līdz muša nokļuva līdz zirnekļa tīkliem, vai varbūt man vajadzētu teikt: "grundulis iepeldēja valzivs rīklē"? Jūs izgreznojāt ūdeni aiz rifa ar tik lieliskiem burbuļiem.
Viņš atkal atzvēlās krēslā un apklusa. Bungas klusītēm rībināja nenosakāmu ritmu.